Apkopoti sapņi par Jaunliepājas ostmalas attīstību
Vieta pastaigām, izklaidēm un makšķerēšanai, savu nišu atvēlot arī uzņēmējdarbībai – tādu nākotni liepājnieki vēlas Tirdzniecības kanāla krastmalai Jaunliepājas pusē. Liepājas pašvaldības rīkotajā aptaujā savas domas pauduši 209 iedzīvotāji.
liepajniekiem.lv
Aptaujā par Jaunliepājas kanālmalas attīstību teritorijā starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielu un Jauno ostmalu līdz O. Kalpaka ielai visaktīvāk savu viedokli izteikuši iedzīvotāji no Vecliepājas un Jaunliepājas, uz kuriem iecerētās pārmaiņas attieksies vistiešāk.
Aptaujā iesaistījušies iedzīvotāji arī no citiem pilsētas mikrorajoniem – Karostas, Ezerkrasta, Dienvidrietumu un “Laumas” mikrorajona, kā arī no Dienvidkurzemes novada, informē pilsētas būvvaldē.
Gandrīz visi aptaujas dalībnieki atbalsta vēsturisko ielu struktūras atjaunošanu, izveidojot publisku piekļuvi ostmalai.
Viena atbilde ir pret šo ieceri.
Visvairāk aptaujāto vēlas redzēt – pastaigu (24%), izklaides (20%) un atpūtas vietas (27%), atstājot vietu arī uzņēmējdarbībai (15%). Aptuveni tikpat daudz, cik gribētu makšķerēt, uzskata, ka tur varētu arī dzīvot – ap 5% no iesniegtajiem viedokļiem.
”Kopumā cilvēki vēlas tur nokļūt ar kājām, velo, varbūt pat pa jaunu tiltu vai pārceltuvi pāri kanālam, tur rast iespēju atpūtai, izklaidei, vēlas, lai šī vieta ir pelnīti nozīmīga – ar sakoptām pilsētas patriarhu atdusas vietām Vecajos kapos, kas ir arī Līvas ciema sākotnes vieta. Vēlas te dzīvot, strādāt. Un makšķerēt,” pastāsta Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs.
Viņš priecājas par to, ka daudzi cilvēki anketā papildinājuši obligātās izvēles laukus ar savām idejām, sirsnīgiem un personīgiem komentāriem un piezīmēm.
Galvenais arhitekts visvairāk cerot uz to, ka šī ostmalas rajona pārmaiņām būs ietekme uz visu Jaunliepāju, padarot to par modīgu, iekārotu vietu, kur dzīvot Liepājā.
”Rīt uz brokastlaiku pārmaiņu vēl nebūs. Pilsēta mainās lēni – to varam redzēt kaut vai pēc pretējā krasta – Vecās ostmalas.
Tā tika atvērta jau divtūkstošo sākumā, turpina attīstīties jau 20 gadus un droši vien nekad nebūs īsti gatava – kā neviena pilsēta. Bet, jo ātrāk sāksim, jo ātrāk zināsim, ko vēlamies, ko ne, kas ņemams prom, kas liekams klāt,” pauž U. Kaugurs.
Šobrīd tiek apkopoti visi nosacījumi šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādei, tai tiks izsludināts iepirkums.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
