Liepājas oficiālajās peldvietās – pludmalēs un Beberliņos – bīstamās zilaļģes nav konstatētas, apstiprina Veselības inspekcijas Kurzemes Kontroles nodaļas vadītāja Dace Roze.

Inspekcija kārtējo pārbaudi veikusi pirmdien. No Kurzemes neesot saņemta arī neviena sūdzība par zilaļģu klātbūtni.

Citur Latvijā toksiskās zilaļģes, kam tīk karsts un saulains laiks, jau novērotas, ziņo aģentūra “BNS”. Tās vairojas mierīgos ūdeņos, tāpēc Liepājas piekrastē jūrā parasti nav novērojamas, saka D. Roze. Neliels daudzums zilaļģu izskatās kā mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Saulaina laika un lēna vēja apstākļos tās strauji savairojas, un ūdens var pārklāties ar zaļganīgu plēvi. Ūdens var iekrāsoties arī brūnā vai dzeltenīgā krāsā un iegūt nepatīkamu smaku.

Ja iedzīvotāji novēro zilaļģes ūdeņos, kas nav oficiālas, tātad Veselības inspekcijas pārbaudāmajos maršrutos iekļautas, peldvietas, viņi par to var inspekcijai ziņot. Tā izvērtēs, vai piesārņojums ir potenciāli bīstams. D. Roze aicina nepeldēties un nekādi citādi nelietot ūdeni, kas izskatās piesārņots. Bīstamību rada toksīni, ko izdala vairākas zilaļģu sugas. “Bet veselam pieaugušajam tie nekaitē,” skaidro Veselības inspekcijas pārstāve. Toksīni var iekļūt organismā caur bojātu ādu vai tos iedzerot, tie veselības apdraudējumu var radīt bērniem, vecākiem cilvēkiem un tiem, kam pavājināta imunitāte. Saindēšanās pazīmes nav īpaši smagas, iespējama, piemēram, slikta dūša, ja toksīni iekļūst acīs, tās var apsarkt, grauzt, stāsta D. Roze.

Aļģes, arī zilaļģes, būtiski samazina skābekļa daudzumu ūdenī. Tās vairojas eitrofikācijas dēļ – jūra un citi ūdeņi saņem daudz vairāk fosfātu un nitrātu, nekā spēj pārstrādāt. Šīs vielas, kas nāk no sauszemes, jūrā lielākoties nokļūst no mājsaimniecībām, kā arī intensīvas lauksaimniecības.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

foto no vvd.gov.lv