Tas
ir jauns, augstāks līmenis biedrības darbā, iespēja piesaistīt finansējumu
starptautiskiem projektiem ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā to dara citur
Eiropā. Tā pēc šoruden Francijā noritējušajām apmācībām programmas
“Erasmus+” jaunatnes projektu rakstīšanā saka Liepājas biedrības
“Mākslas kabatas” vadītāja Kristīna Lieģeniece.

Apmācību kursi “Bi-Tri-Multi”
septembra beigās notika Francijas pilsētā Larošelā. “Erasmus+” tos
rīkoja jaunatnes darbiniekiem no visas Eiropas, dalībnieku pieteikumus izvēlēja
atlasē, kur no katras valsts atstāja vien divus. Viena no divām Latvijas
pārstāvēm bija K. Lieģeniece. Kursu mērķis: ierādīt tieši “Erasmus+”
jauniešu sadaļas projektu rakstīšanu no pašiem pamatiem.

Par iespēju pieteikties seminārā K.
Lieģeniece uzzināja, regulāri sekodama nozares jaunumiem. Viņai jau ir pieredze
ar “Leonardo da Vinci” un “Comenius” projektiem, tāpēc
bijusi gatava intereses dēļ aizpildīt anketu – tikai lai pārliecinātos, ka prot
to izdarīt. Pašai par pārsteigumu, viņas kandidatūru semināram apstiprināja gan
“Erasmus+” Latvijas, gan Francijas nacionālā aģentūra. Otrs Latvijas
pārstāvis bija pedagogs no Lizuma.

Bez zināšanām otrs ļoti būtisks ieguvums no
semināra ir kontaktu veidošana, ko citādāk izdarīt būtu ļoti grūti. Internetā
atrast uzticamu sadarbības partneri starptautiskam projektam ir daudz mazāk
iespēju. “Pēc tam vienīgais, kas atliek, ir apsēsties un rakstīt
projektu,” saka “Mākslas kabatu” vadītāja. Tas arī patlaban notiek,
jo ir sākusies liepājnieku sadarbība ar organizācijām no Polijas un Somijas,
kas iepazītas Francijā. Projekts varētu turpināt “Mākslas kabatu” jau
iesākto darbu, iepazīstinot bērnus un jauniešus ar tautas pasakām un teikām
caur teātra un mākslas prizmu. Tajā, tāpat kā līdz šim rīkotajos biedrības
projektos, iesaistītos arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.

Līdzīgi kursi notiek regulāri, katrreiz
citā Eiropas valstī. Un K. Lieģeniece ir pārliecināta, ka arī citām Liepājas
biedrībām nav pamata bīties tiem pieteikties. Šķērslis nebūs ne salīdzinoši
mazāka projektu rakstīšanas pieredze, ne nepilnīgas angļu valodas zināšanas –
par to viņa pati pārliecinājusies Larošelā pavadītajās dienās. “Mēs neesam
ne labāki, ne sliktāki. Mēs esam tādi paši,” biedrības vadītāja latviešus
un liepājniekus salīdzina ar citiem eiropiešiem. Toties ieguvums būs ļoti
liels, jo pavērsies durvis citam projektu veidošanas un sadarbības līmenim.
“Jo cik tad mēs varam rakstīt un rakstīt, nepaaugstinot savas zināšanas!
Kādubrīd jau sāc just, ka sāc štancēt vienā līmenī, izmantojot standarta
frāzes…,” biedrības vadītāja norāda uz nepieciešamību iziet ārpus
“savas čauliņas”. Tādēļ visām Liepājas biedrībām, “kas grib
iziet bišķiņ ārpus mūsu mazo projektu konkursiem”, viņa ieteic meklēt
tādas vai līdzīgas mācību iespējas. Tas ļautu iekustināt arī Latvijas projektu
konkursu vidi. “Ejam kādu soli tālāk!”

Vērtējot ar jaunatni saistīto sabiedrisko organizāciju
darbu Liepājā kopumā – kā liepājniekiem patlaban pietrūkst, lai varētu šo jomu vēl
tālāk attīstīt? “Man liekas, ka visvairāk pietrūkst brīvā laika,”
atbild K. Lieģeniece. “Lai varētu meklēt informāciju, aizbraukt uz
kursiem, rakstīt atskaites…”