Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 25. jūnijs

Vārdadiena: Maiga, Milija

Ieskaties admirāļa samtainajās acīs  (3)

Atslēgvārdi taureņi | raibeņi | Voldemārs Spuņģis

Dārzā, Rožu laukumā, lidostā un piektā stāva balkonā – viņi ir visur. Plivina savus vieglos tauriņspārnus tā, ka acis ņirb. Tie ir dadžu raibeņi – visā Latvijā viņu šogad ir ļoti daudz, stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis.

Daudz taureņu šogad – tas nozīmē, ka pērn taureņu kāpuriem bijis labs barošanās gads. Kur? Gan Latvijā, gan citās Eiropas zemēs. Tauriņi ir labi migrētāji, varot pārlidot šurp pat no Ziemeļāfrikas. V. Spuņģis spriež, ka starp šiem, kas apsēduši kaķumētras un citus ziedošus krūmiņus, ir gan vietējie, bet vairumā, iespējams, tomēr pārceļotāji. Entomologs teic, varētu būt no Viduseiropas nākuši. Jaunie, kuriem spožāki un nenobružāti spārni, visticamāk, ir tepat izšķīlušies no savām kūniņām. Ceļojumā taureņi cieš, tiem nobružājas zvīņas un aplūst spārniņi. Tie vecākie, pabružātie, varētu būt no tālienes nākušie. "Jaunam taurenim ir ļoti tīrs, spilgts zīmējums. Ilgāk dzīvojot, zvīņas – plakani saspiesti matiņi – nobružājas. Mūža beigās tie jau ir bez zvīņām un apdrupušiem spārniem," stāsta pētnieks. Zvīņas taureņiem esot kā smērviela, lai izslīdētu no putna knābja un tie taureņus nevarētu tik viegli noķert.

"Katru gadu jau tā ir, ka vienas sugas populācija ir ievērojami lielāka nekā citus gadus. Tas tikai rāda, ka iepriekšējais gads bijis labs kāpuriem. Piemēram, šogad pavisam maz izplatītas tīklkodes, toties pagājušogad to bija ļoti, ļoti daudz. Viens gads labvēlīgāks, cits – ne," stāsta V. Spuņģis.

Īpaši daudz taureņu kust kaķumētrās. Taureņi ir ļoti labi apputeksnētāji, un tos sevišķi pievilina nektāraugi. Ja dārzā aug nektāraugi, tad visus dārza augus apciemos vairāk tādi kukaiņi kā bites, kamenes, taureņi, kas ir apputeksnētāji, un tad arī dārzā būs labāka raža – stāsta V. Spuņģis. Latvijā ir apmēram simt dienas taureņu sugu un ap 2000 – naktstaureņu sugu. Tie visi ir labi apputeksnētāji. "Bet katram kokam ir divi gali, labais un kreisais," pasmejas kukaiņu pētnieks. Tas taurenis, kurš ir brīnišķīgs apputeksnētājs un kura graciozumu apbrīnojam, pērn bija kāpurs un varbūt grauza kādam augam lapiņas.

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!