Stabilu ienākumu gūšanai ir vajadzīgs pastāvīgs darbs. Es darba gaitas uzsāku sešpadsmit gadu vecumā. Sāku ar dežurantes amatu, biju bārmene, veikala vadītāja, manikīre, vairākus gadus strādāju par biroja administratori, menedžeri kultūras sfērā, ostas inspektora asistenti, un bija vēl citi amati, kopumā ap 30.

Mans CV šobrīd lasāms uz trim A4 lapām. Agrāk bažījos par lapu skaitu, tagad uz to raugos citādāk. Reiz kāds labs paziņa man teica: “No darba absolūti nevajag kaunēties, drīzāk būtu jānokaunas tiem, kuri galīgi neko nedara.”

Dodoties uz darba interviju, katru reizi apzinos, ka būs jautājums par manu intensīvo rotāciju. CV lappušu skaits, protams, ir noīsināts, taču tas tāpat neatstāj vienaldzīgus darba intervētājus.

Kāpēc es tā maldos pa darba vietām un esmu darba staigule? Tāpēc, ka dažreiz tā gribu, un tāpēc, ka reti, bet gadās man nepieņemami nosacījumi, jau darbu uzsākot. Citi saka, ka tā ir drosme, citi to sauc par nepastāvību. Katram savs.

Mana drošība sākas brīdī, kad daru to, kas patiesi aizrauj, nemitīgi attīsta un pilnveido, tikai tad seko finansiālais aspekts.

Ja iestājas rutīna, konveijers vai nelabvēlīga darba vide, es maucu prom uz citu debess pusi.

No citiem esmu dzirdējusi stāstus par pretēju problēmu, ka nav labi, ja darba aprakstā ir tikai viena vai divas darba vietas un ilgs stāžs. Rodas jautājums: “Kā tad īsti ir labāk?” Lai par to strīdas pieredzējuši augstas klases profesionāļi.

Mana pieredze man un arī citiem parāda, ka protu būt diezgan elastīga dažādās dzīves situācijās un iepriekšējos darbos esmu guvusi noderīgas iemaņas. Saskatu tikai un vienīgi plusus.

Taču, laikam ejot, jaunāka nepalieku, un šobrīd apzinos, ka skriet pa darba vietām vairs nevēlos. Gribu nostabilizēties vienā konkrētā uzņēmumā un pakāpeniski attīstīties. Turklāt meklēt darbu ir ārkārtīgi nogurdinošs process, kas nereti sagādā nevajadzīgas galvassāpes un sāpīgu vilšanos.

Jaunā darbavieta var izrādīties īsts čūsku midzenis vai algu maksāt negriboša iestāde, bet vislielāko vilšanos var sagādāt tieši atteikums, kuru darba meklētājs saņem uzreiz pēc darba intervijas.

Taču tas nenozīmē, ka labu darba vietu nav iespējams atrast. Protams, ir! Reāli viss ir iespējams, ja apbruņojies ar lielu pacietību un milža gribasspēku meklēt sev vislabāko.

Vakanču patiesībā šobrīd netrūkst, to ir papilnam. Protams, meklējumi ir vieglāki, ja konkrēti zini, kāda vakance tev ir vispiemērotākā. Galvenais ir nepadoties.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.