Vai nu tā būs, laiks rādīs, taču 2024. gads mūsu valstī, kā jau katrs jaunais gads, ierasti nes šādas tādas pārmaiņas, īpaši sociālajā jomā.

Pieaug atlīdzība par darbu

“Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, ļoti daudz naudas!” [Krišjānis Kariņš]

Teorētiski daudzu makiem šogad būtu jākļūst biezākiem, jo minimālā alga mēnesī par pilnas slodzes darbu tagad ir par 80 eiro lielāka – no 620 eiro tā pieaugusi līdz 700 eiro, uz papīra, protams.

Tas gan ir mērenāks kāpums nekā pirms gada, kad minimālā alga paaugstinājās par 120 eiro.

Ekonomisti pauž, ka

lielāka minimālā alga palīdzēšot mazināt ienākumu nevienlīdzību un nodrošināt pamatvajadzības iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Tomēr nez vai dzīves dārdzība mazo algu saņēmēju makiem ļaus jūtami piebriest.

Grūtāk makus dabūt ciet gan varētu būt valsts augstākajām amatpersonām, kuru algas šogad pieaug nevis par desmitiem, bet vairākiem simtiem eiro.

Gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētāja, gan Ministru prezidenta atalgojums mēnesī nu būs par 478 eiro lielāks (no 7962 eiro līdz 8440 eiro mēnesī), vēsta aģentūra LETA.

Par 239 eiro mēnesī alga palielināsies arī

Saeimas deputātiem – tā sasniegs 4220 eiro mēnesī, tikmēr ministru atalgojums palielināsies par 423 eiro (no 7052 eiro līdz 7475 eiro mēnesī).

Zemākā mēnešalgas likme šogad palielināta veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, tai skaitā ārstniecības personām slimnīcās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Valsts asinsdonoru centrā, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem un ārstniecības personām vēl citās iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus.

Piemēram, sertificētiem ārstiem un funkcionāliem speciālistiem zemākā mēnešalga par likmi no 1. janvāra ir 1813 eiro (pieaugums par 10,6% jeb 174 eiro); sertificētām māsām, ārstu palīgiem – 1189 eiro (pieaugums par 6,5% jeb 73 eiro); ārstniecības atbalsta personām zemākā mēnešalga palielināsies par 6,9% jeb 56 eiro.

Par 12% palielinās arī pedagogu minimālā atalgojuma likme, savukārt pirmsskolas pedagogiem tā pieaugot par 23%.

Gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja grozījumu kārtībā, kādā no valsts budžeta piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, paaugstinot atlīdzības apmēru asistentam par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu līdz 5,42 eiro, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

Grozījums paredz palielināt no valsts budžeta apmaksāto asistentu atalgojuma stundas likmi proporcionāli mēnešalgu skalas pieaugumam valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem – par 6%.

Mazās pensijas nedaudz lielākas

“Ūūūūūū, ūūūūuu…” [Solvita Āboltiņa]

Tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un deviņu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaikus, proti, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Attiecīgi šogad pensionēties priekšlaikus varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un 9 mēnešu vecumu.

Palielinās minimālo vecuma pensiju apmēri. Aprēķina bāze pieaug no 157 eiro līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro.

Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes.

Tāpat pieaug minimālo invaliditātes pensiju apmēri – aprēķina bāze palielinās no 157 eiro līdz 171 eiro.

Personām ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensiju I un II invaliditātes gadījumā, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – I invaliditātes grupai 1,6, bet II invaliditātes grupai 1,4.

Lielāka būs minimālā apgādnieku zaudējuma pensija. Tās apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai palielinās no 157 eiro līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, palielinās no līdzšinējiem 125 līdz 137 eiro mēnesī.

Tāpat pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) palielinās no 157 līdz 171 eiro mēnesī, no septiņu gadu vecuma – no 188 līdz 206 eiro mēnesī.

No 2024. līdz 2029. gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

2024. gadā tās piešķirs cilvēkiem, kuri devās pensijā 2012., 2013. un 2014. gadā.

Cilvēkiem, kuriem no 2024. gada 1. janvāra ir tiesības uz piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemaksu izmaksās vienlaikus ar 2024. gada aprīļa pensiju.

Un atkal maksās vairāk

“Vai tur bija kāds ieraksts par PVN pilnīgu atcelšanu treniņbiksēm un “semuškām”?” [Ingmārs Līdaka]

Saeima, pieņemot grozījumus “PVN likumā”, uz vienu gadu noteica samazinātās 12% likmes piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Lai gan tiek uzsvērts, ka tā ir samazinātā likme, līdz šim vairākus gadus šiem produktiem piemēroja 5% nodokli.

Valstsvīri lēmuši, ka arī zaļā pūķa gadā dārgāks kļūs alkohols.

No 1. marta akcīzes nodokļa likmes palielināsies gan alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, gan tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam u.c. Taču no lielākiem tēriņiem, visticamāk, neizvairīsies arī atturībnieki un nesmēķētāji. 

No 1. janvāra pieaugs AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi.

Lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, ar atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā izmaksas šogad palielināsies  par 1,32 eiro bez PVN mēnesī, bet tarifa mainīgā daļa pieaugs par 0,06 eiro bez PVN.

Lietotājiem, kuri vidēji mēnesī patērē 2500 kilovatstundu (kWh) dabasgāzes, apkures sezonā mēneša vidējais maksājums pieaugs par 9,32 eiro bez PVN.

Savukārt patērētājiem ar atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā fiksētā maksājuma pieaugums būs par 3,22 eiro bez PVN mēnesī.

No 1. janvāra samazinās elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi.

Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ekspertu aprēķiniem, piemēram, lietotājam ar vienas fāzes (F) 16 ampēru (A) pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 100 kilovatstundu (kWh) mēnesī sadales tarifa maksa janvārī, salīdzinot ar 2023. gada jūliju, varētu samazināties par aptuveni 6%.

Vienlaikus regulatorā vērš uzmanību, ka maksa par sadales tarifu ir tikai viena no komponentēm, kas veido lietotāja gala rēķinu. 

AS “Sadales tīkls” jau paziņojis, ka līdz ar izmaiņām elektrības sadales tarifos un valsts atbalsta mehānismā no 1. janvāra faktiskā mēneša maksa par elektrības pieslēguma jaudu privātpersonu biežāk izmantotajiem pieslēgumiem pieaugs par apmēram 0,5 līdz diviem eiro.

Pieaugot valstī noteiktajai dabas resursu nodokļu (DRN) likmei, arī sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifi no šī gada janvāra ir augstāki.

Līdz šim likme, ko komersanti piemēroja sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķinos, bija 95 eiro par tonnu, tagad 110 eiro.

Un vēl turpmāk nodoklis būs jāmaksā par plastmasu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, mitrajām salvetēm un baloniem. Attiecīgi arī šie produkti kļūs dārgāki.

Citas izmaiņas

Ienākumu slieksnis

> Mainījies garantētā minimālā ienākuma slieksnis – pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tas būs 137 eiro (pirms tam – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 96 eiro (līdz šim – 87,50 eiro).

> Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tagad būs 343 eiro (līdz šim – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 240 eiro (līdz šim – 219 eiro).

> Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (līdz šim – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 384 eiro (līdz šim – 351 eiro).

Sociālie pabalsti

No 2024. gada 1. janvāra paaugstināti apmēri:

> piemaksai pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti – no 106,72 eiro uz 160 eiro;

> valsts atbalstam ar celiakiju slimiem bērniem – no 106,72 eiro uz 160 eiro;

> kopšanas pabalstam personām ar invaliditāti, kuras pārsniegušas 18 gadu vecumu un kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības – no 313,43 eiro uz 413,43 eiro.

> 2024. gada janvārī un februārī VSAA pakalpojumus vēl piešķirs un izmaksās apmērā, kāds noteikts līdz 2023. gada 31. decembrim.

VSAA starpību par janvāri un februāri izmaksās līdz 31. martam, un turpmāk izmaksa būs paaugstinātajā apmērā.

> Eiropas Sociālā fonda “Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai” ietvaros no 1. janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro (pašlaik šis slieksnis ir attiecīgi 376 un 264 eiro).

Valsts apmaksāti pakalpojumi

> Tiks nodrošināts mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā (hospisa aprūpe), kas papildus veselības aprūpes pakalpojumiem ietvers arī valsts finansētu sociālo aprūpi, psihoemocionālo atbalstu un tehniskos palīglīdzekļus.

Pakalpojumu varēs saņemt pilngadīgas personas, kurām būs izsniegts attiecīgs stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par paliatīvo aprūpi dzīvesvietā.

Pakalpojumu sniegs valsts izvēlēti pakalpojuma sniedzēji visā Latvijas teritorijā.

> Valsts nodrošinās pašvaldībām līdzfinansējumu aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Līdzfinansējums par bērnu tiks turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz bērna 24 gadu vecuma sasniegšanai.

> Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, aprobējot psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmēģinājuma projektā, tiks nodrošināts multiprofesionālās komandas un līdzinieku atbalsts, dažādas rehabilitācijas metodes.

> Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, īstenojot pilotprojektu,  nodrošinās uzturošo terapiju – multiprofesionālas komandas darbs un ABA terapijas, ergoterapijas, logopēda, speciālā pedagoga nodarbības.

> Uzlabosies atbalsts ārpusģimenes aprūpē bijušiem jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja turpina mācības.

Valsts sniegs finansiālu atbalstu pašvaldībām, lai jauniešiem sniegtu sociālā mentora pakalpojumu, finansiālu atbalstu jaunietim, kā arī atbalsta grupu nodarbības dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei.

Atsevišķas izmaiņas nodokļu jomā

> Ar PVN netiks aplikta dalības maksa par piedalīšanos sporta sacensībās un maksa par sporta nodarbībām;

> noteikta viena mikrouzņēmuma nodokļa likme 25% apmērā neatkarīgi no mikrouzņēmuma apgrozījuma apmēra;

> palielināta ar algas nodokli neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa līdz 750 eiro gadā;

> mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, šim ienākumam varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām;

> kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā (neatkarīgi no peļņas sadales) jāveic nodokļa piemaksa 20% apmērā; 

> tiek paaugstināta azartspēļu nodokļa likme.

Citi jauninājumi

> No 1. septembra valsts aizsardzības mācības priekšmets vidējās izglītības programmās būs obligāts. Arī pats dienests būs obligāts;

> nodrošinās valsts apmaksātus insulīna sūkņus cukura diabēta pacientiem līdz 24 gadu vecumam;

> līdz 2024. gada 31. martam būs jāreģistrē elektroskrejriteņi un velorikšas;

> stingrāk uzraudzīs uzturlīdzekļu maksāšanu. Turpmāk ierobežojumus piemēros arī tiem alimentu nemaksātājiem, kuru bērni jau ir pilngadīgi, bet kuru vietā valsts iepriekš ir maksājusi uzturlīdzekļus;  

> apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija būs iespējama tikai valsts valodā.

Avots: Dažādi

Uzziņai

“Luminor” bankas galvenā ekonomista Pētera Strautiņa prognoze:

– IKP dinamika būs labvēlīgāka nekā 2023. gadā, kad tas samazinājās apmēram par pusprocentu. Taču uz strauju izaugsmi nevar cerēt, visdrīzāk ekonomika augs apmēram par 1,5%.

Bezdarbs saglabāsies pašreizējā līmenī (ap 6,5%) vai nedaudz pieaugs, ja ražotāji būs spiesti samazināt strādājošo skaitu apvidos, kur citu darbu atrast ir grūti.

Gada vidējā inflācija būs tuvu nullei, ļoti iespējams, nedaudz zem tās. Konkurence spiedīs ražotājus un tirgotājus nodot patērētājiem ietaupījumus, kurus sniedz krītošās importa cenas.

Precēm cenas kopumā samazināsies, bet pakalpojumiem pieaugs.

Algu pieaugums krasi piebremzēsies no apmēram 11% šogad līdz apmēram 7%. Krasā nominālā IKP izaugsmes bremzēšanās no 2022. gadā panāktajiem 16% līdz 2–3% 2024. gadā samazinās gan nepieciešamību, gan iespējas uzņēmumiem maksāt vairāk. Taču pirktspējas pieaugums būs straujš.

Es domāju tā: Kādu prognozējat savu 2024. gadu?

Laima Kuduma – skolotāja:

– Vienmēr ir cerība, ka būs labāk. Ja godīgi, man viss ir, visa pietiek. Dzīvoju ar domu – cik man Dieviņš devis, tas arī ir mans. Nesapņoju nereālus sapņus. Mūsu katra dzīvi ietekmē gan tas progress valsts dzīvē, kas notiek, gan vienlaikus arī muļļāšanās dažādos jautājumos. Gribētos, lai pie varas nāk jaunāki cilvēki, kas nebaidās pieņemt lēmumus.

Laura Ābele – brīvprātīgā organizācijā “Patvērums ģimenei”:

– Jaunais gads būs pozitīvs, jo turpināšu studēt Liepājas Universitātē. Apgūstu otru profesiju, kas man dzīvē pavērs jaunas iespējas, un varēšu palīdzēt cilvēkiem. Jo vairāk mācos, jo vairāk viss patīk! Studēt var jebkurā vecumā. Mans skats uz dzīvi ir gaišs. Arī tāpēc, ka zinu – daudziem iet vēl grūtāk.

Liene Lejmalniece – pirmsskolas skolotāja:

– Labāku par veco. Svarīgi, lai būtu veselība. Tā būs tad, ja par sevi rūpēšos. Man aug mazbērni, un galvenais, lai būtu miers uz šīs zemes. Lai nav jāpiedzīvo nekas slikts. Kaut kāds pielikums pie algas nāks, bet minimāls. Likmi samazināja.  

Dace Iesalniece – pedagoģe:

– Grūti pateikt. Galvenais, lai nenotiek kaut kas, kas šo gadu vērstu sliktāku par iepriekšējo. Man, lai justos labi, vajadzētu, lai turas veselība un būtu darbs. Lai bērniem viss labi. Grūti prognozēt, vai finansiālā ziņā jaunais gads būs labāks. Tas zināmā mērā atkarīgs, vai celsies cenas.     

Zigrīda Starķe – pensionāre:

– Tikko esmu jaunā statusā – pensionāre. Kāds būs šis gads, to nevaru prognozēt. Viss jau balstās uz cerībām, ka būs labi, nevis slikti. Lai būtu drošības sajūta, domājot par dzīvi kopumā. Gribētos, lai neceļas cenas. Skatīšos, kā būs. Esmu gatava arī mazliet piestrādāt, lai ienākumi būtu lielāki.