Trešdiena, 8. aprīlis Dana, Dans, Danute, Edgars

Hoijeres viesnīcai spāru svētki

Hoijeres viesnīcai spāru svētki
Foto: Egons Zīverts
25.02.2020 16:19

liepajniekiem.lv

Otrdien, 25.februārī, firmas ” RERE Meistari” celtnieki, restauratori un citi ar Hoijeres kundzes viesnīcas atjaunošanu saistīti cilvēki atzīmēja spāru svētkus Kungu ielas 24. namam ar ziediem, kliņgeri un pateicības vārdiem. Sagaidāms, ka pēc nedēļām trim topošā interjera muzeja jumtā ieraudzīsim sarkanos māla kārniņus.

Pašā ēkā būvdarbi turpinās visās malās. Pirmajos divos stāvos, līdz bēniņiem uzmūrēts Liepājā nu vienīgais manteļskurstenis – tā apakšējo daļu bija ļauts apskatīt spāru svētku apmeklētājiem, taču ēka pašreiz nav piemērota tam, lai tajā uzturētos daudz ļaužu no malas, tādēļ spāru svētku runas tika noturētas Hoijeres viesnīcas kaimiņos – Jauniešu mājā.

Kamēr noris restaurācija, tikmēr Liepājas muzejs intensīvi gatavo nākamā interjera muzeja telpu saturu, pastāstīja muzeja direktore Dace Kārkla. Tā kā šeit 2021. gadā plānots atvērt 17. gadsimta beigu krogu un tā paša laikmeta Margarētas Ģertrūdes Hoijeres viesu istabas, bet otraja stāvā – 19. gadsimta interjera muzeju, Liepājas muzejs iepērk laikmetam atbilstošus priekšmetus, meklējot tos dažādās kolekcijās, antikvariātos, vairāki priekšmeti pirkti Holandē, jo Hoijeru ģimene ir nākusi no turienes. Pērn nopirktas dažādas lietas kopā par 24 tūkstošiem eiro. Liela daļa iegādāto priekšmetu ir jārestaurē – pagājušajā gadā restaurēja 41 priekšmetu. Piemēram, kāda tepat Liepājas muzeja krājumos atrastā glezna, kas noderēs interjera muzejam, ir restaurēta Ventspilī par 400 eiro. Savukārt šīs gleznas rāmi restaurēs Rundālē, un tas maksās apmēram 900 eiro – minēja D. Kārkla, ilustrējot procesa dārdzību.

Arī šogad turpinās interjera lietu iepirkšana, tam paredzēti 50 tūkstoši eiro.

Bez tam muzejs pēta Kungu ielas 24. nama vēsturi, meklējot arhīvos ēkas īpašnieku pēdas un ziņas par māju. Tā, piemēram, ir atrasts notāra Kristofa Vilhelma Stendera 1864. gadā rakstīts testaments – viņš tolaik bijis šīs mājas īpašnieks. Grūtāk veicas ar šī nama 17. gadsimta vēstures izpēti, tomēr noskaidrots fakts, ka holandietis Dāvids Hoijers ar Margarētu salaulāts 1677. gadā, bet miris 1694. gadā – trīs gadus pirms Krievijas cars Pētera Pirmā ierašanās Liepājā – kā zināms, cars atraitnes Hoijeres madāmas viesnīcā nakšņojis.

Trešais muzeja darbības virziens, pēc D. Kārklas teiktā – šī nama izpēte. Jau vēstīts, ka 2019. gada nogalē, sijājot pagraba aizbērumu, atrastas dažādas vēstures sadzīves liecības, tostarp arī sudraba šiliņi un zelta dukāts.

”Kā ir ar vecām ēkām, liekas – nekas nenotiek, nenotiek, ēka ir ietīta, tāda sajūta nekas nenotiek, un pēkšņi vienā brīdī plēves pārsegumi noņemti, un mums ir jumts ar latām, tas gaida kārniņus – brīnišķīgs moments! Tad ieraugām, ka skursteņi ir uztaisīti, ka tiem ir skaists profiliņš uztaisīts, tie ir nokrāsoti – tas ir skaists brīdis, kad ir sajūta, ka atveras jaunas lapaspuses,” sacīja projekta arhitekte Liesma Markova no uzņēmuma ”A.I.G.” , atzīstot: ”Mirdzums vēl ir jāsagaida. Ceļš uz to ir iesākts – stiprināšana, protezēšana – tas viss ir tas neredzamais darbs, kad liekas – nekas nenotiek.” Arhitekte uzsvēra, ka jumta konstrukcijas ir protezētas ļoti kvalitatīvi.

Arī arhitekte, tāpat kā muzeja darbinieki, vēl aizvien cer, ka jaunu informāciju par šīs vietas vēsturi dos māja pati, kā tas noticis, atverot vaļā Pētera Pirmā istabas grīdu, kad atrasti gliemežvāki, flīzīšu, trauku lauskas. Šo atradumu vērtība un lietderība muzeja izveidē vēl jāvērtē.

Bet viens no interesantākajiem jaunākajiem atklājumiem ir aiz kādas durvju ailas aplodas atrastās apmēram 1890. gada tapetes ar raibu tulpju un rokaju gleznojumiem.

Domājams, ka tapešu atradumi mainīs vienas interjera muzeja istabas izskatu, jo starp dekoratīvo papīru gabaliem uziets arī jūgendstila tapešu fragments – tapešu gabali salīmēti, tas liecina, ka te cilvēki dzīvojuši, vienā interjerā izmantojot dažādu stilu tapetes, jo ”dzīvē nav kā grāmatā”, ”atteikties no šī komplekta nav iespējams”, sacīja arhitekte. Mājā joprojām turpinās izpēte, un kāds būs gala interjera rezultāts, vēl nav skaidrs, jo nemitīgi atrodas kaut kas, kas maina priekšstatu par to, kā te bijis – skaidroja L. Markova.

Kungu ielas 24. nama restaurācija iekļauta projektā ”Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”, kuru Liepājas pašvaldība īsteno kopā ar vairākiem citiem sadarbības partneriem, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Pēc SIA ”AIG” projekta ēku restaurē SIA ”RERE Meistari”. Būvdarbus plānots pabeigt šogad, bet interjera muzeju atvērt 2021. gadā.

Foto galerija

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz