Saeima vakar, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem
pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka
starpniecības.

Tomēr iedzīvotājiem jāņem vērā, ka priekšā vēl ilgs
pārejas periods un  grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nosaka,
ka tiešie norēķini par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī. Tas
nozīmē, ka namu īpašniekiem un iedzīvotājiem vēl būs gana daudz laika, lai
izlemtu vai slēgt tiešo maksājumu līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, vai
turpināt par saņemtajiem pakalpojumiem norēķināties ar namu apsaimniekotāju
starpniecību.

Grozījumi paredz, ka ar pakalpojuma sniedzēju tieši varēs
norēķināties par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai
ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un
koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai
mājai. Tomēr tie dzīvokļu īpašnieki, kas nevēlēsies slēgt tiešo maksājumu
līgumus, par pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs arī norēķināties ar mājas
pārvaldnieka starpniecību.

Tāpat likumprojekts arī paredz, ka līgumā par pakalpojuma
tiešo piegādi būs jānorāda līdzēji, norēķinu kārtība, kā arī kritēriji un
metodika, pēc kā tiks noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas
īpašnieka maksājamā daļa par pakalpojumu. Līgumā būs arī jānorāda persona, kas
veiks aprēķinus, sagatavos un piegādās iedzīvotājiem rēķinus, iekasēs
maksājumus un arī veiks parādu piedziņu.

Savukārt pakalpojuma sniedzējam paredzēts noteikt
pienākumu kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus, tostarp sagatavot un
izsniegt izziņu vai atgādinājumu par maksājumiem, kā arī savlaicīgi celt
prasību tiesā pret nemaksātāju. Tāpat pakalpojuma sniedzējam būs pienākums
informēt mājas dzīvokļu īpašniekus par cita dzīvokļa īpašnieka saistību neizpildi.

SIA ”Namu serviss APSE” valdes loceklis Gatis Kālis
portālam  sacīja, ka pagaidām grūti
komentēt pieņemtos likuma grozījumus, jo vēl nav paguvis ar tiem detalizēti
iepazīties. ”Noteikti, ka šie grozījumi ietekmēs mūsu darba ikdienu, bet kādā
virzienā tas notiks, pagaidām grūti prognozēt,” sacīja G.Kālis.

”Tas nozīmē, ka nākošais gads būs lēmumu pieņemšanas
gads, kad iedzīvotājiem jātaisa sapulces un jāizlemj kā turpmāk norēķināsies
par komunālajiem pakalpojumiem. Lēmumu jau nepieņem apsaimniekotājs, bet paši
namu īpašnieki, tāpēc grūti šobrīd prognozēt, cik aktīvi iedzīvotāji vēlēsies
slēgt šos tiešo maksājumu līgumus,” sacīja G.Kālis.

”Tomēr jāsaprot, ka neviens likums neatrisina
pamatproblēmu – iedzīvotājiem naudas ir tik, cik ir. Manuprāt, veidosies lielāka
konkurence par to, kurš pie šīs naudas tiks, vai apsaimniekotājs vai
pakalpojuma sniedzējs,” piebilda G.Kālis.

Arī komunālo pakalpojumu sniedzēji šobrīd vēl nevar
pateikt, kā šie grozījumi ietekmēs viņu darbību un, cik aktīvi iedzīvotāji
izrādīs vēlmi slēgt līgumus ar pašiem pakalpojumu sniedzējiem. Šis garais
pārejas periods ļaus ne tikai namu īpašniekiem izlemt, kā turpmāk norēķināties
par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī pakalpojumu sniedzējiem apzināt
situāciju un lemt kā pielāgoties jaunajām likuma normām.

Kā portāls uzzināja uzņēmumā SIA ”Liepājas enerģija” – likums
ir pieņemts un tas ir jāpilda.  Šobrīd
nekādi stratēģiski lēmumi netiks pieņemti un uzņēmums jaunajā gadā sāks domāt
un strādāt pie tā, kā šo likuma normatīvu īstenot dzīvē.