Ikgadējās Liepājas senioru tikšanās reizes ar Liepājas domes pārstāvjiem ir kā preses konferences, kur ļaudis vaicā par tēmām, kas viņus interesē. Pagājušonedēļ domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš Liepājas Pensionāru dienas centrā Klaipēdas ielā centās atbildēt gan par gājēju drošību, gan par iemesliem, kādēļ pilsētā trūkst metinātāju. Tālāk –  viņa atbildes uz senioru jautājumiem un replikām.

– Kādi plāni ir saistībā ar bērnudārzu “Kriksītis” E. Veidenbauma ielā? Rekonstrukcija būs vai nebūs?

– Mūsu pamatprioritāte un lieta, kam mums ir finansējums, ir pilnībā sakārtot visas vidusskolas un pamatskolas. Pašreiz notiek padziļināti projektēšanas darbi. Mēs vēlētos, kā tas jau notiek ar valsts ģimnāziju, sakārtot ēkas ne tikai no ārpuses, bet arī panākt, lai katram bērnam būtu atbilstošs krēsls, atbilstoši apstākļi mācībām.

Otrā, grūtākā lieta, ir tā, ka mēs saprotam, ka Liepājā pietrūkst viena bērnudārza. Tagad esmu izšķiršanās priekšā, kur šo bērnudārzu izvietot. Pašvaldība no Izglītības un zinātnes ministrijas pārņem bijušo tehnikuma ēku K. Ukstiņa ielā. Šis komplekss sastāv no vairākām ēkām, tā, kurā kādreiz bija kopmītnes, varētu tikt pārveidota par bērnudārzu. Tas nenotiks rīt, tas notiks pakāpeniski. Mans kolēģis Vilnis Vitkovskis ir apņēmības pilns vienu bērnudārzu pilsētā uzbūvēt vai rekonstruēt.

Par “Kriksīti” – es, protams, pilnībā piekrītu, ka katram bērnudārzam būtu nepieciešams pilnveidot gan rotaļlaukumu, gan apkārtni. Un papildus arī vajadzētu padomāt par inventāru, kas ir iekšpusē, – par gultām, matračiem un citām lietām. Bet tas ir Pilsētas domes budžeta jautājums. Ir atsevišķa programma matraču apmaiņai, bet tā ir nepietiekama. Pilnībā piekrītu, ka liela uzmanība ir jāpievērš bērnudārziem.

– Man patiktu, ja, braucot prom no Dienas centra, jūs izkāptu un paskatītos – mums ir ļoti nepieciešams trotuārs ielas posmā no Dienas centra līdz Liedaga ielai, gar mazo “Topu”, gar Klaipēdas ielas 72. un 84. māju. Tā kā pa ielu mēs tur ejam.

– Šo tēmu mēs zinām, to jūs man vienmēr atgādināt, kad es atnāku uz šejieni. (Pēc telefoniskas konsultācijas ar pašvaldības izpilddirekciju.) Izpilddirektora vietnieks skaidro, ka iela ir paredzēta divvirzienu satiksmei un līdz ar to ietvei fiziski nepietiek vietas. Ja to uztaisītu kā vienvirziena ielu, tad visam rajonam sanāktu braukt apkārt. Vienīgais risinājums – ja pati māja, kas ielas malā atrodas, izsaka vēlmi un gatavību taisīt ietvi tieši gar to.

– Vai mums vēl ir tā saucamie simtlatnieki? Kādreiz Jūrmalas parku ļoti tīrīja, bet nu vairs, man liekas, netīra nemaz. Neredzu, ka kāds vispār tur lapas vāktu.

– Tā saucamie simtlatnieki joprojām ir. Bet man ir jāatzīstas, ka mūsu “Nodarbinātības projektu” vadītājam Cīruļa kungam ir ļoti grūti strādāt ar šiem ļaudīm. Viņu darba efektivitāte ar katru gadu krītas. Ja kādreiz uz vienu brigādi bija viens cilvēks, kas tika galā ar uzraudzību, tad tagad jau ir vajadzīgi trīs un pat četri.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24.janvāra numurā.

#kvards-20170124-09#