Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ieilgusī pauze daudziem “sit pa kabatu”. Kādas ir iespējas saņemt atbalstu

Covid-19 dēļ īsāku vai garāku pauzi teju visās dzīves jomās pasaule pārdzīvo jau kopš pagājušā gada marta. Tā likusi gan valdībām piedāvāt jaunus atbalsta mehānismus, gan rosinājusi cilvēkus aizdomāties par personīgiem uzkrājumiem un iespējām pārdzīvot krīzi ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem.

Ieilgusī pauze daudziem “sit pa kabatu”. Kādas ir iespējas saņemt atbalstu
Logi izsisti, galvā caurvējš, pamats zem kājām zudis... Tā šajā pandēmijas laikā jūtas daudzi uzņēmēji, pašnodarbinātie, un algotie darbinieki. Kādam ar jauno realitāti izdodas tik galāsamērā veiksmīgi, bet cits nevar nekādi attapties. (Foto: Egons Zīverts)
26.01.2021 06:00

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Kā ekonomiskā ziņā klājas liepājniekiem, kuru dzīvi un darbu tieši skārusi globālā pandēmija?

Gatava strādāt par apkopēju

Friziere Viktorija Andrejevna, līdzīgi kā daudzi citi šajā nozarē strādājošie, šobrīd palikusi bez jebkādiem ienākumiem. Vienīgais pelnītājs ģimenē, kurā ir divi sākumskolas vecuma bērni, tagad ir vīrs.

Viktorija, kura strādāja kā pašnodarbinātā, pieteikusies dīkstāves pabalstam, taču kaut kādu nebūšanu dēļ tas atteikts. Sieviete saka, ka ienākumu kritumu ģimene izjūt būtiski. Iepriekš, kad arī viņa pelnīja naudu, iepirkušies biežāk biežāk, tagad taupības nolūkā to dara vien reizi nedēļā.

Jau kopš decembra, kad frizieriem liedza strādāt, Viktorija meklē citu darbu. “Kaut kā taču jāizdzīvo,” saka sieviete. Viņa pieteikusies vakancēm dažādās jomās, tai skaitā apkopējas darbam, tomēr pagaidām visi meklējumi ir neveiksmīgi.

“Trīs reizes biju uz darba pārrunām, taču nekādu atbildi neesmu saņēmusi.

Nesaprotu, kāpēc darba devēji publicē vakances, bet pēc tam cilvēkiem, kas tām piesakās, neatbild,” viņa saka.

“Dīkstāves pabalstam pieteikties nav jēgas,” spriež friziere Madara Ozola. To viņa secinājusi pēc “brīnumiem pavasarī”, kad VID daudzos gadījumos prasīja atmaksāt saņemtos dīkstāves pabalstus.

“Jāsaka paldies, ka man ir vīrietis, kas strādā,” viņa atklāj. Madara gan šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā, līdz ar to liegums skaistumkopšanas speciālistiem strādāt viņu neietekmē.

Taču bez darba palikusi viņas mamma, arī friziere. “Līdz ar to es ļoti labi zinu to situāciju. Labi, ka tētis strādā un var palīdzēt,” norāda Madara.

Pašnodarbinātā manikīre Anastasija ir vientuļā māte ar diviem bērniem – viens ir bērndārznieks, otrs mācās skolā. Atskaitot alimentus, ko sieviete saņem, viņas vienīgais ikmēneša ienākums šobrīd ir dīkstāves pabalsts – 240 eiro.

“Sēžu un gaidu, kā valdība to risinās. Saprotu, ka tagad visi ierobežojumi ir pagarināti līdz 7.februārim,” viņa saka.

Jautāta, vai nav uzdrošinājusies riskēt un apkalpot kādu klienti arī ierobežojumu laikā, Anastasija atbild:

“Nu, nē, man nav lieku 2000 eiro, ko samaksāt kā sodu.”

Tomēr manikīre noskaņota optimistiski: “Protams, josta jāsavelk, bet ko lai dara? Ne jau vienmēr būs tik slikti!”

Galvenais – saglabāt pozitīvismu

Jānim Gulbim ir trīs uzņēmumi “Piparmētra”, “Ūdensputni” un “Secret events”, un pašlaik neviens no tiem nedarbojas, ir dīkstāvē, daļa darbinieku saņem pavisam minimālu kompensāciju, citi papildina bezdarbnieku rindas.

“Arī es pats esmu reģistrējies bezdarbniekos, nebija izvēles,” skaidro uzņēmējs.

Viņa uzņēmumi pašlaik neko nevar pasākt, jo visi saistīti ar izklaides industriju – pasākumu organizēšanu, sporta spēļu un orientēšanas taku veidošanu, trauku īri, kā arī ir neliels mūzikas klubiņš Rīgā.

“Pagaidām dzīvojam Cīravā, daudz no mājas ārā nebraucam, mēģinām izdzīvot un sagatavoties darba atsākšanai. Ja ļautu, es kaut vai rīt būtu pilnībā gatavs strādāt,” Jānis saka laikrakstam.

Viņš vasarā bija atradis jaunu nišu – ēdināšanu, bet tagad arī to nevar nodrošināt, jo ir problēmas ar piegādēm. “Tā man bija jauna, līdz šim nezināma sfēra, bet uzskatu, ka nemitīgi jāmeklē jaunas iespējas.

No tā, ka ļausies panikai, nekas nemainīsies,” teic uzņēmējs.

J. Gulbis sevi pozicionē kā pozitīvu un jaunām idejām atvērtu cilvēku, tāpēc nav “metis plinti krūmos”, viņš arī negrasās meklēt citu darbu, bet ir gatavs pienācīgāk sagatavoties jebkurai dzīves situācijai.

“Ja man nebūtu ticības Dievam, būtu daudz grūtāk. Tagad es zinu, ka viss nokārtosies un mēs varēsim atsākt strādāt. Pagaidām iztiekam ar to, kas ir, un esam gatavībā lēkt tālāk. Man patīk tas, ko es daru,” uzņēmējs saglabā možu garu.

Nevar teikt, ka ir liela interese

Pēc tam, kad decembrī valdība slēdza lielāko daļu veikalu, darbu atstāt nācās arī veikaliņa “Zeķu peles” īpašniecei Sarmītei Zemei.

Uzņēmējas noskaņojums ir samierniecisks un optimistisks, jo janvāra sākumā valdība zeķes apžēloja, un tās tika iekļautas pārdodamo preču sarakstā.

S. Zeme saka: “Veikalu slēgšanu diži neizjutu. Varēja tā bez domām atpūsties. Pārdot internetā vai feisbukā? Nē, tā ir tik sīka prece, nē, nē, to es neapdomāju. Bet, ja būtu ilgāk ievilcies, tad par to būtu jādomā. Bija jau, protams, vajadzība cilvēkiem, man zvanīja. Es teicu – nē, kur tad es iešu! Bet nebija arī pulka to vaicājumu.”

Apģērbu veikala “Autlets.lv” nosaukums it kā liek domāt, ka tas varētu darboties arī internetā. Tomēr tā nav. Uzņēmumu pirms dažiem gadiem izveidoja no Lielbritānijas Latvijā atgriezusies ģimene.

Īpašnieks Mārtiņš Fridrihsons stāsta: “Alternatīvu nemeklējām. Mūsu specifika ir tāda, ka ļoti daudz apģērbu ir tikai vienā eksemplārā. Līdz ar to ļoti nepraktiski būtu pāriet uz tirdzniecību internetā.

Mēs nolēmām pašlaik veikalu vienkārši aizvērt līdz tam brīdim, kad atkal atļaus strādāt. Darbinieki ir dīkstāvē. Klienti ik pa brīdim mūs meklē.

Protams, ja kāds kaut ko konkrētu gribētu, mēs varētu attālināti pārdot. Bet es neteiktu, ka pašlaik vispār būtu milzīga interese par apģērbiem. Atpūšamies, pavadām laiku kopā ar ģimeni, mums ir atvaļinājums. Visu to laiku strādājām pietiekami godprātīgi, lai saņemtu valsts atbalstu tagad. Arī telpu īpašnieki mums nāk pretī. Nav pārāk liela satraukuma. Pašlaik neesam situācijas noteicēji, tāpēc nestresojam par to, ko nevaram ietekmēt. Cerams, ka drīz varēs atsākt strādāt. Šis periods pagaidām milzīgus zaudējumus nav radījis. Janvārī jau parasti apgrozījums ir mazāks. Februārī gan mēs gribētu strādāt, jo veikalā joprojām ir ziemas sortiments – tas būtu pēdējais brīdis, kad mēs varētu to realizēt.”

Atbalsts atkarīgs no paša

Liepājniece Santa atzīst, ka tieši ierobežojumu dēļ šobrīd ir palikusi bez darba. Viņa strādāja skaistumkopšanas un radošajā jomā.

Sieviete, kura nevēlējās atklāt savu uzvārdu un darbavietu, pastāsta, ka līdz valstī noteiktajiem tirdzniecības un atsevišķu preču grupu pārdošanas ierobežojumiem strādāja par skaistumkopšanas konsultanti.

“No decembra vidus tirdzniecības vieta ir slēgta, jo tajā piedāvātās preces ietilpa kategorijā, ko nav atļauts tirgot, līdz ar to arī konsultācijas nevar notikt,” viņa pastāsta.

Brīvajā laikā Santa kā pašnodarbinātā pasākumos gādāja par muzikālo noformējumu, taču, kā zināms, arī pasākumi jau labu laiku nenotiek.

“Pašreiz esmu bezdarbniece un gaidu pabalstu. Arī pašnodarbinātā dīkstāves pabalstu veiksmīgi nokārtoju. Tiklīdz viss atkal notiks, iešu atpakaļ strādāt,” saka liepājniece.

“Darba devējs ļoti nāca pretī, jūtos novērtēta un atbalstīta, jo man ir nodrošināts viss, kas pienākas pēc likuma un arī ārpus likuma. Šajā situācijā daudz kas ir atkarīgs no darba devēja,” teic Santa.

Arī dīkstāves pabalstu viņa saņem, jo maksāja nodokļus par saviem ienākumiem brīvajā laikā. Sieviete teic, ka, protams, strādājot ienākumi būtu lielāki, bet labāk saņem kaut ko, nekā palikt vispār bez nekā.

“Daudz kas ir atkarīgs arī no katra paša. Es neesmu atstāta bez iztikas līdzekļiem,” sieviete norāda.

Darīs līdz beidzamajam

Liepājas ceļojošā leļļu teātra “Maska” mākslinieki Agita un Pēteris Trupi pagājušā gada pavasarī, kā viņi paši teic, “pacēla kājās visus mazos”.

Lemjot par atbalstu cilvēkiem, kuriem Covid-19 krīzē liegts strādāt, valdība bija palaidusi garām faktu, ka SIA var nozīmēt arī vienu divus cilvēkus, nevis tikai lielu uzņēmumu.

Kā “Maskai” klājas pašlaik? Decembrī esot saņēmuši dīkstāves pabalstu par novembri, pastāsta Agita. “240 eiro katram. Tā kā laikā, kad spēlējam izrādes, saņemam minimālo algu plus honorārus, šī summa ir 70 procenti no minimālās algas. Mūs neapdalīja.

Ja mums būtu alga miljons, tad būtu dabūjuši 70 procentus no miljona,” norāda A. Trupa.

Tas bija par novembri, bet nu jau janvāris iet uz beigām. “Gan jau arī par decembri drīz dabūsim,” moži saka leļļu teātra pārstāve. “Tomēr man ir sajūta, ka tā pandēmija attiecas tikai uz mums, jo mūsu paziņas un draugi apkārt strādā melnu muti. No psiholoģiskā viedokļa jūtamies kā pensionāri,” māksliniece smej.

“Maskai” pēdējā izrāde bijusi 13.septembrī Siguldā, atklājot kultūras centra sezonu. Iepriekš čakli strādājuši jūlijā un augustā.

“Bet visos ražas un burkānu svētkos, kur bijām aicināti, kultūras programmas citu pēc citas atcēla, atļāva tikai gadatirgus,” viņa saka.

“Jauna izrāde top, bet viss iet ļoti lēni, jo tam vajag finansējumu – maksāt par lellēm, mūziku, aranžējumu un scenogrāfiju. Bet, paldies Dievam, ka tomēr notiek!”

A. Trupa ir optimiste. Mest pie malas leļļu teātri un pārprofilēties uz citu darbu Trupi nedomājot. “Darīsim līdz beidzamajam.

Vienmēr esam teikuši, ka mēs būsim pēdējie, kas Rīgas lidostā izslēgs gaismu, un tas nav mainījies,” apgalvo Agita.

Situācija pasliktinās

Fitnesa kluba “Lāčplēsis” vadītājs Māris Šveiduks saka, ka sporta zālēm šajā laikā ļoti grūti izdzīvot, jo trūkst valsts atbalsta.

“Sporta zālēm ir sezonāls darba cikls. Skaidrs, ka rudenī ir pats lielākais teorētiskais ieņēmums, jo cilvēki pēc vasaras atgriežas sportot telpās. Kritēriji [atbalstam] ir tādi, ka ņem vērā pēdējos trīs mēnešus – septembri, oktobri, novembri, kuri finansiāli ir labāki, ieņēmumi ir augstāki. Līdz ar to atbalstu mums atsaka, un ar to viss beidzas,” viņš paskaidro.

Sporta kluba vadītājs min, ka galvenās grūtība rada ikmēneša izmaksas: “Ja mēs varētu vēl kādu mēnesi pārciest, tad nebūtu liela bēda.

Taču neviens neatceļ ne apkures rēķinus, ne citus komunālo pakalpojumu rēķinus.

Līdz ar to situācija ir tāda, ka nav tikai nulle ieņēmumu sadaļā, bet visu laiku ejam mīnusos. Tagad [ārkārtējo situāciju] pagarināja vēl, un situācija kļūst aizvien trakāka.”

Māris Šveiduks cer, ka 7.februāris varētu būt ārkārtējās situācijas pēdējais datums. Viņš skaidro, ka “Lāčplēsis” dara visu, lai komunālo pakalpojumu sniedzēji nesāktu rēķināt soda naudu par laikus neapmaksātiem rēķiniem:

“Tas būtu liels jautājums valdībai. Viena lieta ir īres maksa par telpām. Šajā ziņā ir gan saprotoši īpašnieki, gan mazāk saprotoši. Taču “Latvenergo”, “Liepājas siltums”, “Liepājas ūdens” – tās ir kompānijas, kurām īsti neinteresē, kādas kuram problēmas. Tām interesē, lai būtu apmaksāti rēķini.”

Latvijas fitnesa slavenība arī uzskata, ka sporta zāles varētu turpināt darbu, jo tajās ir zema iespējamība saslimt ar Covid-19.

“Manā sporta zālē kopš pagājušā gada marta, kad viss sākās, neviens no mūsu biedriem nav saslimis ar kovidu. Mēs apprasāmies arī par ģimenes locekļiem un tuviniekiem, neviens neslimo. Redzēju angļu ārstu pētījumus, kuros teikts, ka sporta klubi ir vietas, kur ir vismazākā iespēja saķert kādu vīrusu. Uz sporta zālēm pamatā nāk veseli cilvēki ar stipru imunitāti. Cilvēki, kuri rūpējas par savu veselību. Tā ir viena no drošākajām vietām. Sporta klubi ir gatavi ievērot distancēšanās un dezinfekcijas prasības.

Tikai ļaujiet strādāt! Taču pilnībā nepamatoti un neloģiski to aizliedz. Tajā pašā laikā redzam, ka cilvēki drūzmējas autobusos.”

M. Šveiduks pieļauj, ka varētu sekot bankroti. “Mēs ceram, ka varēsim iztikt vēl mēnesi vai divus ar kaut kādiem iekrājumiem, bet nekā spīdoša nav,” pesimistiski norāda “Lāčplēša” vadītājs.

Ekonomikai svarīgi, lai sadarbojamies

Vakcinācijas pret Covid-19 uzsākšana, kā arī ekonomikas dalībnieku spēja pielāgoties dzīvei ierobežojumu apstākļos ļauj cerēt, ka 2021.gads būs labāks nekā iepriekšējais.

Riski gan saglabājas augsti, un tie saistīti gan ar jaunām vīrusa mutācijām, gan sabiedrības vēlmi sadarboties, ievērojot ierobežojumus un vakcinējoties.

Pasaule ir sakoncentrējusi visus spēkus, lai iespējami ātri un plaši vakcinētu iedzīvotājus. Lai gan pūļa imunitātes sasniegšana pat bagātajās valstīs var aizkavēties, pieņemam, ka vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara kāpums, īpaši riska grupās, palīdzēs stingrākos ierobežojumus ievērojami mīkstināt jau gada otrajā ceturksnī.

Tas ļaus pasaules ekonomikai šogad augt. Īpaši strauji gada otrajā pusē varētu atgūties ierobežojumu māktais pakalpojumu sektors, tomēr atsevišķām nozarēm primspandēmijas līmenī atgriezties neizdosies vēl vairākus gadus.

Joprojām svarīgs būs centrālo banku un valdības atbalsts, kas, izaugsmei atsākoties, jānovirza ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes stiprināšanai.

Diemžēl vismaz pirmais ceturksnis būs ievērojami vājāks, nekā prognozēts.

Darba tirgū tas atspoguļosies bezdarba kāpumā.

Tomēr no būtiskas darba tirgus situācijas pasliktināšanās palīdzēs izvairīties valdības atbalsts ekonomikai. Straujāks atkopšanās temps būs gada otrajā pusē, kad atgūsies pakalpojumu sektori. Izaugsmi virzīs piesardzības mazināšanās, vispārējais noskaņojuma uzlabojums, turīgākās sabiedrības daļas mājsēdes laikā radušos uzkrājumu tērēšana, valdības fiskālais stimuls un investīciju kāpums, ko veicinās Eiropas Savienības fondi.

Ekonomikas aktivitāte īstermiņā var būt pat augstāka, ja vīrusa laika noteiktos ierobežojumus neievērojam. Piemēram, vēlme svētkus svinēt tāpat, kā ierasts, nozīmēja, ka nedēļā pirms Ziemassvētkiem patēriņš sita augstu vilni.

“Swedbank” karšu norēķinu apjoms pat sasniedza rekordaugstu līmeni. Taču sekas, protams, vēlāk redzējām saslimušo skaitā un mediķu pārslodzē. Tas savukārt liek valdībai pastiprināt un pagarināt ierobežojumus, kā arī atspoguļojas vājākā ekonomikā un zaudētās darba vietās. Tuvākajos mēnešos tieši šīs ikdienišķās izvēles turpinās noteikt ekonomikas attīstības virzienu.

Līva Zorgenfreija, AS “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā

UZZIŅAI

Atbalsta iespējas Covid-19 ierobežojumu laikā

Dīkstāves atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem

  • Atbalsts paredzēts dīkstāvē esošiem uzņēmumu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kurai atrodas dīkstāvē laika posmā no 2020. gada 9. novembra līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
  • Atbalsts par dīkstāvi visās nodarbinātības formās ir ne mazāks kā 500 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāra mēnesi pie visiem darba devējiem vai dažādās nodarbinātības formās kopā.

Algu subsīdija nepilna laika darbiniekiem

  • Uzņēmēji, kas ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam piedzīvo ieņēmumu kritumu, var saņemt atbalstu algu subsīdijai saviem darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba laiku.
  • Lūgt algu subsīdiju saviem darbiniekiem var jebkurš uzņēmums, kura ieņēmumi no saimnieciskās darbības mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar tā vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, samazinājušies vismaz par 20%.
  • Var saņemt 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par laiku no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk par 500 eiro par pilnu mēnesi.
  • Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru.

Grants apgrozāmiem līdzekļiem

  • Šomēnes valdībā atbalstīti grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, atbalstu dubultojot. Paredzēts, ka atbalsta apmērs uzņēmējiem tiks dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat rosināts paaugstināt maksimālos atbalsta griestus līdz 100 000 eiro mēnesī.
  • Komersanti grantam varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021. gada 31. maijam, iesniedzot iesniegumu EDS vēlākais līdz 15. jūnijam.
  • Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. jūlijam.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi

  • Ja nodokļu samaksas termiņa kavējums radies Covid-19 dēļ, tad nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam ir tiesīgi pieteikties nodokļu maksātāji, kuri atbilst noteiktajam kritērijam.
  • Nodokļu maksātāji var lūgt nodokļu administrācijai sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts, ja nodokļu maksātājs ir ievērojis nodokļu administrācijas lēmumā noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību.
  • Šim atbalsta pasākumam nodokļu maksātāji tiesīgi pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam, EDS iesniedzot motivētu iesniegumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās.

Avots: VID

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz