Uz trim Liepājas Universitātes padomes locekļu amatiem ir saņemti 17 pieteikumi, savukārt uz trim Daugavpils Universitātes padomes locekļu amatiem – 18 pieteikumi.

IZM iepriekš pagarināja pieteikšanās termiņu uz MK virzīto kandidātu vietām valsts augstskolu padomēs, ņemot vērā nozares pārstāvju izteikto viedokli par nepieciešamību pirmreizējai augstskolu padomju izveidei atvēlēt ilgāku laiku.

Uz MK kandidātu vietām Liepājas Universitātes un Daugavpils Universitātes padomēs varēja pieteikties līdz 1.decembrim. Katrā šajā padomē vakantas ir trīs amata vietas. Liepājas Universitātes padomes locekļa mēnešalga noteikta 1056 eiro, savukārt Daugavpils Universitātes padomes locekļiem noteiktā mēnešalga būs 1401 eiro.

Pieteikšanās uz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas padomi vēl turpinās. Precīzāka informācija par vakancēm augstskolu padomēs ir pieejama Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, IZM mājaslapā latviešu valodā un angļu valodā, kā arī attiecīgo augstskolu mājaslapās.

Kā IZM ziņoja iepriekš, novembrī noslēgusies pieteikšanās arī citās Latvijas augstskolās. Uz piecām amata vietām Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes bija saņemti attiecīgi 34 un 55 pieteikumi. Uz vietām augstskolu padomēs Banku augstskolā un Vidzemes Augstskolā, kur katrā ir divas amata vietas, bija pieteikušies attiecīgi 21 un 24 kandidāti. Savukārt uz diviem amatiem Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Ventspils Augstskolas padomes locekļu amatiem ir saņemti attiecīgi septiņi un 15 pieteikumi.

Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras šī gada jūnijā apstiprināja Saeima.

Iecerēts, ka valsts augstskolu padomes locekļi būs sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā. To iesaiste darbā ļaus augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašināt stratēģisko redzējumu, lai veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības procesu, kas balstīts zinātnē un pētniecībā un kurš ir starptautiski konkurētspējīgs un stimulē valsts ekonomisko attīstību.

Kā liecina IZM sniegtā informācija, katru augstskolas padomes locekli virza attiecīgās varas pārstāvis – Valsts prezidents, attiecīgās augstskolas Senāts, kā arī MK. Kandidēt uz amatu var ikviena persona, kas atbilst amata prasībām. Tāpat pretendentus var izvirzīt jebkura privāta vai juridiska persona, ja pretendents tam devis rakstisku apstiprinājumu.

Augstskolu padome ir koleģiāla augstāka lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Paredzētais termiņš valsts augstskolu padomju izveidei ir 2022.gada 31.janvāris.