liepajniekiem.lv
Liepājniekiem veikaliņā “Roze Gourmet Shop” sarīkotajās degustācijās bija patiesa interese par Gruzijas vīniem, un someljē plāno pie mums viesoties vēl.
– Ja es lūgtu jums nosaukt, kuras būtu svarīgākās lietas, ko mums jāzina par Gruzijas vīniem?
– Pirmais, kas jāzina, noteikti ir mūsu vīna darīšanas senā vēsture. Gruzija ir vīna darīšanas tradīciju šūpulis, un tas ir oficiāli apstiprināts, kad centrālajā Gruzijā izrakumos kalnu ciematos
tika uzietas 8000 gadu senas keramikas trauku lauskas ar vīna kauliņu un vīna nosēdumiem uz tām.
Otrs, kas mums ir atšķirīgs no citiem reģioniem, ir vīna darīšanas metodes un noturēšana īpašos māla traukos kvevri. Tie ir dažāda tilpuma, traukus ierok zemē, lai nodrošinātu vienmērīgu temperatūru, un izmanto tradicionālā vīna darīšanai.
Šobrīd Gruzijā darbojas jau ap 1500 vīndaru, un daudzi no viņiem joprojām dara vīnu tieši tradicionālā veidā, ko apbrīno visā pasaulē.
Trešais, kas jāpiemin, noteikti ir vīnogu šķirņu daudzveidība. Mums Gruzijā ir 525 dažādas vīnogu šķirnes, ko vīndari izmanto vīna ražošanā.
Tas ir iespējams, jo Gruzijā atšķirīgos reģionos ir atšķirīgas klimatiskās zonas, dažāda tipa augsnes, un vīna dārzi ļauj dažādot vīna piedāvājumu. Tāpat pēc 19. gadsimta, kad pasaulē jau sāka reģistrēt vīnus,
arī Gruzijā tika fiksēti noteikumi, kas jāievēro vīndariem, kuri vēlas piedāvāt klasiskus gruzīnu vīnus.
Un visbeidzot mums jārunā par īpašām vīna dzeršanas tradīcijām. To mēs saucam par supra, kas ir maltīte ar vīna baudīšanu, tāpat tur būs tamada jeb tostu meistars, kura rosinātās tēmas vēlāk apspriež pārējie ap galdu sēdošie.
– Vai jums pašam ir tosts, ko jūs vienmēr teiktu kā pirmo?
– Protams. Par mieru. Pirmais tosts vienmēr ir par mieru. Un par Dievu.
– Un ko jūs ieteiktu pasniegt vakarā, kurā iecerēts degustēt Gruzijas vīnus?
– Te būs ļoti atšķirīgs gan vīnu, gan ēdienu piedāvājums, atkarībā no reģiona. Mums ir reģioni, kā Kahetija, kur būs tādi pamatīgāki vīni un ēdieni kā gaļa, aromātiski sieri, bet rietumu reģionos būs maigāki vīni un arī zāļaināki, vieglāki ēdieni, sieri.
Bet droši vien hačapuri – siera pīrāgs – ir pirmais, kas šķiet populārākais un pieejamākais ārpus Gruzijas. Mums ir vismaz 38 dažādi hačapuri veidi, tāpēc
vīna un ēdiena saderības meklēšana būs azartiska nodarbe.
– Šķiet, vairākām paaudzēm mūsu valstī gruzīnu vīns asociējas ar “Kindzmarauli” un līdzīgiem vīniem. Vai jums bieži nākas graut mītus, ka Gruzijas vīns ir tikai šāds – sarkans un pussalds?
– Jā, tā tiešām ir, postpadomju valstīs šis mīts ir ļoti izteikts, un ar to nākas cīnīties. Attīstoties vīna darīšanas kultūrai mūsdienās, pašā Gruzijā šie mīti jau sen ir sagrauti, bet citur priekšstati ir iesakņojušies.
Padomju laikā tiešām Gruzijā bija saglabājušās masu ražošanas vīna rūpnīcas un izzuda mazās vīna darītavas, tāpat vairākas mazāk populāras vīnogu šķirnes, jo eksportam gatavoja lielākoties pussaldos sarkanvīnus.
Tāpēc daudzi nemaz nezina, ka
gruzīnu tipiskākais ir sauss vīns, lielākoties dzeram baltvīnu, mazāk sarkanvīnu.
Bet mums ir ļoti slavena īpašā vīnogu šķirne ‘Saperavi’, kurai ir tumša gan miziņa, gan ogas mīkstus.
Šīs ogas ir pamatā apmēram 60 procentiem Gruzijā ražotā sarkanvīna, un tas ir mūsu lepnums, lai gan dažādos reģionos ir atšķirīgas iecienītās šķirnes un vīns tomēr būs atšķirīgs atkarībā no vietas, kur vīnogulājs audzis.
– Man jāpajautā jums arī par aizspriedumiem pret sarkanvīnu, kas ļaudīm šķiet smagāks, biezāks nekā baltvīns, tāds, no kura biežāk nākamajā rītā sāpēs galva. Cik daudz patiesības ir šajā priekšstatā?
– Tas, protams, ir atkarīgs no gaumes un arī organisma, kas var dažādi reaģēt uz alkoholu, kas ir vīnā, bet patiesībā sarkanvīni ir ļoti dažādi. Ir tādi, kas ir biezāki, pilnāki, ar izteiktāku zemes noti, bet ir arī augļaini, viegli.
Tāpēc būs viens vīns, ko baudīt dienas laikā, un cits, ko likt galdā vakara stundā, jo var būt sarkanvīns ar nelielu alkohola daudzumu, kā arī šķietami viegls baltvīns, kurā būs vairāk alkohola. Tā ir gaumes lieta.
– Ja cilvēks ir sadūšojies lauzt savus stereotipus un pamēģināt citu Gruzijas vīnu, nekā viņš ir pazinis no padomju laikiem, tad ar ko viņam vajadzētu sākt?
– Ja viņš agrāk ir pazinis tikai “Kindzmarauli”, tad droši vien es viņam piedāvātu iepazīt to pašu mūsu slaveno ‘Saperavi’ vīnogu, bet jau sausākā vīnā, tādu maigu, samtainu, lai receptori pierastu pie jaunas garšas.
Un tad jau var virzīties tālāk pa reģioniem, šķirnēm, jo Gruzijas vīnu daudzveidība tiešām ir ļoti plaša.
– Kā ar vīna pazinēju, kas jau iepazinis dažādu valstu piedāvājumu un kuram ir savas simpātijas starp franču, itāļu vīniem? Ko jūs ieteiktu viņam nogaršot? Un vai vispār ir korekti salīdzināt dažādu valstu vīna kultūru?
– Salīdzināt tiešām ir grūti, jo atšķirīgu valstu reģionos ir cits klimats, citas vīnogu šķirnes. Tehniski, protams, var salīdzināt, bet lielākoties
katram reģionam ir savs unikālais vīna piedāvājums.
Pazinējiem es noteikti piedāvātu pagaršot kaut ko no tradicionālajiem kvevri vīniem vai churi, kā vīna darīšanas māla traukus sauc Gruzijas rietumos, tāpat jau pieminētā ‘Saperavi’ vīnoga ir ar ļoti atšķirīgu garšu no citu valstu vīniem.
Mums ir arī tā sauktais dzintara vīns, kas ir īpašs ne tikai krāsas ziņā, tādu nevarēs atrast citās valstīs.
– Vai jums kā vīnzinim ir jāpasmaida, ja cilvēks slavē tikai vienas valsts vīnu?
– Nē, vienkārši, izzinot cilvēka gaumi, es domāju, ar kuru no Gruzijas vīniem viņu iepazīstināt vispirms.
Ja viņš ir Francijas vīna cienītājs, droši vien vispirms piedāvāšu kādu dzirkstošo vīnu, tālāk kādu klasisko vīnu, kas ir līdzīgs savā vieglumā, tad jau var kvevri rozā vīnu vai ko līdzīgu pamēģināt.
Ceļi, pa kuriem iet Gruzijas vīna iepazīšanā, ir ļoti dažādi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.