Glābt dzīvniekus, kas nonākuši nelaimē, ir Dzīvnieku patversmes darbinieku ikdiena.

Jau sarunājot nākamās dienas darbu, lai dotos palīgā kādam sunim, patversmes vadītāja Anžela Dolmatova mūs ved pie kāda ģindenīša – suņa, kas atvests uz patversmi no Cimdeniekiem tik novārdzināts, ka dzīvniekam kaulus sedz tikai āda. Bet ir arī kāds priecīgāks stāsts par Ezerkrasta mikrorajona mīluli runci Koļu.

Suns pārvērties ģindenī

“Paldies kaimiņiem, policistiem un Grobiņas pagasta sociālajiem darbiniekiem,” par suņa glābšanu saka Anžela. Patversmē tas nonācis no Cimdeniekiem. Informācija par ģimeni, kurā tas dzīvojis, viņai ir skopa: tas piederējis kādai ģimenei, kas dzīvo trūkumā. Ar profesionāles aci novērtējot dzīvnieku, Anžela saka: “Lai kļūtu par tādu ģindeni, kāds tas ir, suns bez pietiekamas pārtikas ir vārdzināts vismaz pusgadu.” Kamēr mēs stāvam pie iežogojuma, kurā suns izlaists pastaigāties pavasara saulītē, tas ziņkārīgi mēģina pietuvoties žogam, taču, cilvēkiem pakustoties, panikā metas bēgt uz iežogojuma tālāko stūri.

Pašlaik patversmes darbinieku galvenās rūpes ir palīdzēt sunim, to barojot, uzlabot tā fizisko stāvokli, bet vēlāk ar speciālistu palīdzību sagatavot, lai tam varētu meklēt jaunas mājas. To stāstot, Anžela ieskicē kādu nopietnu problēmu: “Bieži vien, kad kucītēm piedzimst kucēni, cilvēki ir ar mieru tos atdot vienalga kam, pat nepainteresējoties, kas tie ir par cilvēkiem un vai viņi spēs nodrošināt sunim pienācīgu dzīvi, pārtiku un apstākļus.” Visticamāk, šis ir viens no tādiem gadījumiem.

Koļa varēs atgriezties savā teritorijā

Toties priecīgāks ir stāsts par runci Koļu, kas patversmē uzturas kopš 20. marta. Kaķi, bezspēkā guļam pie veikala, atradusi kāda mikrorajona iedzīvotāja un izsaukusi palīdzību. “Kad to pie mums atveda, dzīvnieka veselības stāvoklis šķita bezcerīgs,” stāsta Anžela. “Lai gan bija brīvdiena, tūlīt patversmē ieradās veterinārārste Sarma Korkliša un, apskatījusi kaķi, sacīja: mēģināsim glābt gan kāju, gan kaķa dzīvību.” Tas viņai izdevies.

Laiku pa laikam par nelaimīgo runci interesējusies tā pati sieviete, kas tam izsauca palīdzību, un pastāstījusi, ka runci sauc Koļa un ka tas ir visa mikrorajona mīlulis – lai arī klaidonis, tas nedzīvojot neēdis. “To varēja redzēt,” smejas Anžela un pastāsta, ka vienreiz sieviete pat lūgusi, lai parunā ar kaķi, lai viņa klausulē dzirdētu tā balsi. To izdzirdējusi, viņa priecīgi teikusi, ka cilvēki gaida Koļu atgriežamies.

Runcim gan vēl kāds mēnesis būs jāpadzīvo patversmē, un tad tas varēs atgriezties savā mikrorajonā. “Priecātos, ja kāds būtu ar mieru Koļu ņemt pie sevis mājās,” saka Anžela.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

Kad suns no Cimdeniekiem atvests uz Dzīvnieku patversmi, tas izskatījies pēc ģindeņa.

Izjutis patversmes darbinieku rūpes par sevi, Koļa tiem uzticas un mīļi ieguļas Anželas plaukstā.