liepajniekiem.lv
– Kas ir sinhronais kompensators, kura stacijas izbūve sākta Grobiņā, un kāpēc tas nepieciešams?
– Latvija 2025. gada februārī plāno atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL tīkla sinhronizācijas un pievienoties Eiropas tīklam.
Grobiņā ielikām kapsulu vietā, kur atradīsies viens no trim sinhronajiem kompensatoriem. Pašlaik to testē “Siemens” rūpnīcā Vācijā. Ir liels uzdevums līdz atslēgšanās datumam pabeigt būvniecību un visu uzstādīt.
Šis ir valsts kopējās drošības jautājums, jo pašreiz, kā jau vēsturiski bijis, esam pievienoti pie Krievijas tīkliem. Pastāv risks, ka mūs var atslēgt. Visi zinām, ko nozīmē, ja pazūd elektrība, un tā nedrīkst būt.
Atslēdzoties no Krievijas, viss būs mūsu pašu rokās.
Protams, esam gatavi arī tam, ja mūs kāds izdomā atslēgt agrāk, tikai tas būs finansiāli dārgāks un sarežģītāks process.
– Enerģētisko neatkarību mums sola arī iecerētā vēja enerģijas ražošana. Tomēr plānotie vēja parki, īpaši atkrastes, raisa apkārtējo iedzīvotāju iebildumus, un viņi uzdod jautājumu – kāds mums no tā būs labums?
– Visi saprotam, ka gribam būt zaļāki kopumā, bet tad pārejam pie jautājuma – tikai ne manā dārziņā!
Es to saprotu, tāpēc mums ir vairāk jārunā ar sabiedrību un jāskaidro, kāpēc gribam iet šajā virzienā un kāds ir ieguvums.
Domāju, ka visi izbaudījām, kā bija pagājušajā gadā, kad elektrības cenas uzlēca… negribētu teikt, ka tuvu debesīm.
Ja tajā brīdī mums būtu atkrastes vēja parki, būtu šīs turbīnas, tad lēciens nebūtu tik liels, varbūt vispār nebūtu. Tās ir ģenerējošās jaudas, kā pašlaik iztrūkst. Un kaut kur tām ir jāatrodas.
Varam neko nedarīt, bet tad ir jāsaprot, ka balansēsim uz situācijas, ka cenas atkal var nostaigāt ļoti augstu.
Saprotam, ka vēja parku vietās cilvēkiem mainīsies skats. Ministrijā domājam par to, lai cilvēkiem būtu labums no tā, ka viņu tuvumā būs vēja turbīna.
Plānojam komforta maksājumu, kas daļēji nonāktu pašvaldībā, kuras teritorijā uzbūvē, un diskutējam par to, lai zināmu maksājumu saņemtu arī tie cilvēki, kuru dzīvi visvairāk ietekmēs vēja turbīnas.
Ceram mēneša laikā saprast, kāds būs šis ceļš, iekļaut to Ministru kabineta noteikumos, lai viss būtu skaidrs gan investoriem un nebūtu tā, ka spēles noteikumi pēc tam mainās, gan arī sabiedrībai un pašvaldībām, un iedzīvotājiem, kuru tuvumā turbīnas atradīsies, būtu saprotams viņu ieguvums.
Esam runājuši ar investoriem, ka maksājums varētu būt noteikta daļa no viņu peļņas.
Nepieciešama kopīga sapratne, lai ietu uz priekšu. Jo vēja parki mums bija vajadzīgi jau vakar. Tad cenu lēciens tāds nebūtu bijis.
– Cilvēkiem arī ir šaubas par to, vai atkrastes vēja parkā saražotā enerģija nonāks Latvijā. Ja to izdevīgāk pārdos citām valstīm, tad atkal – kāds labums mums?
– Lai kaut ko pārdotu, mums sākumā jāsaražo pašiem sev. Eiropā kaut ko pārdot varēs tikai tad, kad būs zema cena šeit kopumā.
Lielais mērķis, protams, ir kļūt pat zaļās enerģijas eksportētājvalsti, bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams.
Vajag diezgan lielas jaudas attīstīt šeit. Un labums ir tāds pats kā jebkurai uzņēmējdarbībai – tiek radītas darba vietas, infrastruktūra, kas “apaug” apkārt, pakalpojumi. Iespējams, arī ar jaunām nišām, jo kādam tas viss būs jāapkalpo.
Ceru, ka būs mūsu pašu cilvēki, kuri meklēs inovatīvas lietas, kā šīs turbīnas apkopt. Konkurējam ar lietuviešiem un igauņiem, kas iet tajā pašā virzienā, un varbūt varam līst arī Lietuvas dārziņā ar vēja turbīnu vai saules paneļu apkalpošanu.
– Saules paneļus uzstādījušie iedzīvotāji ir nemierā ar noteikumu maiņu spēles gaitā, jo bija cerējuši vasarā dūšīgi saražoto enerģiju ziemā atgūt atpakaļ. Dzirdam arī to, ka pietrūkst sadales jaudu, lai visi gribētāji varētu paneļus uzstādīt.
– Tie, kuri ir uzstādījuši esošajā sistēmā, tā arī turpina strādāt līdz 2029. gadam, no valsts puses ir tiesiskā paļāvība, ka tā arī būs. Protams, cilvēki varēs pārslēgties uz jauno neto norēķinu sistēmu, ja vēlēsies.
Sistēmu mainījām tāpēc, ka daudziem bija vēlme likt lielāku jaudu – nevis 11 kilovatus, bet vairāk.
Atbilstoši sabiedrības vēlmēm atļausim uzstādīt lielākas jaudas un ar iespēju ierīkot paneļus vasarnīcā vai lauku mājā un lietot elektrību pilsētas dzīvoklī.
Atbalsts saules paneļu uzstādīšanai turpinās. Vai atmaksāsies, vai ne, katram pašam ir jārēķina.
Par jaudām – prioritāte ir mājsaimniecības, kas paneļus liek pašpatēriņam, uz to ir uzsvars. Saprotams, kāpēc lielie saules parki neiet uz priekšu. Ja vēlies tirgot elektroenerģiju, tad ir pavisam citi noteikumi, tā ir komercdarbība.
– Taču, sapņojot par energokopienām, būtu labi, ja kaimiņš, uzlicis paneļus, varētu pārdot man elektrību?
– Neto norēķinu sistēma jau ir solis uz energokopienu. Ja paneļi ir uz vienas lauku mājas, var pieslēgt vairākus pieslēgumus un – uz priekšu. Energokopienu likums jau ir tādā drafta stadijā, bet ejam secīgi.
Tuvākā pusgada laikā nesīsim likumu uz Saeimu. Tikai atbalstāmi – jo vairāk spējam paši saražot, jo labāk.
– Cik drošs ir samazinātais elektrosadales tarifs, vai to atkal kādā brīdī nevar celt, pamatojot ar izmaksām?
– Vasaras lielo kāpumu palīdzēja sakārtot valsts atbalsts līdz gada beigām. No jaunā gada stājas spēkā jaunie noteikumi, kuros ir konkrēts kāpums, visi var apskatīties, kādas ir jaudas un par cik būs vairāk jāmaksā.
Tas ir īstermiņa risinājums, bet ilgtermiņā enerģijas tirgotājam katru gadu jānāk ziņot par savu tarifu plānu desmit gadiem.
Nebūs tā, ka kādam cena uzlec neadekvāti augstu, kā bija vasarā.
Ja ir laikus zināms, ka augs tarifs, tad to var pārskatīt. Arī pašas elektrības tarifs tagad decembrī ir samazinājies par 7 līdz 10 procentiem.
– Vai ir iespējams pateikt, kurš varētu būt tas krīzes brīdis, kad iedarbinās valsts atbalsta mehānismu energoresursu sadārdzinājuma segšanai iedzīvotājiem? Ir iedzīvotāju grupas, kurām jau pieci eiro vairāk rēķinā ir daudz.
– Saprotu, mācāmies no pieredzes, kad valsts atbalstu saņēma visi. Piekrītu, ka bija neloģisms, jo kādam, kuram atbalstu vajadzēja, tas bija par mazu, bet citam tas bija patīkams žests no valsts puses.
Jau testa režīmā sāk strādāt mērķētā atbalsta sistēma, lai palīdzētu tām mājsaimniecībām, kurām ir nepieciešams.
Pašlaik grūti atbildēt uz jautājumu, kad sistēma iedarbināsies, pie kādiem nosacījumiem, jo tas būs Ministru kabineta lēmums.
Elektrības cenas jau atgriezušās iepriekšējā līmenī. Apkure kopumā pat jau ir lētāka nekā pagājušajā gadā ar visu atbalstu.
Ceru, ka nebūs nepieciešamības iedarbināt sistēmu, bet, ja būs, tad zināsim, cik cilvēkiem atbalstu vajag, cik tas izmaksās mums visiem, lai palīdzētu kādai sabiedrības daļai.
– Joprojām nav norimis sabiedrības satraukums par veco mežu izciršanu klimata mērķu labad. Vai varam būt droši, ka dabas vērtības paliks mūsu bērniem un mazbērniem?
– Noteikti varam justies droši. Gan mans viedoklis, gan ministrijas nostāja ir tāda, ka cirst vecos mežus ir absurds, grūti pateikt, kurā tulkojumā tāda ideja radās. Varētu būt saistībā ar nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kuru izstrādājam.
Ļoti ceru, ka diskusijās tiks atspoguļots sabiedrības ekspertu viedoklis. Mēs nevaram runāt par veco mežu ciršanu, bet gan par efektīvu mežsaimniecību. Ir dabas parki un liegumi, kur tā vispār nenotiek, un mēs neko neplānojam mainīt.
– Mežsaimniecības eksperti saka, ka vajag cirst jaunākus un tievākus kokus, Pasaules Dabas fonda eksperts iebilst pretējo. Kuram ekspertam tad lielāks svars?
– Jāskatās no argumentiem un ieguvumiem. Tas vairāk ir Zemkopības ministrijas lauciņš, no savas puses varam paust skatu no malas.
Mums ir jāuzticas ekspertiem, jo pēc izjūtām situācija šķiet viena, bet ir jāskatās dati, kas rāda pavisam ko citu.
Atceros, kā šķita, ka Latvijā samazinās mežu platības, jo tos intensīvi izcirta ceļu malās. Eksperti parādīja datus, ka meži palielinās, un es atzīstu, ka mans sākotnējais viedoklis bija kļūdains.
– KEM pārraudzībā tagad ir divas ES programmas energoefektivitātes paaugstināšanai. Vai tas varētu palīdzēt efektīvāk siltināt dzīvojamās ēkas?
– Šis vairāk ir Ekonomikas ministrijas lauciņš, bet mēs strādājam sazobē, mērķi ir kopīgi. Jāatzīst, ka programma ļoti spēcīgi atpaliek un ir jāmeklē risinājumi, kā namu siltināšanu virzīt uz priekšu.
Lielākā problēma – tad, kad cilvēki piekrita būvniecībai, bija viena cena, bet beigās parādījās cita. Mēģinām procesu padarīt ātrāku, jo cilvēku sašutums ir pamatots.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
