Piņķerīgi, nauda viegli izslīd no rokām

Tradicionālās iepirkšanās alternatīva – veikali internetā. Tomēr “Kurzemes Vārda” uzrunātie atzina – ne paši, ne ģimenes locekļi nav mainījuši savus iepirkšanās ieradumus.

Tie, kuri jaunāki par 40, un tie, kuri arī iepriekš dažādas lietas iegādājušies interneta veikalos, to dara arī tagad. Bet tie, kuriem gribas preci vispirms apskatīt, aptaustīt, izmērīt un uzmērīt, drīzāk pacietīs neērtības, līdz atkal šādu iespēju valdība ļaus.

Liepājniecei Andai Kirmai iepirkšanās internetā saistās ar nepatīkamu pieredzi. Pirkusi apģērbu un apavus, bet ne viens, ne otrs nav derējis. Par apaviem naudu dabūjusi atpakaļ, bet sūtīšanas izmaksas jau laikam neviens nesegs, viņa spriež.

“Man znots palīdzēja, kopā izvēlējāmies un pirkām.

Atnāk botas, augša nav vaļā, kāja jāievelk kā zeķē. Par šauru! Kā mēs nepaskatījāmies, kā neredzējām, ka tā būs?” viņa sūrojas.

Pirmo reizi internetā iegādājusies dāvanu mazdēlam, to izvēlējušies kopīgi. Anda atzīst – pirkšana šķitusi ļoti neparocīga, piņķerīga.

“Man bija jāuztaisa profils piegādātāja lapā. Un tās paroles! Visu laiku met pretī – šī parole neder! Visa tā lielā ņemšanās, es tam nebiju gatava, bet tomēr to izdarīju. Taču tas prasīja ilgu laiku.”

Un tomēr viņa neslēpj: “Pa internetveikalu lapām klīstu ar interesi. Kāre iepirkties ir, bet vajadzības nav.

Internetā iepērkoties, nauda vieglāk izslīd no rokām. Nemaz nejūti, kā maciņš tukšojas!”

Pašvaldības darbiniece, četru jau pieaugušu bērnu mamma Brigita Dreiže agrāk internetā paretam iegādājusies kultūras pasākumu biļetes. Pirms šiem Ziemassvētkiem, vēl pirms veikalu aizvēršanas, laikus pasūtījusi dāvaniņas tuviniekiem. “Pirmo reizi tik daudz, bet tikai no vietējiem Latvijas veikaliem, jo gribēju drošību.”

Šāda izvēle tādēļ, ka pa veikaliem lieki staigāt negribējies tieši kovida dēļ. Ja ko pati internetā nemācēja izdarīt, tad bērni palīdzēja.

“Līdz šim man bija laba pieredze, bet tagad vienu lietu gaidu jau ilgi. Vienā gadījumā samulsināja tas, ka pēc paciņas bija jāiet nevis uz “Omnivas” pakomātu, bet uz biroju “Kurzemē”, īsziņas par saņemšanu bija diezgan nekorektas.

Bet man patika, ka tie cilvēki “Omnivas” punktā šo nekorektumu uzreiz laboja, bija ļoti atsaucīgi.”

Brigita uzskata, ka internetā pirkt ikdienas preces nav viegli. Ja kaut kā pietrūktu, vispirms meklētu alternatīvu mājās – virtuves švammīti aizvietotu ar lupatiņu un meklētu citas iespējas, kā problēmas atrisināt radoši. Viņa jau laikus sagādājusi rezerves, piemēram, veļas pulveri.

“Bet ja tas ir apģērbs, es gribu to uzlaikot, apskatīties, pataustīt, redzēt materiālu. Ja tās ir saimniecības preces, es meklēju to, ko gribu, un, ja neatrodu, pajautāju darbiniekiem – kur tas ir, kā to lietot, kam tas domāts? Internetā ne vienmēr tas ir saprotams. Piemēram, pirkām vitamīnus.

Kad tos saņēmām, ilgi grozījām paciņu, kamēr kopīgiem spēkiem sapratām, kā tie lietojami – apraksts bija angļu valodā sīkiem, sīkiem burtiņiem.

Es tomēr labāk gribu iepirkties veikalā kā parasti! Bet šajā kovidlaikā cenšos pirkumus plānot un uz veikalu iet reti. Mūsu ģimene izmanto zemnieku pakalpojumus – dārzeņus mums pieved klāt uz mājām, pasūtām internetā. Esmu arī labāk iemācījusies plānot pirkumus. Nākot svētkiem, viss jau bija saplānots, iepirkos mērķtiecīgi.”

Seniore Vija Āboliņa internetā ir iepirkusies gan agrāk, gan tagad, tomēr šādu preču iegādes veidu izvēlas reti, jo pieredze nav laba. Ārkārtējās situācijas gadā iegādājusies vienīgi Latvijā ražotas sejas aizsargmaskas.

“Tas bija pavasarī, un diezgan dārgi! Bet pirms vairākiem gadiem internetā pirku mēbeles. Tā bija ļoti slikta pieredze, tāpēc ka nebiju izlasījusi atsauksmes, ko cilvēki saka par šo firmu. Tikai vēlāk izlasīju, ka citi sūdzas tieši par to, par ko es iekritu.

Man nepiegādāja ne īsto preci, ne arī laikā, divas lietas vispār neatveda. Sūtīju ziņas, vēstules, draudēju pat uzsūtīt Valsts ieņēmumu dienestu.

Mana meita Rīgā aizgāja uz firmas juridisko adresi, un tur tāda uzņēmuma nemaz nebija! Gāja traki. Rezultātā zaudējums nebija ļoti liels. Galu galā trūkstošo elementu pasūtīju citā firmā. Internetā esmu pirkusi arī smaržas – labi zināmas un daudz lētāk. Bet man ir sajūta, ka klātienes veikalā pirktās smaržas bija daudz noturīgākas un labākas! Par tām kolēģi vienmēr teica – O! Ah! Par interneta veikalā pirkto smaržu neviens neko neteica – tā pēc brītiņa vairs nebija sajūtama. It kā tāda pati, vismaz izskatījās tāda pati. Un tagad es labāk pērku retāk. Sagaidīšu, kad veikals būs vaļā un būs atlaides, pirkšu tad.”

Vienīgais, kā Vijai pašlaik pietrūkst, ir adāmadatas – viņa izdomājusi, ka nu ir brīvs laiks un varētu sākt adīt zeķes, bet adāmadatas diemžēl nopirkt nevar. Tādu sīkumu internetā sūtīt negribas, jo par piegādi būs jāsamaksā vairāk, nekā par adatām.

Gan Anda, gan Brigita, gan Vija atzīst – viņu jaunā paaudze internetā iepērkas daudz biežāk un brīvāk.

Palīdz pastāvīgie klienti

Kopš stājās spēkā preču tirdzniecības ierobežojumi, durvis slēgtas arī abiem SIA “Autolietas Pro” veikaliem Liepājā un Grobiņā.

Tomēr šī uzņēmuma auto lietu tirgotavas darbību nav pārtraukušas – klienti vajadzīgās preces var pasūtīt, zvanot pa tālruni vai rakstot e-pastā, un pēc tam ierasties tām pakaļ.

“Mūs varbūt glābj tas, ka uzņēmumam ir daudz ilggadīgu un pastāvīgu klientu.

Viņi tagad preces pasūta attālināti un atbrauc pakaļ. Līdzās abiem veikaliem darbojas arī mūsu autoservisi, kas, ievērojot visus drošības pasākumus, drīkst strādāt. Apmeklētājiem servisa telpās uzturēties gan ir liegts, bet katram darbiniekam ir atsevišķa telpa, kas krietni pārsniedz noteiktos 15 kvadrātmetrus uz vienu cilvēku, līdz ar to var strādāt arī bez maskas,” stāsta SIA “Autolietas Pro” tirdzniecības vadītājs Zigmunds Dižgalvis.

Viņš gan spriež, ka ierobežojumu laikā uzņēmuma apgrozījums, visticamāk, kritīsies, jo daļai iedzīvotāju pirktspēja mazinājusies, kāds krīzē zaudējis arī darbu. “Cits piesardzības dēļ neveic automašīnai plānoto remontu, izdara tikai pašu nepieciešamāko.”

Vienlaikus Z. Dižgalvis kā pozitīvu aspektu min to, ka ārkārtējā situācijā nav aizliegts strādāt pavisam, līdz ar to daudzi tirgotāji spējuši pielāgoties pašreizējiem apstākļiem.

Atbildot uz jautājumu, vai uzņēmums “Autolietas Pro” nav apsvēris iespēju pārietu uz tirdzniecību internetā, viņš saka: “Lai izveidotu normālu interneta veikalu, nepieciešami lieli ieguldījumi. Nedēļas laikā tas nenotiek.

Turklāt, vērojot situāciju tirgū, nav īstas pārliecības, vai lokāls interneta veikals, kas darbotos, piemēram, tikai Liepājā, spētu sevi atpelnīt.”

Tiešsaiste situāciju neglābj

Lai arī veļas ražotāja “V.O.V.A.” interneta veikalā preču pārdošanas apjoms beidzamajā mēnesī palielinājies, tas nekompensējot tos zaudējumus, kas radušies daudzo slēgto veikalu dēļ.

Uzņēmuma valdes locekle un finanšu direktore Viktorija Zozuļa saka: “Mums ir daudzi veikali Latvijā – Liepājā, Rīgā un Valmierā, arī Lietuvā – Klaipēdā. Tie visi šobrīd slēgti. Savukārt mūsu produkcijas pārdošana internetā veido aptuveni piecus procentus no kopējā apgrozījuma. Tiesa, kopš noteikti preču tirdzniecības ierobežojumi veikalos, tie pieauguši līdz desmit procentiem, taču tas nekompensē to daudzumu, ko pārdevām veikalos. Acīmredzot veļu internetā pircēji īpaši nevēlas iegādāties. Līdz ar to šībrīža situācija mūs ietekmē ļoti, ļoti. Arī tirdzniecības telpu īre ir jāmaksā, un lielveikalos tā ir pietiekami augsta. Ceru, ka valsts kaut kā to kompensēs.”

Uzņēmums bija rēķinājies ar to, ka ierobežojumi nebūs ilgi, bet tagad tie ir pagarināti. Saražotās jaunās kolekcijas nu krājas noliktavā un veikalos nenonāk. Tas viss ietekmē ražošanu. Darbiniekiem decembrī nācās doties dīkstāvē, pastāsta V. Zozuļa.

Kritums par 80 procentiem

“Nu jau vairākas nedēļas strādājam attālinātā režīmā. Daļa cilvēku ar situāciju ir apraduši, bet pircēju kritumus mūsu veikalā ir ievērojams, vismaz par 80 procentiem. Daudziem klientiem iepirkšanās neklātienē nepatīk, un viņi vienkārši neko nepasūta, bet vēl ir vecāka gadagājuma ļaudis, kuriem Facebook un Whatsapp ir sveši.

Iedomājieties, ja viņi joprojām lieto podziņu telefonus, tad par ko te vispār var runāt,”

pastāsta makšķerlietu veikala “Barrakuda” īpašnieks Aleksandrs Krasņuks, kurš pircējus par veikalā pieejamo sortimentu informē gan sociālajos tīklos, gan atbildot uz telefona zvaniem.

Pasūtītās preces var saņemt pie viņa veikalā. “Pircējiem paziņojam, kad pasūtījumam var nākt pakaļ. Cilvēks atnāk, norēķinās un aiziet. Pasūtījumu ir iespējams apmaksāt arī ar naudas pārskaitījumu, taču tad jārēķinās, ka preci varēs saņemt tikai tad, kad būšu saņēmis naudu. Šādu apmaksas veidu cilvēki izmanto reti, parasti norēķinās skaidrā naudā. Lielāku pirkumu gadījumā ir iespējama arī piegāde mājās,” skaidro A. Krasņuks, piebilstot, ka uz veikala durvīm ir izvietota visa nepieciešamā informācija.

Viņš uzsver, ka arī lietotnē Whatsapp klientam ir iespējams izstāstīt un izskaidrot, kāda lieta konkrētam mērķim būtu vispiemērotākā. Var nosūtīt arī fotogrāfijas.

“Domāju, ka lielveikaliem šobrīd neklājas viegli, nemaz nerunājot par mazākām tirdzniecības vietām. Man vēl ir paveicies, ka veikala telpas pieder pašam, bet tiem, kam regulāri jāmaksā īre, noteikti klājas grūti,” saka A. Krasņuks.

Viņš uzskata, ka cilvēki ir noguruši no šāda veida iepirkšanās: “Pircēji grib pastaigāt pa veikalu, kārtīgi apskatīt preci, pirms to iegādāties.”

Laukos darbosies ceļojošā pasta nodaļa

Nīcas novada Kalnišķi gan no Nīcas, gan Rucavas novada centra atrodas 14 kilometru attālumā, līdz Liepājai – 35 kilometri.

Kalnišķu ciemā jau vairāk nekā trīs gadus nav veikala. Līdz ar to vietējie iedzīvotāji, no kuriem liela daļa ir veci ļaudis, uz vietas nevar iegādāties pat pirmās nepieciešamības preces.

Paldies Dievam, ka par daudziem vecajiem cilvēkiem parūpējas viņu tuvinieki, saka vietējā iedzīvotāja Inita Ķaupele.

“Tagad visi izvairāmies no kooperēšanās, lai vienā automašīnā dotos iepirkties, kā to darījām agrāk. Ja izlīdzam ar pirkumiem, tad tos noliekam pie mājām,” viņa norāda.

“Personīgi man nav tādu vajadzīgo lietu, ko nevarētu nopirkt veikalā, bet tikai internetā. Ja arī nopirktu, ne Kalnišķos, ne Nīcā nav pakomāta. Būtu jābrauc uz Liepāju. Ja pasūtījumu internetā piegādā kurjers, tas ir dārgāk nekā pasta pakalpojumi.

Padomājiet, ja jānopērk internetā viens cimdu pāris, cik tas prasītu mana laika, un es par to arī krietni pārmaksātu,” pauž I. Ķaupele.

Latvijas Pasts iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, arī attālās lauku viensētās, tādējādi nodrošinot tādu pašu preču pieejamību kā pilsētniekiem.

Kovida laikā pastnieki Kurzemē pārdevuši un piegādājuši gan saimniecībā nepieciešamas preces, gan, piemēram, zeķes, cimdus un čības, vairāk nekā iepriekš. Pieprasīta ir arī dzija, teic Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.

“Arī Kurzemē pērn testa režīmā sākām “Elvi” pārtikas produktu piegādi lauku teritorijās, kad klientiem pastnieks piedāvā izvēlēties produktus no kataloga. Plānojam šo pārtikas piegāžu modeli pilnveidot un aktivizēt, tiklīdz būs pabeigta galīga tā izstrāde,” viņa piezīmē.

Latvijas Pasts arī iecerējis palielināt pakomātu skaitu un atvērt jaunus sūtījumu izsniegšanas punktus.

“Retāk apdzīvotās vietās paredzam testēt tā saucamo ceļojošās pasta nodaļas modeli, nodrošinot sūtījumu bezmaksas piegādi klienta dzīvesvietā, nevis aicinot nākt pēc sūtījuma uz nodaļu,” piezīmē G. Vārpa.

“Lauku cilvēki preces internetā pēdējo mēnešu laikā tiešām pasūta vairāk – gandrīz dubulti,” vērtē Priekules novada pastniece Sintija Bertašjus.

“Protams, nezinu, kas ir pakās, taču to saņēmēji ir dažāda vecuma iedzīvotāji.

Arī vecāka gadagājuma lauku ļaudis sāk iemanīties, kā iepirkties attālināti,” saka S. Bertašjus.

Cilvēki prot atrast risinājumus ikdienas vajadzībām, pielāgojas situācijai. “Līdzi vadāju pirmās nepieciešamības higiēnas preces, ko piedāvāju iedzīvotājiem. Ja ir vēl kāda vēlme, tad sarunājam un es atvedu nākamreiz. Pasts var piegādāt arī pārtiku pēc kataloga, bet vismaz man neviens to nav prasījis,” norāda pastniece.

Jāmeklē saprātīgi risinājumi

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētkiem noteiktā tirdzniecības aizlieguma sekas.

Valdības lēmums “saspieda” svētku iepirkšanās astoņas dienas astoņās stundās.

Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas, un sekoja pandēmijas uzliesmojums.

Eiropas Savienības pieredzējušās un lielās dalībvalstis ar divreiz augstāku saslimstības līmeni neierobežo preču sortimentu veikalos (Francija, Zviedrija, Polija u.c.).

Arī Latvijā jābeidz administratīvi birokrātiskā un neloģiskā dalīšana: drīkst – nedrīkst. Tirdzniecības ierobežojumi apdraud arī ražošanu. Mūsuprāt, steidzami jānoņem jebkādi sortimenta ierobežojumi kā pircēju un ekonomikas, tā valsts budžeta interesēs.

Jāsaprot, ka preču tirdzniecības ierobežošana mazina uzņēmumu ilgtspēju, jo valsts atbalsts nesedz ne komunālās, ne citas ar uzņēmējdarbību saistītas izmaksas.

Ņemot vērā Latvijas tirdzniecības sezonalitāti (būtisks apgrozījuma kritums janvārī, februārī), jāsecina, ka uzņēmumu slēgšana turpināsies. Turklāt vietējo uzņēmumu slēgšana rada politiski nevēlamas sekas, jo tirgotāji uzskata, ka valdība speciāli iznīcina vietējos uzņēmumus, lai atbrīvotu tirgū vietu.

Mūsu aicinājums valdībai: nekavējoties pieņemt lēmumu par preču sortimenta ierobežojumu atcelšanu darba dienās.

Tirgotāji piedāvā loģiskus, brīvprātīgus risinājumus papildu drošībai, piemēram, ieviest brīvprātīgu luksofora informācijas izvietošanu, norādot, kad ir vismazāk pircēju veikalos.

Samazināt rindas pie kasēm un ieviest automatizētās kases (nodrošinot valsts atbalstu mazajiem uzņēmējiem to ieviešanā) u.c.

Tirgotāju prioritāte bija, ir un būs – patērētāju nodrošināšana ar nepieciešamām precēm un epidemioloģisko drošības pasākumu uzturēšana veikalos, nevis pārliecības radīšana par noteikumu izpildi un policejiskās kontroles tehniskā nodrošināšana.

Aicinām visus iedzīvotājus atbalstīt nepieciešamo ikdienas preču iegādes iespēju atjaunošanu, nosūtot attiecīgas vēstules ievēlētajiem priekšstāvjiem Saeimā un ministriem.

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents

Foto Daigas mapē danusevics

Uzziņai

Līdz 2021. gada 25. janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniedz tikai:

• aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas;
• optikas preču veikali;
• degvielas uzpildes stacijas;
• tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas:
• pārtikas preces, tajā skaitā alkoholu,
• higiēnas preces;
• pirmās nepieciešamības saimniecības preces,
• mobilo telefonu priekšapmaksas kartes,
• tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus,
• dzīvnieku barību un preces,
• preses izdevumus,
• sabiedriskā transporta biļetes,
• mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus,
• mājražotāju lauksaimniecības produkciju,
• ziedus.

Avots: Ekonomikas ministrija

Kā iepirkties neklātienē?

Ārkārtējās situācijas laikā daudzas preces, ko veikalos nevar iegādāties klātienē, var nopirkt attālināti – pasūtot preci konkrētā tirgotāja mājaslapā, zvanot pa tālruni vai veicot pasūtījumu e-pastā.

Pasūtījumus veikali piedāvā saņemt dažādos veidos: ar piegādi uz mājām, saņemšanas punktā veikalā, kā sūtījumu.

Kā izvēlēties drošu interneta veikalu?

Jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, tādēļ esi pacietīgs un velti laiku interneta vietnes izpētei.

I-veikalam jānorāda:

• uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā un faktiskā adrese, e-pasta adrese, kontakttālrunis;
• līguma noslēgšanas un izpildes kārtība, tai skaitā apmaksas un piegādes noteikumi;
• atteikuma tiesības;
• preces galvenās īpašības.

Pievērs uzmanību:

• informācijai par uzņēmumu, piemēram, datubāzē www.lursoft.lv;
• interneta veikala saziņai ar klientu;
• akciju, izpārdošanu un citu piedāvājumu patiesumam;
• interneta veikala drošībai.

Izpēti:

• Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) aizdomīgo vietņu sarakstu;
• PTAC melno sarakstu;
• izvēlētās preces cenu citos veikalos;
• citu patērētāju atsauksmes.

Avots: PTAC

Pircēju ieteikumi

• Pirms internetā pirkt preci, tā rūpīgi jāizpēta.
• Noteikti vajag iepazīties ar pircēju atsauksmēm par iepirkšanās vietu.
• Ja pašam neizdodas veiksmīgi orientēties interneta veikalu, profilu, paroļu un maksājumu labirintos, talkā vēlams lūgt ģimenes jauno paaudzi.
• Ja kāda lieta izbeidzas vai pietrūkst, vispirms jāmeklē radoša alternatīva no tā, kas mājās ir!