12.jūlijā notikušajā Liepājas pilsētas domes sēdē tika apstiprināti jauni saistošie noteikumi mājas un istabas dzīvnieku – suņu, kaķu un mājas sesku – turēšanai. Būtiskākais jaunums – turpmāk dzīvojamo māju īpašumā esošajā pieguļošajā teritorijā var tikt turēti tikai sterilizēti bezsaimnieka kaķi ar nosacījumu, ja atbilstoši īpašnieku noteiktajai kārtībai ir saņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums un personas, kuras veic bezsaimnieka kaķu barošanu, nodrošina barošanas vietas sakopšanu. Liepājnieki, kuri ikdienā baro kaķus, vienlaikus ir neizpratnē un satraukušies.

Esam atbildīgi!

Liepājniece Ivonna, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā pilsētas Dienvidrietumu rajonā, regulāri pagalma kaķus baro trīs gadus: ”Kopš man pašai mājās ir no ielas pieņemts kaķis, saprotu, cik grūta dzīvniekiem uz ielas ir dzīve.”

Viņa nav vienīgā, kas pagalmā baro minkas: ”Esam vairāki barotāji. Mūsu pagalmā ir četri kaķi. Visus esam nosterilizējuši, līdz ar ko par vairošanos nav jāsatraucas. Un arī problēmu mūsu pagalmā kaķu dēļ nav – kaimiņiem nav iebildumu.”

Taču pavisam citāda situācija pēc sievietes stāstītā ir blakus mājas pagalmā: ”Pirmkārt, tur kaķu daudz vairāk. Turklāt šopavasar trim kaķenēm piedzima kaķēni. Nu bez pieaugušajiem kaķiem vēl arī septiņi kaķēni. Kā lai viņus nebaro?! Man pašai ir kaķis, tādēļ zinu, ka dzīvniekiem ir jāēd. Īpaši mazajiem, kuriem jāaug! Pilsētvidē taču kaķi paši sev nevar sarūpēt pārtiku kā cilvēki! Nevar pastāstīt, kas viņiem kaiš. Tas jāredz mums!”

Un kaimiņu mājā ir vēl otra problēma – kādam no mājas iedzīvotājiem ir pretenzijas pret dzīvnieku klātbūtni un to barošanu: ”Barotājas jau ir sazinājušās ar patversmi, lūgušas veikt kaķu izķeršanu un sterilizēšanu. Bet process ievelkas. Kaut patiesībā es saprotu – tikai viens ķērājs, bet kaķu pilsētā daudz.”

Ivonna atzīst, ka nesaprot, kā jaunos noteikumus pašvaldība grasās ieviest dzīvē: ”Kas notiks gadījumā, ja iedzīvotāji nevarēs vienoties? Izķers arī jau sterilizētos? Bet citi noteikumi paredz, ka patversmē dzīvnieks jātur 14 dienas. Un ja šajā laikā neizdosies atrast tam jaunu saimnieku? Iemidzinās? Tas noteikumos nav skaidrots.”

”Man nekas nebūtu pretī, ja bezsaimnieka kaķi tiktu izmitināti patversmē, tur baroti un aprūpēti,” piebilst sieviete: ”Taču neticu, ka tā notiks.”

Viņa uzskata, ka problēma būtu jārisina no citas puses – nevis ieviešot noteikumus ar ierobežojumiem, bet gan intensīvāk realizējot programmu ”Noķer, sterilizē, atlaid” un atvēlot tai vairāk līdzekļu.

”Tas, kas šobrīd notiek, ir cīņa ar sekām,” tā sieviete: ”Problēmas pamatā ir cilvēki! Paši liepājnieki. Jo kur tad rodas klaiņojošie dzīvnieki? Kāds paņem mazu kaķīti, bet, kad par to jārūpējas, izliek uz ielas. Daudzi nesterilizē savus dzīvniekus, bet laiž tos pastaigās. Un te arī ir iemesls, kāpēc kaķi pagalmos vairojas. Sterilizētie klaidonīši taču vairs nevairojas!”

”Saistošo noteikumu izpildes kontroli nodrošinās Pašvaldības policija. Tātad – sodīs,” tā Ivonna: ”Ko? Sirmgalvjus? Kas tad ir bezsaimnieka kaķu barotāji? Lielākoties pensionāri, kuri dzīvnieku paēdināšanai atrauj līdzekļus no sava galda. Kaimiņu mājas pagalmā ir sieviete, kura kaķus baro jau desmitiem gadu. Eiropā ir organizācijas, kas šos jautājumus risina, mums – nekā.”

Ivonna neslēpj, ka viņu vienlaikus skumdina un satrauc cilvēku attieksme: ”Bet tajā pašā laikā ir atsevišķi cilvēki, kuros ir tāda agresija, ka bail paliek,” viņa turpina: ”Kaķus izķert un likvidēt. Putnus, kuri trokšņo, izšaut. No kurienes tāda agresija?”

Sāpīgs jautājums

Liepājas lielākie namu apsaimniekotāji atzīst, ka pagaidām gan nevienā dzīvojamajā mājā nav aktualizēts kaķu jautājums, taču, ja noteikumi stāsies spēkā un būs tas jādara, sauks iedzīvotāju sapulces un lems, ko darīt.

SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka skaidro: ”Tā kā līdz šim nebija tāda prasība, tad oficiāls dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums nevienā no LNA apsaimniekotajām ēkām nav pieņemts. Ir vien mājas iedzīvotāju iekšējas vienošanās. Tāpat atsevišķās vietās, kur rekonstruēti pagalmi, veicot rekonstrukcijas darbus, šis jautājums jau oficiāli atrisināts.”

Tāpat pagaidām neviena oficiāla dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma nav SIA ”Namu serviss APSE” apsaimniekotajās mājās, portālam atzina ”Namu serviss APSE” pārstāve Dace Ādolfa: ”Mūsu apsaimniekotajās mājās nav arī tik krasu pretinieku, kas prasītu dzīvnieku likvidēšanu.”

Tomēr viņa atzīst, ka jautājums par bezsaimnieka kaķiem pilsētā ir ”kutelīgs jautājums”. ”Taču tie, kuri kaķus baro, rūpējas arī par kārtību.”

Līdzīgu viedokli pauž I.Puka: ”Uzskatu, ka jaunos noteikumus ieviest būs grūti. Kas informēs kaķus, ja iedzīvotāji nevarēs vienoties? Dzīvnieki ir pieraduši pie vides un prom neies.”

”Lielākā problēma ir nevis ar bezsaimnieka kaķiem, kurus iedzīvotāji baro, bet ar mājas kaķiem, kuri nav sterilizēti, bet tiek laisti ārā pastaigās,” viņa piebilst: ”Jākontrolē nesterilizēto kaķu saimnieki. Lai ārā netiktu laisti nesterilizēti dzīvnieki, tādējādi vairojot kaķu populāciju.”

Gan LNA, gan ”Namu serviss APSE” pārstāve norāda, ka tad, kad noteikumi stāsies spēkā un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi būs nepieciešami, tiks sasauktas iedzīvotāju kopsapulces, lai par šo jautājumu lemtu. ”Kaut nav noslēpums, ka sapulces sasaukt un iedzīvotāju parakstus savākt nav vienkārši,” tā I.Puka: ”Kaķu jautājums, protams, ir būtisks, bet ir arī daudz citu būtisku jautājumu.”

Nost negalinās

Liepājas pilsētas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece portālam norādīja, ka iedzīvotāju satraukumam nav pamata. ”Pirmkārt, saistošie noteikumi vēl nav stājušies spēkā,” viņa skaidro: ”Pēc lēmuma pieņemšanas Liepājas pilsētas domē noteikumi vēl tiks nosūtīti apstiprināšanai ministrijā. Tie stāsies spēkā tikai pēc publicēšanas laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”.” Šī procedūra pēc viņas aplēsēm prasīs vismaz mēnesi.

”Otrkārt, neviens pēc noteikumu stāšanās spēkā nebrauks pa pilsētu, neķers kaķus un nenogalinās tos. Jo Dzīvnieku aizsardzības likums neļauj atstāt dzīvniekus bezpalīdzīgā stāvoklī,” tā D.Liepniece.

Un turpina: ”Jautājums ir pēc būtības, lai sakārtotu sistēmu. Proti, lai tiktu sakārtots atbildības jautājums. Ja ir cilvēki, kas kaķus baro, lai tie arī atbild par tīrību.”

D.Liepniece arī norāda, ka problēmas cēlonis ir atsevišķu iedzīvotāju bezatbildība, izliekot uz ielas dzīvnieku vai ļaujot nesterilizētam dzīvniekam doties pastaigā ārpus mājām. Taču jaunie noteikumi liks iedzīvotājiem, ja kādam būs pretenzijas pret kaķu koloniju pagalmā, pašiem šo jautājumu atrisināt un nonākt pie kopsaucēja.