Jūrmalas parka Gulbju dīķa atjaunošanai ceturtdien  deputāti devuši piekrišanu. Finanšu komitejā akceptēts  finansējums 9990 latu plus 18% jeb kopā 11788,20 latu dīķa rekonstrukcijas tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei, bet galavārds par to vēl domniekiem jāsaka domes sēdē. Domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis apgalvo, ka projektam ir “reālas cerības” saņemt līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, lai 2009.gada pirmajā pusē īstenotu tā pirmo kārtu – atjaunotu pašu Gulbju dīķi, tā apmales, ūdens pievadi un noteci, saliņu ar rotondu, saglabājot vēsturisko izskatu un vērtību.

Projekta nākamajā kārtā būtu uzlabojama apkārtne – celiņi, zaļā zona, apgaismojums, soliņi. Ieceri saista ar tūrisma attīstību – pēc atjaunošanas domāts par pastaigas “Kā pa notīm” pagarināšanu līdz “tik skaistai vietai”. Finanšu komitejā atbalstīts arī nodoms “nošu maršrutu” pagarināt par 3,8 kilometriem.

Līdz šim Gulbju dīķa atjaunošana pašvaldībai vienmēr palika to projektu skaitā, kuriem naudas neatradās. Maksimālais finansējums, uz kuru šajā projektā var cerēt no ES, ir 700 tūkstoši latu.

Nav vienota viedokļa, cik īsti vecs ir Gulbju dīķis un tā rotonda. Vēsturniece Dace Arāja stāsta, ka objekta izveide ietilpa G.Kufalta projektā, veidojot Jūrmalas parka plānojumu, – to skaidri var redzēt kartē – dīķis izveidots L.Hika un A.Vites ielu krustojumā, tas vajadzētu būt tikpat sens kā parks, tātad no 19.gadsimta beigu posma. Savukārt valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš teic, ka Gulbju dīķis un tā rotonda sasaucas ar 1902.gadā celto dūņu dziedniecības korpusu un veidots reizē ar to. Tiek pieļauts, ka tā projektēšanā roku pielicis Pauls Makss Berči. Tam apliecinājums varētu būt Berči fondā atrodamais Gulbju dīķa ūdens sistēmas projekts.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Domas dalās, vai atjaunojami abi Gulbju dīķa nopūtu tiltiņi, kas, pēc nostāstiem, veduši uz romantisko rotondu vienu otru tējas malkotāju. G.Silakaktiņš domā, ka tiltiņi pakļautu salu vandaļu postījumiem. Turpretī Liepājas Būvvaldes pilsētas pieminekļu inspektore Ilze Bernāte gribētu redzēt autentisku objektu, jo tikai tādam tam būtu vērtība.

Foto no Jura Raķa personīgā arhīva