Valdība otrdien atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto cietumu infrastruktūras attīstības projektu, kas paredz jauna cietuma būvniecību Olainē par valsts budžeta līdzekļiem ar publiskā iepirkuma metodi un 55,5 miljonu latu kopējo finansējumu, ziņo aģentūra BNS. Kā nākamais šī projekta etaps plānota Kurzemes cietuma, kas varētu atrasties Liepājā, būvniecība.

Līdz konkrētam finanšu piešķīrumam 2014.un turpmākajiem gadiem TM jāizvērtē iespēja iegādāties Igaunijā izstrādāto ieslodzījuma vietu infrastruktūras būvprojektu un, ja iespējams, izmantot jaunā Olaines cietuma būvniecībai. Tieslietu ministram Jānis Bordānam 21.februārī paredzēta vizīte uz Igauniju, kur viņš ar igauņu kolēģiem apspriedīs iespēju izmantot Igaunijas pieredzi šādas cietuma infrastruktūras veidošanā. Valdībai par vizītes rezultātiem un līdz ar to arī iespējām ministrs ziņos 1.aprīlī.

Olaines cietuma būvniecības procesu sāks organizēt jau šogad, faktiskie būvniecības darbi sāksies 2015.gadā, bet būvniecību plānots pabeigt 2017.gadā.

TM sagatavotā ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projekta mērķis ir palielināt sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma.

TM norāda, ka ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies un tas ir neregulārs – Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā ir četri cietumi, bet Kurzemes reģionā – tikai viens neliels cietums. Daļa ieslodzījuma vietu ēku būvētas 19.gadsimtā, daļa būvētas padomju gados un laika gaitā tikušas piemērotas ieslodzījuma vietu vajadzībām.

Ieslodzīto skaits pēdējos desmit gados ir bijis mainīgs, tomēr ar tendenci uz samazināšanos. Pēc TM uzskata, līdz 2020.gadam ieslodzīto skaits samazināsies par 30% un būs aptuveni 4500 ieslodzīto, ja vien nenotiks kardinālas sodu politikas izmaiņas pretējā virzienā. Ieslodzīto skaits 2012.gada decembrī bija 6123 ieslodzītie, no tiem 4190 notiesātie un 1933 apcietinātie.

Viena no problēmām ir cietumu neatbilstība starptautiskām prasībām. Laikā kopš Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz Latviju no 1997.gada jūnija, Eiropas Cilvēktiesību tiesa Latvijas valdības komentāru sniegšanai ir nosūtījusi 37 sūdzības par uzturēšanās apstākļiem Latvijas ieslodzījuma vietās un īslaicīgās aizturēšanas vietās.

“Esošajās ieslodzījuma vietās to plānojuma dēļ nevar nodrošināt starptautisko un nacionālo institūciju prasību ievērošanu, tāpēc ir nepieciešama jauna cietumu infrastruktūra, kuru jau veidojot tiks nodrošināti moderni un efektīvi, 21.gadsimta prasībām atbilstoši apstākļi un infrastruktūra brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma efektīvai izpildei,” pausts koncepcijā.

TM uzsver, ka iepriekš izraudzītais problēmu risināšanas veids – ieslodzījuma vietu renovācija un papildu korpusu celtniecība – ir izrādījies modernai Eiropas izpratnei par ieslodzījuma vietu neatbilstošs risinājums un tādēļ ir atceļams, tā vietā paredzot kompaktas un izmaksu ziņā efektīvas cietumu sistēmas izveidi. Pašreizējo 12 cietumu vietā iecerēts izveidot sistēmu ar sešām ieslodzījuma vietām, kas veiksmīgi pildīs ieslodzīto resocializācijas principu.

Izvērtējot ieslodzījuma vietu nekustamos īpašumus un citus aspektus, pēc TM uzskata, pirmais jaunais cietums būtu būvējams Olaines cietuma teritorijā, jo tas atrodas pietiekami tuvu Rīgai, kas ļaus nodrošināt ātru ieslodzīto nogādāšanu uz tiesu; uz Olaines cietumu tiks pārvietoti daļa no Rīgā izvietotajiem ieslodzītajiem; Olaines cietumā ir pietiekami liela brīvā teritorija, kā arī iespējas iegūt valsts īpašumā cietumam pieguļošo teritoriju.

Pēc tam plānojama Kurzemes cietuma, kas, iespējams, varētu atrasties Liepājā, un Daugavpils cietuma būvniecība. Saglabāta tiks arī Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Rīgas Centrālcietums un atvērta tipa ieslodzījuma vieta Vecumniekos.