Eiropas Savienībā ir vienotais tirgus, kurā kopš 2004. gada darbojas arī latviešu ražotāji un lauksaimnieki, jāsaka gan, ka daļa veiksmīgi un daļa mazāk veiksmīgi. Piemēram, iknedēļas tirdziņā pie Eiropas Parlamenta var nopirkt Svētes bioloģisko maizi un cepumus.

Pēdējos gados importa apjoms ir līdzvērtīgs mūsu eksportam. Pēc “Eurostat” un Zemkopības ministrijas datiem, arī 2015. gadā pārtikas un lauksaimniecības produkti bija viena no nozīmīgākajām Latvijas eksporta nozarēm, neskatoties uz šo produktu eksporta vērtības kritumu politisku satricinājumu dēļ. 2015. gadā šo produktu eksports bija apmēram divi miljardi eiro jeb 19,7 procenti no kopējās Latvijas eksporta vērtības. Desmit gadu laikā tā ir pieaugusi par apmēram septiņiem procentiem. 2015. gadā eksports uz ES veidoja lielāko daļu, 57 procenti tika realizēti ES iekšējā tirgū, pārējais eksportēts uz trešajām valstīm. Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu tirgū imports no ES valstīm ir gandrīz deviņdesmit procentu.

Lauku attīstības programma 2014.–2020. gadam paredz investīcijas pusotra miljarda eiro apmērā. To galvenais mērķis ir Latvijas lauksaimnieku un lauku uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana, tostarp saimniecību modernizēšana, restrukturizēšana un tirgus dalības palielināšana.

Konkurētspējas, produktivitātes un pievienotās vērtības celšana ir tālredzīgas un ilgtermiņa attīstības rezultāts. Tas nozīmē uz attīstību vērstu sadarbību starp izglītības un pētniecības, lauksaimniecības un uzņēmēju sektoru, kā arī piegādes ķēdē un uzņēmēju starpā. Tas attiecas arī uz profesionālās kvalifikācijas celšanu un riska pārvaldības sistēmu attīstību.

Sandra Kalniete, strādā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.