Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 23. jūlijs

Vārdadiena: Magda, Magone, Mērija

Izdevies palīdzēt vairāk  (1)

Atslēgvārdi projekts | atbalsts

Foto: Publicitātes

Ar projekta "Kurzeme visiem" atbalstu pērn 14 reģiona pašvaldībās, tostarp Liepājā, Aizputē, Grobiņā, Pāvilostā, Priekulē un Rucavā, sociālos pakalpojumus saņēmušas 50 personas ar garīga rakstura traucējumiem, 154 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 47 bērnu vecāki. Projekta vadītāja Inga Kalniņa norāda, ka tas ir ievērojams pieaugums, jo 2017. gadā Kurzemē līdzīgi sociālie pakalpojumi sniegti tikai kopumā 30 personām. "Pērn, projekta "Kurzeme visiem" vadības komandai sadarbojoties ar pašvaldībām, izdevās panākt, ka arvien vairāk personu, uz ko attiecas projekts, ir informētas par pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem un tos arī saņem. Arī šogad turpinām darbu, lai sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem un bērnu vecākiem kļūtu vēl sasniedzamāki," stāsta I. Kalniņa. Viņa norāda, ka pakāpeniski pieaudzis to pašvaldību skaits, kas iesaistījušās projektā.

Projekta apmaksātie pakalpojumi pēc izstrādāta individuāla plāna ir pieejami līdz šim izvērtētām personām ar garīga rakstura traucējumiem. No 219 šādiem cilvēkiem Kurzemes pašvaldībās iespēju saņemt pakalpojumus izmantojušas 50 personas. Visbiežāk tās apmeklējušas grupu nodarbības un saņēmušas psihologa, sociālā darbinieka un/vai ergoterapeita konsultācijas. Divas personas izmantojušas pakalpojumus dienas aprūpes centrā. Savukārt apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemē var saņemt līdz šim izvērtētie 277 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Arī viņiem ir izstrādāts individuālais atbalsta plāns. "Atelpas brīža" un sociālās aprūpes pakalpojumi pieejami, ja bērnam ir atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Pērn piedāvāto iespēju izmantojusi aptuveni puse izvērtēto bērnu ģimeņu, un visbiežāk saņemti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā. Aprūpes pakalpojumu izmantojušas 20 ģimenes, "atelpas brīža" pakalpojumu – 44. 2018. gadā projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši arī 47 vecāki, kuri visbiežāk piedalījušies izglītojošās atbalsta grupās, saņēmuši psihologa konsultāciju vai apmeklējuši fizioterapiju. 

Pērn projektā "Kurzeme visiem" tika īstenotas arī citas nozīmīgas aktivitātes, norāda projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka. Tie bija divi pieredzes apmaiņas braucieni Kurzemes pašvaldību, esošo un potenciālo sociālo pakalpojumu sniedzēju un mediju pārstāvjiem, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi citos reģionos un pārņemtu labāko praksi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā Kurzemē. Tāpat vasaras mēnešos notika integrējošās nometnes, kur ģimenes un ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši dažādās aktivitātēs pavadīja vairākas aizraujošas dienas. "Savukārt oktobrī tika apstiprināts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.–2020. gadam, un šobrīd pašvaldības turpina darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras pilnveides," informēja L. Homka.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!