Liepājas ezera Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros šobrīd ir izvērtēta informācija par ezerā sastopamiem sauszemes biotopiem, hidroloģiju, putnu faunu, veikta Liepājas ezera vispārējā apsekošana, ievākti grunts un ūdens paraugi, uzsākta ezeru biotopu un citu vērtību kartēšana un sastādīta detalizēta sauszemes un ūdens biotopu apsekošanas programma, kura tiks īstenota šā gada pavasarī un vasarā. Līdz ar to ir pabeigts pirmais Dabas aizsardzības plāna izstrādes posms.

Par to plāna izstrādes uzraudzības grupu pirmdien Liepājas pilsētas Domē informēja SIA ”Carl Bro” pārstāve Loreta Urtāne. Minētais uzņēmums pagājušajā gadā uzvarēja konkursā par tiesībām izstrādāt šo plānu.

Plāna izstrādes darba grupā ietilpst ap Liepājas ezeru esošo pašvaldību, biedrības ”Liepājas ezeri”, vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī Liepājas ezera teritorijai piegulošo teritoriju īpašnieki. Atbilstoši Dabas aizsardzības plāna izstrādes procedūrai plāna izstrādātājiem ir jāsniedz pārskats par paveikto. Šis bija pirmais šāds pārskats. Liepājas ezera Dabas aizsardzības plāna izstrādi plānots pabeigt šajā gadā.

Plāna izstrādātāji šobrīd ir noteikuši arī problēmu loku, kas būs jārisina ezera dabas vērtību aizsargāšanai nākotnē. Šobrīd ezera dabas vērtības apdraud no uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas atkritumiem izveidotais dambis, ezera teritorijas aizaugšana Bārtas upes ietekas rajonā, ezera piekrastē izveidotā polderu sistēma, un krūmāju veidošanās piekrastes pļavās, kas iznīcina vērtīgo piekrastes pļavu faunu, tai skaitā orhidejas.

Kā sola Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji, šo un citu nebūšanu novēršanai vai samazināšanai tiks piedāvāti konkrēti risinājumi.

”Jāsabalansē dabas vērtību un ezera saimnieciskās izmantošanas intereses,” tā sava darba turpmāko uzdevumu raksturoja L. Urtāne

Dabas aizsardzības plāns noteiks pieļaujamās darbības ezerā un iespējamo lieguma statusa maiņu atsevišķās vietās ezerā, kā arī izvērtēs laivu ceļa atjaunošanas iespējas, padarot ezeru pieejamu vairāk laivotājiem.

Dabas aizsardzības plāna izstrādi finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds, kas šim mērķiem ir piešķīris Ls 17 000. Projekta pieteikumu šā finansējuma saņemšanai sagatavoja un iesniedza Liepājas pilsētas Dome. Pagājušā gada 19. jūnijā tika noslēgts līgums starp Domi un Vides aizsardzības fonda administrāciju par finansējuma saņemšanu projektam “Dabas aizsardzības plāna izstrāde Natura 2000 teritorijai Liepājas ezers”. 

Plāna izstrāde ir nepieciešama, lai biedrība ”Liepājas ezeri” varētu sagatavot un iesniegt projektus Eiropas Savienības un citu finanšu instrumentu naudas saņemšanai ezera atveseļošanas pasākumiem. Šis plāns noteiks Liepājas ezera apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķus, kā arī atsevišķus apsaimniekošanas pasākumus, to izpildes prioritātes un izpildes termiņus, kā arī sagatavos citus ieteikumus pašvaldībai, lai sabalansētu Liepājas ezera dabas vērtību saglabāšanu ar pilsētas sociāli ekonomisko un tūrisma attīstību.

Liepājas ezers kopš 2004. gada ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 sarakstā – gan kā vērtīga dabisko biotopu, savvaļas floras un faunas, gan kā savvaļas putnu aizsargājama teritorija. Ezera kopējā platība ir 4544 hektāri.

”Protams, attīstot dzīvi pie ezera, mums ir jāsaprot, ka tai ir jānotiek saskaņā ar dokumentu ”Natura 2000”. Šis dokuments ir apstiprināts Briselē. Īpaši tas attiecas uz ezera dienvidu daļu, kas ir pie Nīcas un Otaņķiem. Vienlaikus domāju, ka vismaz to daļu, kas pieguļ Liepājas pilsētai, vajadzētu pēc iespējas vairāk izmantot iedzīvotāju labā. Šī teritorija ir patīkama dzīvošanai. Otrkārt, daudz vairāk liepājnieku gribētu labprāt izbraukt ezerā ar laivu. Savulaik no pilsētas centra ar laivu varēja nokļūt Reiņos, tur padzert tēju vai kafiju un doties atpakaļ. Manuprāt, šis būtu viens no veidiem, kā izmantot ezeru. Domāju, ka, nosakot Liepājas ezera apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķus, šie un citi apsvērumi tiks ņemti vērā,” savu viedokli pauž Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Pašreiz spēkā esošajā pilsētas attīstības plānā kā viena no prioritātēm ir minēts Liepājas ezers, tāpēc līdz šim pašvaldība jau ir veikusi vairākus darbus ezera apsaimniekošanas sakārtošanā.

Kopīgi ar Latvijas Vides aizsardzības fondu un Vides ministrijas atbalstu ir iegādāts niedru pļāvējs un tiek pļautas niedres. Aicinot piedalīties arī vairākas Liepājas rajona pašvaldības, ir izveidota biedrība ”Liepājas ezeri”. Ieviesta licencēta makšķerēšana un laivu reģistrācija. Pie ezera Vaiņodes ielas galā ir izveidota iedzīvotāju atpūtas vieta. Ir izstrādāti vairāki detālplānojumi, kas ietver teritorijas pie ezera, Liepājas pašvaldība 2006. gadā apmaksāja peldūdens analīžu veikšanu visas sezonas garumā un organizēja pašvaldības aģentūras  ”Nodarbinātības projekti” līdzdalību ezera piekrastes teritorijas kopšanā.

”Tas nozīmē, ka pašvaldība jau meklē zelta vidusceļu starp dabas aizsardzību un dabas vērtībām, no vienas puses, un ezera saimniecisko attīstību, no otras puses. Izstrādātais Dabas aizsardzības plāns ezeram kā Natura 2000 teritorijai būs vēl viens vajadzīgs solis šajā nozīmīgajā darbā,” piebilst G. Ansiņš. 

Ai­gars Štāls,
Liepājas domes sa­bied­ris­ko at­tie­cī­bu spe­ci­ālists