Teorētiski gulbis var iesalt ledū, bet praktiski tas notiek ļoti reti, saka ornitologs Dmitrijs Boiko. Cilvēki par iesalušu mēdz noturēt putnu, kas apmeties uz ledus atpūsties.

Gulbji migrē ne tikai rudenī, bet arī ziemā, un tad tie pa laikam nolaižas atpūsties. “Kad kājas salst, apguļas uz vēdera, ievelk kājas spalvās,” D. Boiko saka. Cilvēks, tādu skatu ieraugot, var nodomāt, ka putns iesalis. Turklāt nereti piestājušie gulbji arī neņem tiem pamesto maizi, tādēļ cilvēki satraucas vēl vairāk. Bet, iespējams, tie vienkārši ir īsti savvaļnieki, kas tādu ēdienu nemaz nepazīst. “Un, kad ir pagulējuši, var tālāk lidot.” Gulbji pēc dabas ir vientuļnieki, tāpēc tie ceļo ne tikai grupās, bet arī pa vienam. Arī tas, ka gulbim vēl ir tumšais jaunā putna spalvojums, nenozīmē, ka tam nebūs spēka aizlaisties.

Ornitologs stāsta, ka Lietuvā glābēji šādās situācijās izmanto ar pulti vadāmas mašīnītes, kuras pa ledu virza uz gulbja pusi. Ja putns ceļas spārnos, tad viss kārtībā un glābējiem pašiem uz ledus nav jākāpj.

Tie retie gadījumi, kad gulbis tomēr var iesalt, iespējami rudenī, kad vakarā ūdenskrātuve vēl vaļā, bet naktī uznāk savus desmit grādus liels sals. Tā var notikt ar cilvēku piebarotiem putniem un jaunuļiem, kas vēl nesaprot, ka jālaižas uz siltākām zemēm. Gadās arī tā, ka gulbji ziemā pārnakšņo kilometru vai divus tālāk, kur vaļējs ūdens, bet dienā atgriežas atpakaļ sniegā un salā, ja zina, ka tur dabūs maizi.

“Ja Liepājā jūra būs aizsalusi, gulbjiem tik un tā būs kur aizlidot – uz Gotlandi vai citām Zviedrijas salām, kur tie apmetas tūkstošiem,” piebilst D. Boiko.

“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Šis gulbis jau vairākas dienas apmeties kanālā pie “Olimpijas” stadiona. Cilvēki tam īpaši nepatīk – tiem tuvojoties, putns šņāc un dusmīgi plivina spārnus.