Liepājas domē vairāk nekā simts namu apsaimniekotāju, māju vecāko un citu interesentu piedalījās izglītojošā seminārā par namu renovācijas iespējām, jaunumiem likumdošanā un banku politikā šajā jomā, kā arī dalījās pieredzē. Liepājā šobrīd jau 361 daudzdzīvokļu māja nodota iedzīvotāju apsaimniekošanā iedzīvotājiem vai viņu pilnvarotām personām. 8.Saeimas deputāts, jurists Jānis Lagzdiņa informēja par Saeimā iesniegtajiem jaunākajiem likumprojektiem un plānotajiem valsts atbalsta pasākumiem dzīvojamo māju renovācijai. Viņš uzsvēra, ka dzīvojamo māju apsaimniekotāji bieži vien nezina savas tiesības, tāpēc īpaši svarīgi ir iepazīties ar abiem jaunajiem likumprojektiem, ko izstrādā Saeima – “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu” un “Dzīvokļa īpašumu likumu”, kas ievērojami atvieglos māju apsaimniekošanas procesu.

“Līdz šim dzīvokļu īpašnieki nezināja savas tiesības un pienākumus, jo tas nebija apkopots izsmeļošā dokumentā,” sacīja J.Lagzdiņš. “Bet pēc jauno likumu pieņemšanas dzīvokļu īpašnieku un pārvaldītāju tiesības un pienākumi būs konkrēti noteikti.”

Jaunajā “Dzīvokļa īpašumu likumā” ir noteikts, kas ir dzīvokļa īpašnieks un kas – dzīvokļa kopīpašnieks. Dzīvokļa īpašniekam noteiktas dažādas tiesības: valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to mantas pavairošanai, ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem, atsavināt vai atdāvināt dzīvokļa īpašumu, ieķīlāt to, nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām, iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas, piedalīties nama pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī iepazīties ar apsaimniekošanas līdzekļu izlietojuma dokumentiem utt. Likumprojektā noteikta arī vesela rinda dzīvokļu īpašnieku pienākumu: piemēram, piedalīties namu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus, saudzīgi izturēties pret atsevišķo īpašumu un kopīpašumu, pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus u.c. J.Lagzdiņš atzina, ka līdz šim daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem bijis katastrofāli grūti sasaukt kopsapulces, lai pieņemtu lēmumus. Tagad likumā būs noteikta dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas kārtība. Tā paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk par pusi dzīvokļa īpašumu. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulces ierosinātājs 10 dienu laikā sasauc atkārtotu kopsapulci ar tādu pašu darba kārtību. Atkārtotā kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz vienu trešdaļu dzīvokļa īpašumu. Jaunajā likumā paredzēts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulci pārvaldnieks sasauc ne retāk kā reizi gadā. Ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmito daļu no dzīvokļa īpašumu skaita, pieprasa sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, pārvaldnieks to sasauc mēneša laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas. Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē un tikai dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par kopīpašuma pārgrozīšanu, piemēram, nodalīšanu, pārdalīšanu, palielināšanu, samazināšanu, kā arī par kopīgu aizņēmumu ņemšanu un namu pārvaldīšanas uzdevumu došanu un atsaukšanu, apsaimniekošanas maksu, nama ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī to sadalījumu utt.

J.Lagzdiņš norādīja, ka līdz šim attīstību bremzēja norma, ka pašvaldībām nav tiesību piešķirt neatgriežamu finansējumu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību apsaimniekotiem namiem. Taču saskaņā ar jaunajiem likumiem finansējuma piešķiršanas kārtība būs atvieglota un pašvaldībai būs tiesības atvēlēt naudu daudzdzīvokļu māju remontam, arī pieguļošo teritoriju sakārtošanai. “Tas ir ļoti svarīgi,” uzsvēra J.Lagzdiņš, tāpat viņš norādīja, ka būtiska būs jaunā norma, kas paredz: ja kāda privātā īpašumā esoša daudzdzīvokļu māja netiek pienācīgi apsaimniekota, tad pašvaldībai būs tiesības iecelt tai savu pārvaldnieku.

Par programmu “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programma no 2007. līdz 2010.gadam”, kuras ietvaros paredzēts sniegt valsts līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai un energoresursu ekonomiskai izmantošanai, informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. Paredzams, ka 2007. un 2008.gadā valsts konkursa kārtībā līdzfinansēs gan māju energoefektivitātes novērtējumus, gan renovācijas pasākumus. Savukārt no 2010.gada Latvijas iedzīvotājiem šim mērķim varētu būt pieejams arī ES struktūrfondu finansējums 21 miljona latu apmērā.

Par banku kreditēšanas iespējām, atbalstot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju, informēja Hipotēku bankas un “Hansbankas” kredītspeciāltisti. Šis jautājums izraisīja lielu klātesošo interesi, tika jautāts par maksimāli iespējamām aizdevuma summām, termiņiem un kredīta saņemšanas nosacījumiem. Hipotēku bankas pārstāvis informēja, ka maksimālā kredīta summa ir 300000 latu un maksimālais atmaksas termiņš – 12 gadu, bet “Hansabakas” pārstāvis informēja, ka šajā bankā maksimālā kredīta summa ir 40 latu par vienu kvadrātmetru un maksimālais kredīta termiņš – 15 gadu. Ar kredītu nosacījumiem sīkāk var iepazīties katrā bankā atsevišķi.

Savā pieredzē par namu apsaimniekošanu dalījās arī vairāki namu apsaimniekotāji – Klaipēdas ielas 96.nama dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības priekšsēdētājs Valentīns Mironovs, Klaipēdas 108.nama valdes priekšsēdētāja Zaiga Mihailova. Piemēram, nama Klaipēdas ielā 108 sakārtošanai iedzīvotāji ņēmuši kredītu un namā notiek lielas pārmaiņas, ne velti Valsts mājokļu aģentūras organizētajā konkursā šis objekts tika atzīts par vislabāk apsaimniekoto māju. Par veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem Veco ļaužu dzīvojamā mājā un pašvaldības sociālo atbalstu pilsētas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem informēja Sociālā dienesta direktore Aija Barča.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”