Latvijā pērn no 1.jūlija vairs neeksistējot administratīvajam arestam, dzērājšoferiem tiek piemēroti palielināti naudas sodi un ir palielināts tiesību atņemšanas termiņš. Līdz tam administratīvais arests dzērājšoferiem Latvijā eksistēja vairākus gadus.

Ģirģens vērsa uzmanību, ka situācija ar šīs kategorijas pārkāpumiem ir katastrofāla.

Naudas sodi šo problēmu nerisinot, turklāt, kā pieļāva ministrs, pastāv grūtības ar sodu piedzīšanu.

Lai iedarbotos pret satiksmes dalībniekiem, ir nepieciešama iedarbīga un konsekventa sodu politika.

Ņemot vērā minēto, Ģirģens vērsās pie padomes vadītāja, satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu pēc atbalsta sadarbībai ar Jāņa Bordāna (JKP) vadīto Tieslietu ministriju, kuras kompetencē ir normatīvo aktu grozījumu virzīšana. Ģirģens uzskata, ka jārosina administratīvā aresta atjaunošana.

Linkaits iekšlietu ministram atbildēja, ka par dzērājšoferu problēmu jau iepriekš spriests, taču viņš piekrīt, ka saruna jāturpina.

Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis padomes sēdē arī atzina, ka valstij jāmeklē efektīvi risinājumi dzērājšoferu problēmai. Viņš norādīja, ka pērn reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti transportlīdzekļu vadītāji reibumā. Gadu iepriekš tādi bija 663, bet vēl gadu iepriekš 684 negadījumi.

“Arests vairs nepastāv, tomēr tendence nav pozitīva. Viens solis līdz traģiskām sekām, jo šāds transportlīdzekļa vadītājs ir potenciāli bīstams. Līdzko policijas resursi tika novirzīti mājsēdes kontrolei, tā pieauga dzērājšoferu skaits,” uzsvēra Krapsis.

Jau ziņots, ka 2789 protokoli pērn noformēti par braukšanu alkohola reibumā un 211 par braukšanu narkotiku reibumā. Dzērājšoferu skaits pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājies par 750.