O.Kalpaka ielā teritorijā starp dzīvojamām mājām – no 99. līdz 109. numuram – pagalmā nomaina kanalizācijas sistēmas. Darbi notiek pēc uzņēmuma “Liepājas ūdens” pasūtījuma, un ģenerāluzņēmējs ir uzņēmums “UPB”. Iedzīvotāji, kas mitinās mājās, kur notiek vērienīgie darbi, saprot, ka tie ir nepieciešami, taču nesaprot tās neērtības, kuras varētu novērst. Un arī to nesaprot, kāpēc pirms šādiem darbiem neviens ar iemītniekiem nekonsultējas par apstādījumu saglabāšanu.

Ne vairs košumkrūmu, ne elektrības pagalmā

Pirmais uz redakciju piezvanīja kāds vīrietis, kurš dzīvo O.Kalpaka ielā 101, pavēstot, ka darbu veicēji pagalmā izturas kā barbari – pat nevienu iepriekš nebrīdinot, izrāvuši visus pie mājas augošos košumkrūmus – ceriņus, jasmīnus un maijrozītes. “Ja mēs būtu zinājuši, ka tie jāņem ārā, jo tajā vietā paredzēts rakt, paši būtu krūmiņus saudzīgi izrakuši, ierakuši citā vietā un pēc tam atstādījuši atpakaļ,” viņš sacīja. “Tagad tie aprautām saknēm guļ, kaudzē samesti, un glābt tos nav iespējams.” Vīrietis strādniekiem mēģinājis teikt, ka dabūs palīgus un krūmus izraks, lai tos neizmet, bet velti – drīz tie jau bijuši sasviesti kaudzē kopā ar izrakto zemi.

Bet kādas citas mājas iemītniece saprot, cik šie darbi ir svarīgi, un sacīja, ka tomēr nesaprot to norisi: līdz ar rakšanas darbu sākšanu pagalmā, kas līdz tam bija labi apgaismots, pazuda elektrība. Tāpēc cilvēkiem, kas atgriežas no darba jau tumsā, nākas gandrīz vai ar roku taustīt, kur likt kāju. Un trakākais tas, ka to kāju nemaz nav tik viegli nolikt. Jo izrakātajās vietās, kur jāšķērso pamatīgs rakums, nav nolikta neviena laipa. Turklāt, kad lija pamatīgs lietus, bija jābrien pa dubļiem gandrīz vai līdz potītēm. Iedzīvotāji jautā: vai patiešām tik elementāras lietas nevar atrisināt, noliekot lapas un informāciju? 

Pietrūkusi sadarbība starp namu apsaimniekotājiem un darbu veicējiem

Uzņēmuma “Liepājas ūdens” kanalizācijas nozares vadītājs Genādijs Gusevs skaidroja, ka iedzīvotājiem vēl tikai nedaudz jāpaciešas, jo lielie remontdarbi nupat jau ir nobeiguma fāzē – jau notiek teritorijas labiekārtošana. Vēl mazliet pieciest neērtības aicināja arī darbu vadītājs Nikolajs Parņuks, gan uzsverot, ka iedzīvotāji zinājuši, ka notiks liela rakšana, tāpēc, tai gatavojoties, laikus varēja krūmus izrakt, ja vien to būtu vēlējušies. “Šo projektu apstiprināja jau pirms gada, to zināja arī namu apsaimniekotājs – namu pārvalde “Jaunliepāja”, kas varēja iedzīvotājus laikus informēt,” viņš sacīja, gan apšaubot, vai darbu veicēji – strādnieki būtu lieguši krūmus izrakt, ja kāds no iedzīvotājiem to būtu vēlējies.

Kā apgalvoja vīrietis, kurš pastāstīja par izpostītajiem košumkrūmiem, neviens gan nevienu nav informējis, ka rakšana būs tieši tur, kur auga krūmi, tāpēc cilvēkiem neienāca prātā, ka tie būtu jārok ārā. G.Gusevs piebilda, ka šaubās arī par to, vai šie krūmi bija iestādīti, iepriekš saskaņojot to atrašanās vietu ar speciālistiem, kas pārzina aizsargjoslas. “Ir skaidrs, ka krūmus nedrīkst stādīt vietās, kur ir pazemes komunikācijas: dažādas caurules, kabeļi un cits,” viņš sacīja. “Jo avārijas vai nomaiņas gadījumā tos vienalga nāksies izrakt. Bet cilvēki par to neinteresējas, viņi stāda, kur tikai iedomājas, nejautājot, vai tur maz drīkst.”

Namu pārvaldes “Jaunliepāja” ēku uzraudze Dzintra Grantiņa piekrita, ka košumkrūmus patiešām varēja izrakt, taču ēku apsaimniekotāji cilvēkus par to nav varējuši brīdināt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka darbu veicēji nav viņus informējuši, ka nāksies izrakt šos krūmus. “Ja mēs būtu to zinājuši, būtu informējuši cilvēkus, un viņi varētu rīkoties līdzīgi kā savulaik iedzīvotāji Šķēdes ielā 21. Arī tur darbu laikā izraka krūmus, taču cilvēki tos savāca, pieraka citviet un vēlāk saudzīgi atstādīja atpakaļ,” viņa sacīja. Taču piebilda, ka jautājums par aizsargjoslām ir aktuāls daudzviet pie daudzdzīvokļu mājām. Tāpēc, lai krūmus nenāktos izrakt, pirms to stādīšanas iedzīvotājiem vajadzētu sazināties ar savu ēku uzraugu, kurš konsultēs, kur ir kādas apakšzemes komunikācijas un tādēļ nevar neko stādīt, un kur tādu nav, tāpēc šo vietu var droši apzaļumot.

Par to, ka būtu bojāts elektriskais apgaismojums pagalmā, G.Gusevs nebija dzirdējis. N.Parņuks apgalvoja, ka visi rakšanas darbi ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm, taču rokot ik pa laikam uzieti kaut kādi vadi un kabeļi. “Mēs regulāri saucām speciālistus gan no uzņēmuma “Lattelecom”, gan “Latvenergo”, gan citiem, taču bija reizes, kad nevienam šie kabeļi nepiederēja,” viņš sacīja, taču apgalvoja, ka, iespējams, kāds no kabeļiem patiešām ir sabojāts. Ja tā būs, to noteikti sakārtos, lai apgaismojums pagalmā atkal būtu.

Komunālās pārvaldes ielu apgaismojuma meistars Mihails Ozovskis sacīja, ka pagājušā gada vētrā tur nogāzti stabi un pašlaik notiek to demontāža un kabeļu nomaiņa. Viņš izteica cerību, ka visdrīzākajā laikā elektrību pagalmā atjaunos. Tikmēr iedzīvotāji, apgriežoties mājās vakaros vai nakts stundās, joprojām jau vairāk nekā mēnesi taustās tumsā, lai nepakristu un nesavainotos.

“Mēs vispār nevēlamies, ka iedzīvotāji iet pāri tranšejām, tāpēc ne tikai nenoliekam tur laipas, bet izraktās tranšejas pat iežogojam, lai kāds tajās neiekrīt un nenotiek kāda nelaime. Bet namu apsaimniekotājs varēja parūpēties, lai iedzīvotājiem nav jābrien pa dubļiem, bet gan lai viņi tiek iekšā mājā pa otru pusi, jo katrai mājai ir ieeja no abām pusēm,” sacīja N.Parņuks. “Mēs patiešām būtu varējuši atslēgt otras durvis, bet neviens no iedzīvotājiem mums to nav lūdzis un mēs nevaram kā auklītes staigāt līdzi remontdarbu veicējiem, lai ik uz soļa uzraudzītu, kādas pārestības viņi iedzīvotājiem atkal sagādājuši. Cilvēki taču zina, kur mūs meklēt,” uzskata Dz.Grantiņa.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Iedzīvotāju stādītie košumkrūmi izrauti ar visām saknēm un aizvesti uz izgāztuvi.