Mirstība valstī pērn samazinājusies, taču dzimstības un iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences joprojām nav iepriecinošas ne Liepājā, ne valstī, ne Baltijā.

Jēkabs un Jānis, Kate un Keita

Liepājas Reģionālajā slimnīcā šī gada jūnijā pasaulē nācis 51 mazulis (pirms gada jūnijā – 54).

2025. gada pirmajā pusgadā slimnīcā pasaulē nākuši 316 mazulīši, kas, salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, ir par 47 jaundzimušajiem mazāk (363 mazuļi).

No sirds priecājamies par katru jauno ģimeni un ikvienu mazulīti, kas ienāk šajā pasaulē mūsu nodaļā, uzsver slimnīcā.

Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 39 jaundzimušie (pirms gada 44) – 21 puika un 18 meitenītes.

Vecāki dubultu vārdu devuši vienam puisītim – Leo Francisks, bet vienā ģimenē meitiņa būs Emma Kate.

Savukārt populārākie Liepājā reģistrētie vārdi pagājušā mēnesī bijuši zēnu personvārdi – Adrians un Hugo – katrs no šiem vārdiem iedots divu ģimeņu dēliem.

Savukārt novada dzimtsarakstos reģistrēti 14 mazuļi – septiņi zēni un septiņas meitenes.

Meitenes nosauktas šādos vārdos: Marta Luīze, Sāra Emīlija, Patrīcija, Adele, Keita, Kate, Melisa.

Savukārt puisīšiem jūnijā pa divām reizēm vecāki mūža valkāšanā piešķīruši latviskus vārdus – Jēkabs un Jānis. Šie vārdiņi zēniem iedoti vienā gadījumā abi kopā kā dubults vārds (Jēkabs Jānis) un divos gadījumos (diviem bērniem) katrs atsevišķi.

Vēl novadā reģistrētie jaundzimušie tikuši pie vārdiem Rafaels Lūkass, Enzo Emilians, Leo un Braens.

Dienvidkurzemes novadā pagājušajā mēnesī noslēgtas 12 laulības, Liepājā – 48.

Viena no laulību reģistrācijām Dzimtsarakstu nodaļai notikusi ieslodzījuma vietā, bet divi pāri apprecējušies baznīcā.

Pagājušajā mēnesī atzīmētas divas zelta un vienas dimanta kāzas.

Iekļaujas tendencēs

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) arī apkopojusi un publicējusi demogrāfisko rādītāju datus Latvijā par 2024. gadu.

Tie vēsta, ka 2024. gadā Latvijā piedzima 12 887 bērni – par 1603 bērniem jeb 11,1% mazāk nekā 2023. gadā.

CSP Sociālās statistikas departamentā norāda, ka šobrīd mainās cilvēku vērtību sistēma un prioritātes, kur ģimenes veidošana bieži vien nav pirmajā pozīcijā.

“Vienlaikus ir saprotami, ka

topošie vecāki vispirms izvēlas iegūt labu izglītību, nostiprināt karjeru un rūpēties par ienākumiem, atrast stabilu mājokli un tikai tad lemt par pēcnācējiem.

Un šāda tendence nav tikai Latvijā. Mūsu dati rāda, ka mammas vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2024. gadā bija 28,1 gads, savukārt jaundzimušā mātes vidējais vecums – 30,4 gadi. Tieši tādas tendences ir arī Eiropas Savienības vidējos rādītājos,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Ance Ceriņa.

Latvijā samazinājusies mirstība – 2024. gadā aizsaulē devās 26 661 cilvēks – par 1370 jeb 4,9% mazāk nekā 2023. gadā.

Bet salīdzinājumā ar augsto mirstības rādītāju 2021. gadā (34 600 miruši cilvēki, rādītāju ietekmēja Covid-19) – par 22,9% mazāk.

Apkopotie dati vēsta, ka 2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 857 tūkstoši iedzīvotāju, visās valstspilsētās, izņemot Jūrmalu, pagājušajā gadā saruka iedzīvotāju skaits, Liepājā – par 1% jeb 683 iedzīvotājiem.

Valstī iedzīvotāju skaits samazinājies arī par 1% jeb 18,4 tūkstošiem.

Mirstībai pārsniedzot dzimstību (negatīvs dabiskais pieaugums), valstī iedzīvotāju skaits samazinājās par 13,8 tūkstošiem, bet negatīvās migrācijas plūsmas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,6 tūkstošiem.

Uzziņai

– 63% no iedzīvotāju skaita 2024. gadā bija darbspējas vecumā, 15,1% – bērni līdz 14 gadiem, seniori no 65 gadiem – 21,9%.

– Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā 2024. gadā bija 43,5 gadi. 

– Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 17 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu (2024. gada sākumā – 25,7 tūkst.).

– Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars ir Rīgas reģionā – 15,7%.

– Gados visjaunākais ir Mārupes novads, kurā katrs ceturtais (25,2%) ir vecumā līdz 14 gadiem.

– Kurzemes reģionā ir zemākais iedzīvotāju īpatsvars darbaspējīgajā vecumā no 15 līdz 64 gadiem.

– 2024. gadā Dienvidkurzemes novadā bija pozitīvs migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaitu).

– Jaundzimušo skaits pērn samazinājies visās Baltijas valstīs. Lietuvā 2024. gadā pasaulē nāca 19,1 tūkstotis, savukārt Igaunijā – 9,7 tūkstoši.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.