Tāpat kā āmen baznīcā var visnotaļ droši prognozēt, ka daļai pilsētnieku šajā nedēļas nogalē “viss būs ļoti, ļoti slikti” – skaļās mūzikas dārdoņas dēļ kādam būs zudis naktsmiers, ne viens vien šausmināsies, ka liedags, namu pagalmi, skvēri un parki 100% tagad pievemti un piečurāti, pilsētu būs pārņēmuši pārdzērušies jaunieši, īsāk sakot, Liepājā valdīs riktīga elle un Indija.

Ak jā, festivāls kopumā noteikti būs sū… – un to teiks arī tie, kuri “Summer Sound” teritorijai pat tuvumā nebūs piegājuši, iespējams, arī programmā nav ielūkojušies.

Tajā pašā laikā tas neliedz šiem jūras un kāpu piečurātājiem, pļēguriem un vēmējiem atvēlēt savu mājokli par kosmisku summu, jo nauda taču nesmird, un pakalpojumu sniedzējiem uzgriezt tādus ceņņikus, kas raisītu skaudību pat amata brāļiem Sentropēzā vai Maljorkā.

Šāda recenzija faktiski jau kļuvusi par pludmales festivāla tradīciju, kas konsekventi tiek ievērota katru reizi, kad šis pasākums notiek. Tas tāpēc, ka īstens liepājnieks tak neies lēkāt pie bumsi, bumsi, viņšnetērēs naudu par “lētu mūziķu” uzstāšanos.

Īstens liepājnieks mūzikas izvēlē ir krietni izsmalcinātāks, varētu pat teikt, snobisks – viņš atzīst vai nu tikai kārtīgu roku, vai klasiskās mūzikas dižgarus.

Tas nekas, ja vārdu savienojums “četri gadalaiki” lielai daļai galvenokārt asociējas ar picu, nevis Vivaldi, un “Lielais dzintars” joprojām skatīts tikai no ārpuses.

Tas viss man stipri atgādina videosižetus no Krievijas, kur gāna “sapuvušo” Eiropu, jo tajā, lūk, vairs nav nekādu vērtību – puisīšiem liek tērpties kleitās, visapkārt ir tikai homoseksuālisti utt. Bet uz jautājumu: kādā Eiropas valstī jūs esat bijuši? – šo uzskatu paudēji atbild: nekur!

Es arī neapmeklēšu “Summer Sound”,

taču ne tāpēc, ka festivāls man šķistu nevērts balagāns. Gluži vienkārši man šai nedēļas nogalei ir citi plāni, un, ko tur slēpt, nu jau sasniegts tas vecums, kad prasās mierīgāka atpūta.

Tomēr man patiks sajust, ka pilsētā atkal virmos dzīvība. Divas dienas noteikti varēšu paciest gan skaļākus basus no pludmales puses, gan arī cilvēkus jautrā prātā, ja vien viņi nav agresīvi. It nemaz nedzīvoju pēc principa – ko nevajag man, to nevajag nevienam.

Mums priekšā ir gari, tumši un auksti mēneši, iespējams, jauns kovida vilnis, kas cilvēkus aizslaucīs no ielām, kafejnīcām un krogiem, atkal sadzīs mājokļos un iesprostos mazā burbulī, kura pārsprāgšanu mēs tik ilgi gaidījām.

Šobrīd vēl varam būt brīvi un bezrūpīgi. Kāpēc netvert mirkli – ja ne paši, tad vismaz neliegt to darīt citiem?

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.