19:05
Vēlēšanu komisijām pakāpeniski noslēdzot balsu skaitīšanu, kļuvis zināms provizoriskais 15. Saeimas deputātu sastāvs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Pašlaik balsu skaitīšana ir pabeigta visos Latvijā esošajos vēlēšanu iecirkņos, bet balsis vēl jāsaskaita pāris pasta balsošanas komisijās.

Savukārt par kandidātiem nodoto plusu un mīnusu skaitīšana jāpabeidz nedaudzos vēlēšanu iecirkņos, tāpēc Saeimā iekļuvušo vārdi vēl var pamainīties.

Turklāt CVK datus par vienu vai otru iecirkni vēl mēdz pamainīt.

Kurzemē no 11 deputātu mandātiem sešus ieguvis “Apvienotais saraksts” (AS), no kura lielāko atbalstu ieguvuši Māris Kučinskis, Linda Matisone, Edgars Putra, Raivis Kalējs, Jānis Džeriņš un Nellija Kleinberga.

Pa vienai vietai Kurzemē ieguvusi Nacionālā apvienība (NA), “Latvija pirmajā vietā” (LPV), “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ), “Progresīvie” un “Jaunā vienotība” (JV).

No šiem sarakstiem līderos cīņā par deputātu krēsliem ir Artūrs Butāns (NA), Ramona Petraviča (LPV), Edgars Dārznieks (SV/AJ), Agnese Lāce (P) un Inga Bērziņa (JV).

Latgalē no 12 mandātiem piecus ieguvusi LPV, un no šī saraksta visvairāk balsu ir Olgai Petkevičai, Aleksandram Bartaševičam, Aleksejam Mackevičam, Viktorijai Pleškānei un Jekaterinai Ivanovai.

Latgalē pa trim mandātiem ieguvuši AS un SV/AJ.

No AS saraksta Latgalē visvairāk balsu ir Jurim Viļumam, Valdim Kotānam un Raimondam Vējonim, savukārt no SV/AJ – Vjačeslavam Stepaņenko, Andrejam Jakovļevam un Leontijam Morozam.

Savukārt NA sagaidāms viens mandāts no Latgales, un visvairāk balsu šajā sarakstā ir Rolandam Keišam.

Zemgalē no 13 mandātiem sešus iegūs AS, kura sarakstā visvairāk balsu ir Edgaram Tavaram, Andrim Skridem, Ingai Priedei, Ilmāram Lukstam, Jurim Lazdiņam un Baibai Atmanei.

Pa divām vietām Zemgalē varētu būt ieguvusi LPV un NA, un šajos sarakstos visvairāk balsu ir attiecīgi Edmundam Zivtiņam un Aivaram Krapam no LPV un Jānim Vitenbergam un Edvīnam Šnorem no NA.

Vēl mandātus no Zemgales, visticamāk, ieguvuši Atis Švinka (P), Edmunds Jurēvics (JV) un Andrejs Pagors (SV/AJ).

Pēc pašreizējās informācijas Vidzemē no 26 mandātiem 13 ieguvis AS.

Vidzemē plusi un mīnusi jāapkopo vēl vairākos desmitos iecirkņu, bet pašlaik no AS saraksta Saeimā varētu būt ievēlēti Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Dagnis Straubergs, Pēteris Dimants, Renārs Putniņš, Dāvis Melnalksnis, Andrejs Svilāns, Anete Biķe, Andis Caunītis, Valdis Kārkliņš un Mārtiņš Prīsis.

No NA Saeimā ievēlēti Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece un Uģis Mitrevics, bet no LPV – Linda Liepiņa, Eduards Zivtiņš un Dana Šlesere.

No SV/AJ pēc pašreizējās informācijas Saeimā varētu būt iekļuvusi Karina Sprūde, Aleksejs Ignatjevs un Gita Plaude, no JV – Ainars Latkovskis un Evika Siliņa, bet no “Progresīvajiem” – Andris Sprūds un Jana Simanovska.

Rīgā tiek sadalīts lielākais Saeimas deputātu mandātu skaits – 38. Rīgas vēlēšanu apgabalā tiek ieskaitītas arī pasta balsošanas komisijas ārzemēs.

Pēc līdz šim saskaitītajiem rezultātiem AS Rīgas vēlēšanu apgabalā ieguvusi 13 mandātus, kurus, visticamāk, ieguvuši Andris Kulbergs, Jānis Jenzis, Līga Meņģelsone, Karīna Miķelsone, Guntars Vītols, Liene Apine, Mārtiņš Brencis, Edgars Štelmahers, Jānis Urtāns, Viesturs Vitovskis, Māris Ozoliņš, Agnese Kupača, kā arī Jānis Stērninieks.

SV/AJ ieguvusi septiņas vietas, un pie mandātiem tikuši Jūlija Stepaņenko, Rūdolfs Brēmanis, Ļubova Švecova, Jūlija Sohina, Natālija Ābola, Inna Djeri un Artūrs Klēbahs, bet no LPV kopumā sešus mandātus ieguvuši Ainārs Šlesers, Regīna Ločmele, Andrejs Klementjevs, Roberts Žemaitis, Maija Armaņeva un Jevgēnija Šafraneka.

“Progresīvie” Rīgā ieguvuši sešus mandātus, pie deputātu vietām, iespējams, tiekot Andrim Šuvajevam, Mairitai Lūsei, Antoņinai Ņenaševai, Mārtiņam Hiršam, Selmai Levrencei, kā arī Kristai Burānei.

JV un NA ieguvuši pa trim mandātiem, un Saeimā ievēlēti Baiba Braže, Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere no JV un Ilze Indriksone, Nauris Puntulis un Ivars Āboliņš no NA.

Pēc visu balsu saskaitīšanas 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvar AS, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav spējusi pārvarēt 5% barjeru.

Par AS atdoti 35,3% balsu.

Otrajā vietā ar 13,1% balsu ir LPV, kam ar 11,71% balsu seko SV/AJ.

Par NA nobalsojuši 8,9%, tālāk seko “Progresīvie” ar 7,88% balsu un JV ar 6,36% balsu.

Pirmā zem strīpas pašlaik ir ZZS ar 4,4% balsu.

AS pie šāda spēku samēra sagaidāms 41 deputāta krēsls, LPV – 17 mandāti, SV/AJ – 15, NA – 10, “Progresīvajiem” – 10, bet JV – septiņi mandāti.

AS iegūtais mandātu skaits ir visu laiku labākais kāda politiskā spēka sasniegtais rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas.

Salīdzinoši partija “Latvijas ceļš” 1993. gadā Saeimā ieguva 36 mandātus, “Vienotība” 2010. gadā 33 mandātus, bet “Saskaņa” 2011. gada ārkārtas vēlēšanās 31 mandātu.

Tikmēr vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas – šogad vēlēšanās piedalījās tikai 51,8% vēlētāju.aiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas – šogad vēlēšanās piedalījās tikai 51,8% vēlētāju.

21:26
Jaunākā informācija liecina, ka šogad vēlēšanās piedalījās 50,81% balstiesīgo.

Dienvidkurzemes novadā nobalsoja 55,72%, bet Liepājā – 55,78%.

20:56
Dienvidkurzemes novadā visvairāk nobalsots Grobiņas sporta centrā, bet vismaz 1000 vēlētāju bija Aizputes kultūras nama, Priekules kultūras nama un Nīcas pagasta pārvaldes iecirkņos.

Balsotāju skaits Dienvidkurzemes iecirkņos:

Grobiņas sporta centrs — 2 915
Aizputes kultūras nams — 1 298
Priekules kultūras nams — 1 142
Nīcas pagasta pārvalde — 1 070
Aizputes vidusskola — 756
Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas apvienības pārvalde — 725
Vaiņodes kultūras nams — 658
Medzes kultūras nams — 614
Vērgales kultūras nams — 529
Durbes kultūras nams — 533
Rucavas pagasta pārvalde — 439
Cīravas pagasta pārvalde — 386
Kazdangas pagasta pārvalde — 368
Otaņķu pagasta pārvalde — 334
Aizputes pagasta saieta nams — 295
Bārtas kultūras nams — 290
Dunalkas kultūras nams — 278
Lieģu kultūras nams — 277
Gaviezes kultūras nams — 275
Kalvenes pagasta kultūras nams — 261
Dunikas pagasta pārvalde — 218
Kalētu pagasta pārvalde — 218
Bunkas kultūras nams — 182
Virgas pagasta pārvalde — 171
Gramzdas tautas nams — 165
Dižlāņu muiža — 149
Embūtes pagasta pārvalde — 106

(Kopā Dienvidkurzemē nobalsojuši 14 662 vēlētāji).

20:49
Kā jau ierasts, Liepājā visvairāk balsots Biedrības nama abos iecirkņos, kas faktiski ir viens liels iecirknis, bet daudzi vēlētāji savu balsi devās atdod arī Olimpiskajā centrā, Raiņa vidusskolā un tenisa hallē.

Balsotāju skaits Liepājas iecirkņos:

Liepājas Latviešu biedrības nams — 2 439
Liepājas Olimpiskais centrs — 2 321
Liepājas Latviešu biedrības nams — 2 274
Liepājas Raiņa vidusskola — 2 044
Liepājas Tenisa halle — 1 516
Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola — 1 432
Liepājas Dzintara pamatskola — 1 402
Liepājas Liedaga vidusskola — 1 364
Liepājas Valsts tehnikums — 1 354
Liepājas Valsts ģimnāzija — 1 271
Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestāžu administratīvā ēka — 1 212
Liepājas Raiņa vidusskola — 1 170
Liepājas Piejūras pamatskola — 1 073
Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola — 996
Liepājas Raiņa vidusskola — 946
Liepājas Raiņa vidusskola — 836
Zaļās birzs bibliotēka — 790
Liepājas Reģionālā slimnīca — 246

(Kopā Liepājā nobalsojuši 25 034 vēlētāji).

20:37
Pulksten 20.30 CVK mājaslapā publicētā informācija liecina, ka šogad vēlēšanās piedalījās 50,59% balstiesīgo jeb 788 044 no 1 557 615 balsstiesīgajiem.

Dienvidkurzemes novadā nobalsoja 56,29%, bet Liepājā – 55,17%.

20:13
Līdz ar iecirkņu slēgšanu sākas balsu skaitīšana. Vispirms dzēš neizmantotās vēlēšanu zīmes, atvērtas vēlēšanu kastes un saskaitītas par katru sarakstu atdotās balsis.

Vēlāk sekos rūpīgāks darbs pie kandidātu saņemto plusu un svītrojumu apkopošanas, kas noteiks galīgo deputātu vietu sadalījumu.

15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis Apvienotais saraksts (AS),

liecina Nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem (“exit poll”).

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas – “Latvija pirmajā vietā” (LPV), “Progresīvie”, “Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši”, Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā vienotība” (JV).

To, kuras partijas būs pārstāvētas 15. Saeimā, gan parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Par AS saskaņā ar aptaujas datiem varētu būt nobalsojuši 35,6% vēlētāju,

par LPV – 11,3%, par “Progresīvajiem” – 11,1%, par “Suverēno varu”/”Jaunlatviešiem” – 10,8%, par NA – 8,7%, bet par JV – 6,7%.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Latvijas attīstībai” (LA) un “Mēs mainām noteikumus” (MMN) saskaņā ar aptaujas rezultātiem ir zem 5% barjeras. Par ZZS varētu būt balsojuši 3,7%, par LA 3,1% un par MMN 3% vēlētāju.

Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu, kas nodrošinātu valsts finansējumu līdz nākamajā Saeimas vēlēšanām. “Stabilitātei!” aptaujā guvusi 1,7%, “Austošā saule Latvijai” – 1,3%, “Gobzema saraksts” – 0,9%, “Saskaņas centrs” – 0,6%, bet Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 0,2% atbalstu.

Pie vairāk nekā 70 iecirkņiem visā Latvijā tika aptaujāti vairāk nekā 6500 nobalsojušo vēlētāju.

Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, kas ir tikpat, cik pirms četriem gadiem.

Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, izvēli neatklājušo cilvēku skaits būtiski pieaudzis Zemgalē, kur tradicionāli labus rezultātus uzrādījusi ZZS, tādēļ ZZS varētu būt saņēmusi arī vairāk balsu, nekā to atklāja aptaujātie. Nedaudz biežāk nekā iepriekš savu izvēli neatklāja cilvēki Rīgā un Vidzemē, savukārt atklātāki bija vēlētāji Kurzemē un Latgalē.

Novērojumi liecina, ka nav mainījusies proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda – kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē un Rīgā no tiem, kas neatklāja savu izvēli, krieviski runājošo bija teju puse.

No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt,

ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir radikālāka nostāja. Tādēļ iespējams, ka lielākas nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt arī partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji.

Rīgas un Latgales iecirkņos, kur tradicionāli bija “Saskaņas” un pēc tam “Stabilitātei!” atbalstītāju pārsvars, aptaujā cilvēki šoreiz visbiežāk nosauca “Suverēnās varas”/”Apvienības jaunlatvieši” sarakstu. Latgalē visvairāk balsu saņēmusi partija LPV.

Jāņem vērā, ka pirms vēlēšanu dienas savas balsis šogad nodeva 11,2% vēlētāju, salīdzinot ar 4,11% pirms četriem gadiem, kad iepriekšējā balsošana bija iespējama tikai trīs dienas un limitētā skaitā iecirkņu. Iepriekšējā balsošanā novēlējušie pilsoņi aptaujā netiek iztaujāti.

Pirms četriem gadiem lielākajai daļai partiju aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā

neatšķīrās vairāk par 1,5 procentpunktiem,

izņemot JV un “Progresīvos”, kam aptauja uzrādīja attiecīgi par 3,5 un 2,1 procentpunktu lielāku atbalstu.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Latgalē aptaujas veikšanā iesaistījušies arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

CVK sākotnējos vēlēšanu datus sola paziņot naktī. Svētdien būs zināmi vēlēšanu provizoriskie rezultāti lielākajā daļā iecirkņu.