Kopš maija sākuma Pasta ielas 4 namā logopēdes Monta Ošeniece un Laura Ronkaite atvērušas kopēju privātpraksi. Abas speciālistes atzīst, ka jūt milzīgu gandarījumu, redzot sava darba nozīmīgumu un spējot palīdzēt bērniem.

“Redzēt kā bērna runa un valoda attīstās, tā apziņa, ka esmu uzlabojusi bērna dzīves kvalitāti, sniedz patiesu gandarījumu,” atzīst Laura. Monta piebilst, ka gandarījumu sniedz arī iespēja vecākiem sniegt informāciju, kas viņiem palīdzētu veicināt bērna valodu.

Monta stāsta, ka viņas lielākais virzītājs uz privātprakses atvēršanu bijis vīrs. “Viņš mani iedrošināja, jo nedaudz baidījos, vai gana zinu un spēšu. Mēs abas ar Lauru strādājam pirmsskolas izglītības iestādē, tādēļ pieredze ar šī vecuma bērniem mums ir pietiekama, bet privātpraksē ir jāpārzina arī agrīnā un skolas logopēdija, kuras pieredze nav tik liela,” stāsta Monta, neslēpjot, ka viņai bijis bail, taču šobrīd ir patiess prieks par paveikto un jau gūtajiem rezultātiem.

Iekārtojot telpu, viss darīts pašu spēkiem un no tā gūts baudījums. “Viss notika tik organiski un dabīgi,” priecājas Laura.

Tā kā Laura un Monta kopā strādā pirmsskolā, tur abas arī iepazinušās. “Aptuveni divu gadu laikā esam tik labi viena otrai pielāgojušās un tik labi saprotamies, ka doma par kopēju privātpraksi šķita burvīga ideja. Mēs jutām, ka esam uz viena viļņa, un kopā mums rodas labas idejas,” stāsta Monta.

 ”Arī man vienmēr ir bijis sapnis par savu privātpraksi, bet nebiju iztēlojusies, kad un kā tas varētu notikt. Pateicoties Montai un viņas iedrošinājumam, sapratu, ka šis ir īstais brīdis to darīt, īstais brīdis jauniem izaicinājumiem,” atminas Laura.

Abas speciālistes ir novērojušas, ka Liepājā ir gana daudz logopēdu, taču tajā pašā laikā, nav pietiekami daudz speciālistu, kurus ar lielu pārliecību ieteikt vecākiem, un, pie kuriem nebūtu jāgaida rindā uz konsultāciju mēnesi vai ilgāk. Privātpraksē logopēdes strādā ar runas un valodas, lasīšanas, rakstīšanas un komunikācijas traucējumiem dažāda vecuma bērniem.

“Mūsuprāt, privātprakses lielākais pluss ir tas, ka vecāki ir ieinteresēti bērnu izaugsmē un valodas attīstībā, tādēļ viņi paši daudz iesaistās. Bērnudārzos vecāki mēdz nenovērtēt, kādu pakalpojumu, iespēju viņu bērns saņem. Šeit vecāki zina, ko grib un kopīgiem spēkiem ir iespēja sasniegt labus rezultātus,” novērojušas logopēdes.

Monta ir logopēde aptuveni sešus gadus, Laura – par gadu mazāk. Abas ir novērojušas, ka bērnu skaits, kuriem nepieciešama logopēda palīdzība ir liels.

“Mēs rudenī salīdzinājām datus par bērnu skaitu, kuriem ir runas un valodas traucējumi, par pēdējiem trīs gadiem un secinājām, ka bērnu ar runas un valodas traucējumiem skaits katru gadu ir nemainīgs, vai pat nedaudz palielinās. Diemžēl, šādu bērnu nekļūst mazāk.”

Viņas atzīst, ka arī tehnoloģijas dara savu kaitējumu.

“Citi vecāki stāsta, ka viņu bērns pie tehnoloģijām pavada aptuveni trīs stundas dienā, un neaizdomājas, ka tas ir pārāk daudz. Šajā laikmetā no tehnoloģijām neizbēgsim un to arī nevajag darīt, taču šajā jomā mēs savā darbā liekam uzsvaru uz to, ka ir daudz iespējas un veidi, kā tās izmantot mūsu labā caur dažādām lietotnēm, aplikācijām, spēlēm. Iespējams, vecāki vienkārši nezina, kā mēs tās varam izmantot bērna attīstības veicināšanai,” secina Laura.

Viņas atzīst, ka ļoti liela nozīme ir arī tam, cik daudz mājās ar bērna runu strādā paši vecāki.

“Tas, ko bērns apgūst nodarbībā, mājās ir jānostiprina. Ar vienu nodarbību nedēļā daudzos gadījumos ir par maz. Mēs nekad nesākam darbu ar nodarbību – pirmā vienmēr ir vecāku konsultācija un bērna valodas attīstības izpēte, lai noskaidrotu, kas bērnam nepieciešams, kāda ir bijusi bērna attīstība līdz brīdim, kad viņš ir nonācis pie mums.

Bērna runas un valodas attīstību var ietekmēt grūtniecības un dzemdību norise, bērna attīstība pirmajos dzīves gados, bērna saslimšanas un traumas agrīnajā vecumā un daudzi citi faktori. Reizēm, sarunas laikā ar vecākiem, viņiem kāda informācija par šo procesu norisi var nešķist pietiekami svarīga, taču sarunas laikā atklājas daudzi fakti, kas ļauj izprast bērna runas un valodas traucējumu patiesos cēloņus, līdz ar to tas ļauj pilnvērtīgāk izstrādāt korekcijas plānu,” pieredzē dalās Monta.

Ir skaidrs, ka logopēdam ir jābūt daudzpusīgam, jo šī logopēdija atrodas pedagoģijas, medicīnas, psiholoģijas un valodniecības krustpunktā. “Reizēm ir situācijas, kad mums vairāk jāstrādā kā psihologam, jo, ja bērns ir noslēgts, ierāvies sevī, tad arī logopēdiskai korekcijai nav nozīmes. Ir arī situācijas, kad bērnam viss ir kārtībā, bet palīdzība nepieciešama tieši vecākiem. Arī hiperaprūpe no vecāku puses var būtiski kavēt bērna attīstību, jo šajā gadījumā vecāki daudz ko vēlas izdarīt bērna vietā, neļaujot pašam iepazīt un izzināt apkārtējo pasauli, apgūt dažādas pašapkalpošanās iemaņas. Šajā gadījumā, gribot labu, var izdarīt bērnam sliktu.”

Šobrīd Monta un Laura plāno vasaras piedzīvojumus. “Vasarā organizēsim grupu nodarbības bērniem. Uzsvars tiks likts uz bērna valodas attīstību, jo diemžēl Liepājas pusē šādas aktivitātes vasarā bērniem netiek piedāvātas. Nodarbību saturs būs līdzīgs, kā individuālajās nodarbībās, tikai šeit papildus tam tiks dota iespēja socializēties, komunicēt citam ar citu, mācīties sadarboties.  Bērni, kas ilgstoši iet pie logopēda, arī nogurst. Daudzos gadījumos, dot bērniem pauzi no nodarbībām nebūtu vēlams, taču šādā veidā varēsim turpināt sniegt palīdzību bērniem, nedaudz citādā formātā,” skaidro logopēdes.

Monta ar Lauru lūdz vecākus nebaidīties no logopēdiem un atnākt uz konsultācija, jo mērķis vienmēr ir viens – palīdzēt bērnam.  

Logopēdu ieteikumi vecākiem:

– Pirmsskolas izglītības iestādēs bērns nonāk logopēda redzeslokā ap trīs gadu vecumu, kad logopēds arī izvērtē, vai bērnam nepieciešams apmeklēt logopēdu. Speciālistes iesaka uzmanīgākiem būt tiem vecākiem, kuru atvases neapmeklē bērnudārzus. Pierakstoties uz konsultāciju pie logopēda, iespējams pārliecināties, vai bērna runa un valoda attīstās atbilstoši vecumam.

– Pievērsiet uzmanību, kā jūsu bērns izrunā skaņas, jo daudzi vecāki nepamana, ka skaņas tiek izrunātas nepareizi, kas vēlāk var būt pamanāms arī vizuāli.

– Komunicējot ar bērnu, izvairīties no pārāk lieliem fona trokšņiem (TV, radio). Pārāk lieli fona trokšņi apgrūtina bērnam spēju uztver pieaugušā runu pilnvērtīgi.

– Piedomāt, kā paši pieaugušie runā – veidot gramatiski pareizus teikumus, ievērot normālu runas tempu.

– Sarunājoties ar bērnu, veidot acu kontaktu. Šādā veidā bērns redz pieaugušā artikulācijas aparāta, t.i., lūpu un mēles kustības, kas ir būtiski, lai bērns apgūtu prasmi veidot skaņas, zilbes, vārdus.

– Izmantot skaitāmpantus, pirkstiņu rotaļas ar kustību elementiem. Šādas rotaļas veicina bērna runas attīstību.

– Iesaistīt bērnu ikdienas darbiņos, atbilstoši viņa vecumam. Tas attīsta gan runu, gan smalko motoriku. Ļaujiet bērnam izkārt drēbes, mazgāt traukus vai griezt dārzeņus vecāku klātbūtnē. Tā tiks attīstīta roku muskulatūra, kas, savukārt, sagatavo bērnu rakstīšanas apguvei. Tāpat šādā veidā iespējams paplašināt bērna vārdu krājumu, pilnveidot stāstītprasmi.

– Ja bērns vēl nespēj izteikt, piemēram, skaņu “R”, tad nevajadzētu spiest to darīt, jo bērns var iemācīties skaņas izrunāt nepareizi.

– Jāizvairās no pārspīlētas deminutīvu lietošanas agrīnajā vecumā, piemēram, sunītis, kaķītis, jo bērnam šādu vārda formu ir grūtāk uztvert un izrunāt pašam.

– Savlaicīgi atteikties no  pudelītes un “knupja” lietošanas. Pārāk ilgstošas lietošanas rezultātā var izveidoties nepareizs mēles un sakodiena stāvoklis mutē, kas var ietekmēt dažādu skaņu pareizu izrunu.

Vairāk informācija par Montas logopēdijas privātpraksi viņu Facebook lapā vai pa tālruni 26 837 799.