Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 15. decembris

+0°C
Vējš: A 4.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Hanna, Jana, Johanna

Izceļ Pētera Stepiņa personību un devumu  (2)

Atslēgvārdi liepu | universitāte | zinātniskā konference

Ievadot plenārsēdes daļu par Pēteri Stepiņu, Liepājas Universitātes administratīvais direktors un konferences organizācijas komitejas priekšsēdētājs Arturs Medveckis izteica gandarījumu, ka muzejs un universitāte katru gadu kļūst arvien ciešāki sadarbības partneri.
Foto: Egons Zīverts

Liepājas Universitātē aizvadīta jau 17. starptautiskā zinātniskā konference "Sabiedrība un kultūra". Šogad tajā plenārsēdes otrā daļa, kas notika Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē, bija veltīta izcilajam latviešu arheologam, pedagogam un muzeju darbiniekam Pēterim Stepiņam viņa simtgadē.

Pēteris Stepiņš dzimis 1914. gadā un lielu daļu savas dzīves veltījis arheoloģijai, piedalījies dažādu izrakumu, kapulauku un pilskalnu izpētē. Pēc Otrā pasaules kara viņš strādāja par pedagogu. Bija arī Liepājas muzeja ārštata līdzstrādnieks. P. Stepiņš veica izrakumus Vārtājas senlejā atklātajā senpilsētas daļā pie Vārtājas pilskalna, pētīja uzkalniņkapus Bārtas Pukuļos un 1960. gadā veica izrakumus Durbes Dīros. Šie izrakumi un vēstures pirmavotu studijas ļāva izdarīt secinājumus par kuršu karavīru izšķirošo lomu Durbes kaujā 1260. gadā. 1970. gadā, izpētot agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumus Grobiņā līdzās skandināvu kapu laukam, arheologs pierādīja, ka Grobiņas pirmie apdzīvotāji bijuši kurši. P. Stepiņa mūžs noslēdzās 1999. gadā.

Plenārsēdes uzrunā Liepājas Universitātes zinātnes prorektore Ieva Ozola uzsvēra, ka zinātnes būtība nav statistiskie rādītāji, bet radošuma un izzināšanas gars. Un to savā dzīvē apliecinājis arī P. Stepiņš. Lasījumos bija akcentētas dažādas Stepiņa mūža šķautnes. LiepU administratīvais direktors Arturs Medveckis ieskicēja viņu kā pedagogu Liepājas Pedagoģiskās skolas periodā un pastāstīja, ka ticies ar viņa kundzi Rēnu Stepiņu. Viņas ļoti garais stāstījums varētu būt vērtīgs avots turpmākajiem pētījumiem par Pētera Stepiņa dzīves un darba gaitām. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģe Ingrīda Virse, sekodama arheologa pēdās, runāja par kādu neparastu karavīra apbedījumu Mazkatužu kapulaukā. Vēsturnieks Arnolds Bērzs savā stāstījumā akcentēja viņu kā kolēģi, arheologu un skolotāju. Pieminekļu valdes arhīva liecības par Pēteri Stepiņu atklāja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, bet arheologs Juris Urtāns raksturoja viņu arheologu vidē.

Ar savu artavu sēdē piedalījās arī Liepājas muzeja darbinieces. Direktores Daces Kārklas vietniece krājuma darbā Guna Dancīte pastāstīja par Pētera Stepiņa mantojumu Liepājas muzejā, vēlāk Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere iepazīstināja ar muzeja arheoloģijas ekspozīciju. Noslēgumā klātesošajiem bija iespēja tikties ar Pētera Stepiņa meitu Agni Sprūdžu un uzklausīt viņas atmiņu stāstījumu par tēvu un viņu dzimtu.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!