No tualetēm līdz karogiem

Katram gadalaikam esot savi darbi un prieki. ”Nekādā gadījumā vasarā nav mazāk noņemšanos! Ir citi darbi, kuri prasa tikpat daudz rūpju. Tieši tāpat ir pavasarī un rudenī,” viņš skaidro.

”Mājās tiek pārmests, ka es darbā esmu nepārtraukti, arī brīvdienās un pēc darba.

Nav tā, ka izeju pa durvīm, ir klikšķis un es vairs neesmu darbā. Visam jāseko līdzi arī pēc oficiālā darbalaika. Tas, protams, prasa ļoti daudz.”

Darba apjoms tikai nākot klāt – arvien jauni objekti, par kuriem jāatbild.

J. Muskata pārziņā ir ielu, ceļu, ietvju, veloceliņu uzkopšana, pilsētas mežu apsaimniekošana, sabiedriskās tualetes, smukumlietas – zāles pļaušana, koku vainagu veidošana, parku un skvēru uzkopšana, pludmales tīrīšana, inventāra un labiekārtojuma uzturēšana, jūraszāļu savākšana.

Viņš atbildīgs arī par strūklakām, dažādiem metāla dizaina objektiem, kā ”Spoku koks” un Liepājas himnas tēli, taktilajām kartēm, afišu stendiem, reklāmas baneriem, karogiem. ”Protams, es jau to nedaru viens pats, pakļautībā ir dārzniece, tehniķis, mežsargs,” viņš pastāsta.

Viņš pats apseko objektus pilsētā, taču uzsver, ka arī sabiedrība esot ļoti operatīva.

”Jau pusotru stundu ir saplīsis karogs, jūs tikai sēžat savos kabinetos un neko neredzat!” – šādus zvanus saņemot Komunālā pārvalde.

Ziņot par nebūšanām ir labi, tikai – ja uzreiz nesekotu rāšanās, ka ”jūs esat tādi un šitādi”. Tas piederoties pie lietas, tomēr, kad ”sakrājas, tad ir tā, kā ir”, saka J. Muskats. Cenšoties neņemt pie sirds, bet ne vienmēr izdodas, jo bieži pār pārvaldes darbinieku galvām nākot pārmetumi par jomām, ar kurām viņiem nav nekāda sakara.

Studiju gados iemācījies apieties ar instrumentiem, viņš labprāt pats pieliekot roku salabot kaut ko, kas salūzis, jo tā ir ātrāk, nekā zvanīt izpildītājam. ”Tas arī izmaksās dārgāk, nekā ja pats braucu uz objektu un uzreiz varu izdarīt,” viņš saka. ”Tad man arī neviens nevarēs iestāstīt, ka tas nav izdarāms.”

”Ja mums kaut kas vajadzīgs savstarpējā sadarbībā, Juris ir atsaucīgs, nekad neatsaka. Kaut vai tāda ikdienišķa lieta, kā cilvēku skaitītājam Zirgu salā baterijas jānomaina. Nav problēmu, piezvanām Jurim,” pastāsta Liepājas domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.

J. Muskats kādreiz izpalīdzot arī ārpus darba pienākumiem, esot zinošs savā jomā. ”Ja mums, meitenēm, kādā tehniskajā specifikācijā kaut kas nav zināms, vienmēr pastāstīs un palīdzēs gan praktiski, gan teorētiski,” viņa saka.

Ārkārtas situācija

Tomēr J. Muskatam arī kabinetā esot jāsēž ļoti daudz, jāsagatavo iepirkumu dokumentācija, tehniskās specifikācijas, lai no darba veicējiem, kas konkursa kārtībā iegūst tiesības kaut ko darīt, varētu prasīt atbildību un kvalitāti. ”Visam jābūt precīzi un smalki. Citādi izpildītājs vaicās – paga, bet kur ir teikts, ka man tas jādara?” viņš saka.

Kas ar visām šīm rūpēm un raizēm tik ilgus gadus noturējis šajā darbā? ”Esmu no sākta gala Liepājas patriots, mīlu šo vietu. Studiju laikos Rīgā sapratu, ka lielas pilsētas patīk aizbraukt apskatīties, bet ne pastāvīgai dzīvošanai.

Šeit ir manas mājas, gribu savu pienesumu pilsētai dot ar darbu, lai ikdienā padarītu Liepāju pēc iespējas labāku.

Bieži jūtu, redzu un gūstu gandarījumu, kad sistēma ir izveidota, darbojas un viss notiek,” atklāj J. Muskats.

Liepājnieki justos gandarīti, ja varētu doties savās gaitās pa celiņu, kas atbrīvots no sniega un nokaisīts. Kā pietrūkst, lai tā būtu? J. Muskats teic, ka tas vairāk jautājums politiķiem, tomēr ne tikai par finansēm, ar kaudzi naudas vien nepietiek.

”Daudz kas atkarīgs no pašiem, jo ir dažādas sistēmas un gadiem ieaudzinātas tradīcijas. Jāveido kopēja sabiedrības attieksme, kaut kas optimāls, bet nevar ar vienu vēzienu panākt, lai viss strādātu ideāli,” saka J. Muskats.

Sasalstošo lietu 20. decembrī viņš definē kā ārkārtas situāciju, kāda notiek reizi 8–10 gados. Iepriekšējā reizē tā noticis nedēļas nogalē, un tieši tāpat kā šoreiz, pieaugot gaisa temperatūrai, ap pusdienlaiku situācija normalizējusies.

”Nav nekas reāli izdarāms, lai visur viss būtu labi.

Iepriekšējā vakarā viss bija nokaisīts. Naktī lietus uzlīst virsū, piesalst, viss kaisāmais paliek apakšā. Bērt pilnīgi visur biezu grants slāni ik pēc pusstundas būtu vienīgais risinājums, bet tas nav iespējams,” viņš skaidro.

Ar zivīm uz jūs

Pagājušajā gadā J. Muskats uzņēmās biedrības ”Liepājas ezeri” vadību. ”Cenšos godprātīgi darīt to, kas jādara. Taču es piekritu tikai ar nosacījumu, ka izpilddirektors Ēvalds Urtāns veic visu praktisko darbu,” viņš pastāsta.

Izveidot piekļuvi Liepājas ezeram, iekārtot atpūtas vietas izredzes esot ļoti niecīgas, jo “NATURA 2000” dabas liegums nosaka daudzus ierobežojumus. ”Man bija idejas, ko labu varētu izdarīt ar minimāliem līdzekļiem. Diemžēl tika atteikts un nekas nesanāca,” viņš pauž.

Ē. Urtāns Juri pazīstot daudz ilgāk, nekā viņš ir biedrībā, gadus 15, labi pazinis arī viņa tēvu Elmāru. ”Atbildīgs cilvēks, ko apsolījis, to izdara, var uz viņu paļauties,” J. Muskatu raksturo biedrības izpilddirektors. ”Arī tehniski daudz ko māk.”

Nesen J. Muskata ģimene nomainījusi dzīvesvietu no dzīvokļa uz māju, tāpēc brīvo laiku aizņemot tās iekārtošana. Iespēju robežās viņš dodas pastaigās, izbrauc ar velosipēdu. Makšķerējis esot bērnībā.

”Sapņoju, ka kādam makšķerniekam varētu aizbraukt līdzi, ar pludiņu mierīgi pasēdēt. Patīk to darīt, bet kaislīgs makšķernieks neesmu.

Zivis garšo, ber ar tām esmu uz jūs. Ja pasaka, ka asaku vispār nav, tad vienīgā trāpīsies man un iedursies kaklā,” viņš smejas.

Kopš jaunības viņu interesējusi jurisprudence, bet svešvalodas dēļ neizvēlējies to studēt. J. Muskats priecājas, ka vēlāk pabeidzis Juridisko koledžu, jo zināšanas ļoti noder darbā ar normatīvajiem aktiem.

Vizītkarte

Juris Muskats

• Dzimis 1970. gada 2. augustā.
• Mācījies Liepājas 1. vidusskolā.
• Latvijas Universitātē studējis darbmācību, zīmēšanu, rasēšanu.
• Liepājas Universitātē pabeidzis kultūras vēstures studijas un absolvējis Juridisko koledžu.
• Darbu Komunālajā pārvaldē sācis 1998. gada nogalē.
• 2021. gada sākumā kļuva par biedrības ”Liepājas ezeri” valdes priekšsēdētāju.
• Ir dēls, kopā ar otro sievu – divi bērni.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.