Līdz vasaras beigām “G. Vīksnas arhitektu birojs” būs izpētījis, kādi darbi nepieciešami vēsturiskā Karostas ūdenstorņa saglabāšanai un atjaunošanai un cik tas varētu izmaksāt. Par to informē ēkas īpašnieces – SIA “Liepājas ūdens” direktors Andis Dejus.

Pašvaldības SIA “Liepājas ūdens” ir noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi, tai skaitā arhitektoniski māksliniecisko izpēti un ūdenstorņa konservāciju. Izstrādātā dokumentācija kalpos par bāzi, meklējot finansējuma avotus. Pagaidām par ieguldāmo līdzekļu apjomu vēl priekšstata neesot, tāpat arī par avotiem un atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņiem ne.

Mērķis ir atjaunot ūdenstorni tādu, kāds tas bijis vēsturiski, tāpēc nograujamas ir tam “pieaugušās vienības, kas piebūvētas okupācijas laikā”, saka A. Dejus. Viņš norāda, ka tornim ir valsts aizsargājama pieminekļa statuss, tāpēc tas jāatjauno tā, “lai nebūtu kādu aplamību”.

Jau rakstīts, ka ūdenssaimniecībā Karostas ūdenstorni jau sen vairs neizmanto. Vai tā īpašnieks gatavs ieguldīt tajā līdzekļus pat tad, ja no tā nav taustāma labuma? “Jā, loģiski, mēs taču visi te dzīvojam!” uzņēmuma direktors apgalvo.

Par to, kas varētu šajā ēkā atrasties, skaidrības vēl nav. Pasaules pieredze rādot, ka šādu industriālu objektu izmantošanas iespējas ir plašas: “Sākot ar glauniem restorāniem un beidzot ar muzejiem.” A. Dejus patlaban par visticamāko iespēju min pilsētas ūdenssaimniecības vēstures ekspozīciju – vairākus potenciālos eksponātus tur jau uzglabā.

Tos apskatīt gan nemaz tik daudziem nesanāk, jo publikai atvērts šis objekts nav. Tā tehniskais stāvoklis šobrīd neesot tāds, lai cilvēki masveidā to apmeklētu. Tomēr ekskursantus, kas iepriekš pieteikušies, “mazās porcijās” “Liepājas ūdens” darbinieku pavadībā tur ielaiž – apgalvo A. Dejus. Tornī varot iekļūt arī pa vienam, ja “šausmīgi vēlas, grib kaut ko nofotografēt, grib kaut ko ar jēgu darīt”. “”Es vēlos uzkāpt tornī” – tā jau gluži nē.”

20. gadsimta pirmajos gados celtajam Karostas ūdenstornim vietējās nozīmes industriālā pieminekļa statuss piešķirts 2010. gadā.

Uzziņai

Līdz 1920. gadam ūdenstornis, kura funkcija ir nodrošināt Karostas teritoriju ar dzeramo ūdeni, pieder Krievijas Kara ministrijai. Līdz 1940. gadam – Latvijas Kara ministrijai. Pēc Otrā pasaules kara – PSRS Aizsardzības ministrijai.

Pēc padomju armijas aiziešanas to nodod SIA “Liepājas ūdens”.

Kā ūdenstorni to vairs neizmanto kopš 1989. gada.

2003. gadā īpašnieks nomainījis torņa jumtu, atjaunoti arī logi.

Avots: liepajas-udens.lv.