Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Uz galda direktora kabinetā stāv bērnu zīmētas Ziemassvētku atklātnītes. “Ir tā, ka skolas dzīve dod to spēku. No skolas nāk ļoti cieša sazobe ar realitāti. Esam mikrorajona skola un cieši ieauguši šeit iekšā,” atzīst G. Ročāns.
Protams, deputāts nevarot domāt tikai par savu izglītības iestādi, taču skolā iespējams konstatēt vadošās tendences, kas esot indikators, ko vērot arī plašākā mērogā. “Tā ir mana pārliecība, ka katras pašvaldības būtiskākais stūrakmens ir labi izveidota izglītības sistēma. Tad pašvaldības vide var pilnasinīgāk funkcionēt,” viņš saka.
Plus, piedaloties starptautiskos projektos izglītības jomā, var pavērot, kā citās valstīs rit darbs pašvaldībās kopumā, lai pašu mājās nevajadzētu divriteni izgudrot.
Iepriekš G. Ročāns norādījis, ka publiskai informācijai par skolām jābūt vairāk pieejamai – gan par finansējumu, gan par mācību rezultātiem. Pašlaik pārstāvot tādu pašu viedokli. “Dodoties jebkurā ceļojumā, jābūt skaidrībai, no kura punkta nāc, kur atrodies un kas ir nākamais iespējamais, kurp doties. Procesiem jābūt datos balstītiem.
Ja pieņem kaut vai nepatīkamu informāciju, tad spēj pilnvērtīgi sastādīt plānu, kā iet soli pa solim uz priekšu. Ja kaut ko būvējam uz emocijām vai sajūtām… zinātnē un biznesā tā nedara,” stāsta deputāts.
Vairāk informācijas arī palīdzot sabiedrības izpratnes veidošanā un izglītošanā.
Pirmoreiz ievēlēts, G. Ročāns intervijā pauda, ka deputāta darbā vēlas panākt “labākas pārvaldības sajūtu mūsu pilsētā”. “Izmaiņas pozitīvā ziņā noteikti ir,” viņš secina. “Mazās niansēs, ne ļoti visaptverošas, vēl ir uz ko tiekties. No pārvaldības viedokļa gribas paslavēt par to periodu, kad es nebiju domē. Mainījušies vairāki liepājniekus kaitinošie vides apstākļi. Terminālis Pulvera ielā vairs nesmaržo. Ļoti ātras un izdevīgas, bet videi nedraudzīgas biznesa idejas vairs tik viegli neienāk pilsētā, un vadība māk iedot labus padomus, kur tās citādi varētu realizēt.”
Liepājnieki ļoti labi protot apvienoties savu interešu aizstāvībai, taču labu ideju apkopošanai pietrūkstot atbilstošas platformas, līdzīgas kā “Mana balss”, kur apkopot pilsētnieku lieliskās idejas un likt galvas kopā to īstenošanai.
Pirms divarpus gadiem sanāksmē par skolu remontiem G. Ročānam sanāca saķeršanās ar partijas biedru, tobrīd mēra amatā esošo Jāni Vilnīti par to, ka 15. vidusskola gadu garumā palikusi pabērna lomā un neesot konkurētspējīga nesakārtotas mācību vides dēļ. Tobrīd prasīto finansējumu budžetā pašvaldība tai nevarējusi atvēlēt, un G. Ročāns aizdomājās par mandāta nolikšanu.
“Attiecības mums ir labas,” norāda deputāts. “Mums bija, sauksim to par zināmu konfliktu. Viedokļu atšķirība būtu labāks vārds, jo mēs neesam sarājušies nevienā brīdī.”
Konflikta fāze jebkuras organizācijas darbā no vadības teorijas viedokļa esot nepieciešama, jo ved uz secinājumiem un darbībām. Diskusijām un viedokļu atšķirībām jābūt normālai ikdienas politikas sastāvdaļai, jo tad rezultāts ir labāks, nekā īstenojot tikai vienu vai otru pozīciju. “Latvijas politikā šī vienkārši nav ierasta kultūra, kāda tā ir vecajās demokrātijās.
Kā rājas britu parlaments! Bet viņi iet uz priekšu. Ir lietas, kas jāpieņem politikā kā normālas.
Laikā, kad nebijām brīvi, bija viena politiskā līnija un visi balsoja “par”. Mēs taču atceramies, kā tajos laikos dzīvojām,” uzsver G. Ročāns.
Viņš klāsta, ka Liepājas domē jautājumi lielākoties ir izdebatēti līdz komiteju un domes sēdēm, tāpēc “emociju karstums tur vairs nav”.
Savu pienesumu domē viņš saskata jomā, kurā orientējas un ir kompetents. “Manī iekšēji deg izglītības jautājums. Pašvaldībā totāli trūkst pedagogu. Esmu sācis runāt par pašvaldības stipendiju piešķiršanu ne tikai ārstu, bet arī skolotāju piesaistei. Nav mainījusies arī mana degsme attiecībā uz vides jautājumiem. Arī labāku kompromisu atrašanu starp kultūras un pasākumu dzīvi un drošības jautājumiem, kā Pašvaldības policijas finansējums, izglītību un sociālo atbalstu, tāpat veselību un masu sporta atbalstu,” pastāsta G. Ročāns.
“Kad pašvaldības pamatfunkcijas strādā labi, tad varam jau raudzīties uz augstvērtīgām kultūras izpausmēm, kurām nepieciešams izglītots cilvēks.”
Trīs jautājumi
– Vai bijāt vīlies, kad 2021. gada vēlēšanās noslīdējāt listē zemāk un netikāt domē?
– Vilšanās vai emocionālās blaknes politiķa darbā es pilnīgi izslēdzu. Milzīgs prieks par Salvi Rogu, kurš guva labākus panākumus. Te nav stāsts par to, ka – es vai man. Ja iedzīvotāji acīgi ir ieraudzījuši labāku kandidātu ar labāku potenciālu, tā ir vēlēšanu būtība. Virzām spēcīgākos ļaudis, uz viņiem paļaujamies, uzticamies un no viņiem arī prasām.
– Vai vērojami uzlabojumi Liepājas ziemeļu daļā “aiz pārbrauktuves”?
– Arī šai ziņā niansēs – priecē svētku rotājumi un apstādījumi Ziemeļu ielā, kas veido estētiskāku vidi, Ventspils ielā top gājēju celiņš. Tomēr salīdzinoši pieļauju, ka mēs, mikrorajona iedzīvotāji, vēlētos vairāk.
– Ko grūtāk pārliecināt – spītīgu skolēnu vai politisko oponentu?
– Viss atkarīgs no pieejamā laika ilguma. Ja ilgtermiņā, tad skolēns agrāk vai vēlāk tomēr pieņems uz faktiem balstītas atziņas.
Vizītkarte
Gints Ročāns
- Dzimis 1973. gadā.
- Izglītības maģistrs pedagoģijā.
- Liepājas 15. vidusskolas direktors kopš 2007. gada.
- Domē strādā Pilsētas attīstības, Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības un Izglītības, kultūras un sporta komitejā.
- Darbojas Zemessardzē.
- Zvejnieku saimniecības “Riediņi” īpašnieks, biedrības “Vērgales zvejnieku apvienība” valdes loceklis.
- Precējies, piecu bērnu tēvs.