Kad Guntars Priednieks, piedaloties otrdien notiekošajā Čakstes laukuma labiekārtojuma projekta sabiedriskajā apspriešanā, uzzināja, ka prezidenta Jāņa Čakstes stādītā liepa, kā arī citi koki, paliks un netiks nozāģēti, vien divi bērzi pie J.Janševska ielas, pensionārs palika apmierināts, un kopumā projektu vērtē ar pluss zīmi.

”Lai gan tagad esmu rīdzinieks, Liepāja man joprojām ir mīļa, un gribētu to redzēt zaļu, sakoptu un uzlabotu,” kāpēc ieradies, paskaidro Pensionāru biedrības priekšsēdētāja vietnieks G.Priednieks. Pēc visa redzētā un dzirdētā viņš ir apmierināts, jo laukums, kas nes Čakstes vārdu, pēc projekta realizēšanas būs sakārtots, tādējādi godinot šo nozīmīgo cilvēku Latvijas vēsturē.

Laukuma centrā – strūklaka un piemiņas siena

Iedzīvotājus iepazīstināt ar Čakstes laukuma labiekārtojuma projektu bija ieradušies tā izstrādātāji SIA ”AKA biroja” pārstāvji Aija un Andris Kokini un Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Projekts paredz atjaunot pirmskara Latvijas laikā šeit bijušo celiņu un apstādījumu tīklu, piešķirot tam jaunus materiālus un izmantošanas funkcijas, radot pulcēšanās vietu aptuveni 2000 cilvēkiem, vietu strūklakai un J.Čakstes piemiņas vietai.

Strūklaku paredzēts izvietot parka celiņu centrā, bez atklātā ūdens baseina, kas ļaus šo laukumu izmantot arī dažādu pasākumu organizēšanai. Strūklakas segumus – no sarkanīga granīta un baltajiem oļiem (tādējādi atveidojot Latvijas karoga krāsas), izgaismojumu un ūdens sprauslas paredzētas izveidot tā, lai ar gaismas un ūdens palīdzību būtu iespējams atainot dažādus latvisko zīmju simbolus. Tie iezīmēsies kā gaismas līnijas granīta iesegumā vai ūdens strūklu augstumā.

Projekts paredz iedzīvināt pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes izteicienus nerūsoša tērauda plāksnēs, kas dienvidu pusē laukumu nodalīs no zaļās zonas, bet ziemeļu pusē būs novietota piemiņas zīme – siena. ”Aiz šīs sienas varēs arī veidot skatuvi, ja tā sarīkojumos būtu nepieciešama,” piebilst A.Kokins. Uz G.Ansiņa jautājumu, ko sanākušie domā par šādu sienu, neviens pretenzijas necēla, tādējādi pieņemot, ka cilvēkiem tā patīk.

Laukuma rekonstrukcijas projekts paredz jaunu izgaismojuma, soliņu, atkritumu urnu, informācijas stendu un velostatīvu izvietojumu. Savukārt akmens bruģa segumos tiks izmantoti arī uz vietas šobrīd esošie demontētie akmeņi. Tāpat iecerēts šā brīža laukumā esošos granīta bluķus izmantot soliņu veidošanai, jo tie ir labā stāvoklī. Esošās skulptūras, kas atrodas parka teritorijā, paredzēts atjaunot un pārvietot uz pilsētas Jūrmalas parku.

Visi gājēju celiņi un laukumi tiks veidoti tā, lai būtu ievērotas vides pieejamības prasības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Laukumā būs arī neliels stūrītis ar bērnu šūpolēm un slidkalniņu. Zaļās zonas pusē, kas piekļaujas J. Janševska ielai, iespēju robežās plānotas autostāvvietas.    

Vai nav par daudz akmens?

Uz sabiedrisko apspriešanu atnākušais liepājnieks Alberts Altens, redzot projekta vizuālos materiālus, neizturēja un kaismīgi izteica pārmetumus par pārveidoto Gulbīša dīķi un Rožu laukumu, kas pirms tam bijuši intīmi un patīkami, bet tagad pārvērtušies par nemīlīgām vietām. ”Mūsu skaistā Liepāja paliek par nedzīvu akmens pilsētu,” viņš sacīja, aicinot projekta izstrādātājus padomāt, vai nevar iecerēto betona laukumu samazināt. Uz to A.Kokins atbildēja, ka projektā tas jau ir uz pusi mazāks – no 1500 uz aptuveni 700 kvadrātmetriem, salīdzinot ar šā brīža laukuma centrālo daļu, kas noklāta ar betona plāksnēm. Vēl vairāk to izdarīt nav iespējams, jo šis laukums ir plānots, kā pulcēšanās vieta lielai cilvēku masai. Atlikušos kvadrātmetrus aizpildīs zaļā zona, kas līdz ar to varēja kļūt plašāka.

Vairums pa prātam sanākušajiem bija ziņa, ka līdz ar jauno projektu tiks likvidēti neērtie plākšņveida pakāpieni, kas ved uz laukumu no pilsētas domes puses. To vietā tiks veidoti dabiski kritumi. A.Kokins mierināja tos iedzīvotājus, kas satraucās par apgaismes ķermeņiem. ”Pie strūklakas iecerēts zemais apgaismojums, kas ir diezgan noturīgs pret vandāļiem. Protams, ja ļoti grib, visu var salauzt, bet speciāli izvēlējāmies tādus materiālus, kas postītājiem radīs grūtības,” sacīja arhitekts. Video novērošana, kas, iespējams, varētu mazināt vandaļu uzbrukumus, projekta plānā nav paredzēta. “Par to jādomā pilsētai,” sacīja A.Kokins. 

Vienai no atnākušajām sievietēm arhitektam izteica vēlmi, vai nevar izveidot vietu, kur patverties no vēja. ”Šeit vienmēr, kad ir pasākums, gāž no kājām. Agrāk bija apstādījumi cilvēka augstumā,” atminējās sieviete. Arhitekts solījās šo jautājumu atrisināt, piemēram, ar dzīvžoga palīdzību. Tāpat tiks padomāts, vai mazos celiņus, kas vedīs uz laukumu, netaisīt platākus – vismaz līdz metram iecerēto 60 centimetru vietā, jo tos aktīvi izmantos skolēni, kas visbiežāk izvēlas taisni doties pāri laukumam. Turklāt tad ērtāk būtu arī māmiņām ar ratiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas pārvietojas ratiņkrēslos. Kāds kungs īpaši satraucās par pēdējo minēto cilvēku iespējām. Viņš jautāja, vai laukuma virsmā plānots iestrādāt kādas zīmes, kas palīdzētu orientēties neredzīgajiem vai vājredzīgajiem cilvēkiem. Diemžēl, nekas tāds nav paredzēts. 

Iespējams, projekta realizāciju uzsāks nākamgad

Kā pastāstīja G.Ansiņš, pirms SIA ”AKA birojs” ķērās pie Čakstes laukuma izstrādes, pilsētai bija vairāki uzstādījumi: tam jāatsauc atmiņā tā iepriekšējais vēsturiskais plānojums un jāpiedāvā risinājums, kādā veidā varam godināt vienu no Latvijas prezidentiem. ”Laukumam jābūt publiskam, bet reizē arī vēsturiskam,” uzskata G.Ansiņš. Viņaprāt, ja izstrādāto projektu salīdzinātu ar kādu vecu fotogrāfiju, laukumi būtu ļoti līdzīgi. ”Laiks, protams, iet uz priekšu, tāpēc redzamais nevar būt identisks. Tā kā Liepāja atrodas starp jūru un ezeru, gribējām atrast veidu, kādā varam iekļaut ūdeni. Un ar šo strūklakas palīdzību ir mēģināts iedzīvināt ūdens tematiku,” paskaidro domes pārstāvis.

Šobrīd tiek izstrādāti projekta tehniskie risinājumi visiem pilsētas parkiem, un tos plānots pakāpeniski realizēt ar Eiropas Savienības fonda līdzekļiem. ”Skaidrs ir tas, ka visiem naudas nepietiks, taču kā primārie ir izvirzīti divi – laukums Lielā ielā 14/16 un Čakstes laukums,” atklāja G.Ansiņš.

Plašāk ar Čakstes laukuma labiekārtojuma projektu iespējams iepazīties mājas lapas www.liepaja.lv sadaļā Bizness/Būvniecība/Sabiedriskās apspriešanas.

Izteikties par pilsētas zaļo teritoriju jeb skvēru un parku labiekārtojumu projektiem Liepājas iedzīvotājus aicināja jau trešo reizi. Līdzīga sanākšana jau bija laukumā pretī tirdzniecības namam “Kurzeme” un Ventspils ielas parkā.