Ja neizdosies citādāk atrisināt samilzušo problēmu saistībā ar valsts parādiem slimnīcām, viens no variantiem varētu būt vēl lielāks to pakalpojumu samazinājums, ko iedzīvotājiem samaksā valsts. Tas varētu attiekties gan uz tuberkulozes slimnieku ārstēšanu, gan gultu skaita samazināšanu slimnīcās.

Ir zināms, ka valsts par šā gada pirmo ceturksni slimnīcām ir parādā gandrīz 12 miljonus latu. Tas noticis tāpēc, ka šajā laikā neatliekamā palīdzība bijusi nepieciešama daudz lielākam cilvēku skaitam, nekā iepriekš plānots. Piemēram, Liepājas Reģionālajā slimnīcā palīdzēts par 72 procentiem slimnieku vairāk, nekā bija paredzēts valsts piešķirtajā finansējumā. Mūsu slimnīcai valsts ir parādā gandrīz 600 tūkstošus latu. 

Ja neatradīs papildu finansējumu, viens no variantiem, kā šo problēmu risināt, ir vēl vairāk samazināt to pakalpojumu klāstu, ko samaksā valsts. Tā atzinis veselības ministres padomnieks Rinalds Muciņš, sakot, ka viena no jomām, ko varētu optimizēt, ir tuberkulozes ārstēšana slimnīcās. To varētu atstāt tikai un vienīgi Rīgā, Infektoloģijas centrā, bet ne reģionos – tur tuberkulozi varētu ārstēt ambulatori.

Šādam variantam nekādi nevar piekrist mediķi, kas Liepājā ārstē tieši tuberkulozes slimniekus. Andris Kristons uzskata, ka šāds lēmums būtu Infektoloģijas centra lobēšana, bet ne problēmas risināšana. A.Kristons ir pārliecināts, ka Liepājas Reģionālajā slimnīcā gultas diena tuberkulozes slimniekiem izmaksā lētāk nekā Infektoloģijas centrā.

Par nepārdomātu un nenopietnu šādu iespējamību sauc arī Mārcis Kristons, kurš tāpat ir pneimonologs. “Problēma sāksies ar to, ka ne visi cilvēki, kam ir tuberkuloze un kam būs vajadzīga ārstēšanās slimnīcā, brauks uz Rīgu,” viņš saka, piebilstot, ka saslimstība ar šo slimību vismaz Liepājā un tās apkārtnē gadu gadiem nemazinās. “Turklāt jāņem vērā, ka Liepājas Reģionālā slimnīca ir vienīgā šaipus Daugavas, kurā ir nodaļa tuberkulozes slimniekiem,” viņš saka. Tas nozīmē, ka šeit ārstējas slimnieki gan no Liepājas un tās apkārtnes, gan visas Kurzemes.

A. Kristons vēl papildina, ka tuberkulozes slimnieku ārstēšana tikai Rīgā varētu radīt arī lielāku apdraudējumu sabiedrībai. “Neviens taču nestaigā ar uzrakstu uz krūtīm: man ir tuberkuloze. Un tad nu iedomājieties situāciju: pie manis atnāk slimnieks, un man ir aizdomas, ka viņam varētu būt šī slimība,” ārsts skaidro. “Taču es viņu nesūtīšu uz slimnīcu, bet veikšu izmeklējumus ambulatori un gaidīšu rezultātus. Bet cilvēks pa to laiku staigās pa pilsētu un, ja viņam patiešām būs tuberkuloze, inficēs citus cilvēkus.”

Tam, ka tuberkulozes slimnieku ārstēšanas koncentrēšana tikai Infektoloģijas centrā būtu pareizais risinājums, nepiekrīt arī Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, sakot, ka situāciju tuberkulozes izplatības kontrolēšanā palīdz risināt tieši tas, ka ārstēšana notiek lokāli. 

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”