Studijas augstskolā grūti nosaukt par medus maizi, taču nereti tā ir studentu cīņa pašiem ar sevi, lai galu galā saņemtu sava darba augļus – diplomu. Kaut arī jau uzsākot studijas ikviens tiek informēts par gaidāmajiem noslēguma darbiem, netrūkst studentu, kas ierasto kārtību cenšas apiet. Un nav jau pārsteigums – arī krāpšanās shēmu netrūkst.

Bieds – plaģiātisma pārbaude

Viens no atbildīgākajiem brīžiem studenta dzīvē ir tieši bakalaura, maģistra darba izstrādāšana un nodošana. Lai kontrolētu to, vai students pats izstrādājis darbu, jau vairākus gadus augstskolas izmanto īpašu programmu, kas pārbauda, vai darbā netiek konstatētas plaģiātisma pazīmes. Plaģiātisms ir cita autora idejas vai vārdu apzināta vai neapzināta zagšana un uzdošana par savējo.

Pastāv dažādi mīti par iespējām apiet plaģiātisma programmu, taču skolu mācībspēki gan apgalvo, ka šie triki nedarbojas.

Viens no studentu dzirdētajiem veidiem ir burtu pārveidošana – tekstā atrodamie latīņu burti tiek pārveidoti uz līdzīgiem burtiem kirilicā, jo kaut arī burti pēc skata ir tādi paši, datora kods tiem ir atšķirīgs. Tiesa – plaģiātisma sistēmas šo krāpšanu spējot atkodēt, un nekavējoties par to ziņojot.

Tāpat studenti centušies “zagtajos tekstos” vārdus nomainīt pret sinonīmiem, vai arī atstarpju vietā ievietot burtus baltā krāsā, lai teksts sastāvētu no ļoti garas burtu virknes. Taču arī šie mēģinājumi nespējot apmuļķot plaģiātisma pārbaudes programmatūru.

Par visveiksmīgāko paši studenti atzinuši viltus atsauču izmantošanu, kad, piemēram, internetā atrastam tekstam bez autora tiek pievienots cits autors. Atsauču patiesumu gan programma nespējot noteikt, atklājuši studenti, taču to pavisam vienkārši spējot konstatēt darbu vadītāji.

Portāla uzrunātie studenti visi kā viens atzina, ka tomēr vieglāk ir pašam atbildīgi un savlaicīgi strādāt pie darba izstrādes, lai nenāktos “muļķoties” ar dažādām ne pārāk uzticamām metodēm.

Nodarbošanās – noslēguma darbu rakstītājs

Kamēr apzinīgākie vaiga sviedros strādā pie noslēgumu darbiem, lai saņemtu labu vērtējumu, citi par to nesatraucas, jo atverot populārākās sludinājumu vietnes, uzreiz pieejami vairāk nekā 200 dažādi piedāvājumi darbu uzrakstīt studentu vietā.

Vairums jau sludinājumā precizē: lai noteiktu cenu, nepieciešams precizēt darba apjomu, tēmu un termiņu.

Portāls anonīmi vērsās pie aktīvākajiem sludinājumu licējiem, lai noskaidrotu, cik studentam izmaksā bakalaura darbs komunikācijas zinātņu studentiem. “Konkrēta darba tēma vēl nav izvēlēta, taču vajadzēs analizēt kāda konkrēta medija attīstību un izstrādāt vadlīnijas tā darbības pilnveidei. Vēlamais termiņš – aprīļa beigas. Apjoms – aptuveni 40-50 lapas,” rakstām sludinājumu autoriem.

Visai ātri saņemam atbildi no Lienes Briedes, kas informē, ka darba cena ir sākot no pieciem eiro par lapu. Savukārt “World Graduate” ir izstrādāta cita pieeja: “Cena standarta – 6,00 eiro par lpp. Titullapa, saturs un avotu saraksts – bezmaksas.” Citu anonīmo atbildētāju piedāvājums arī ir 5-8 eiro par lapu.

Taču kāds “Mgdarbs” uzreiz liek saprast – pa lēto te nekas nenotiks. “Ja normāli maksājat , tad arī taisu. Ap 10-20 eiro par lapu,” viņš raksta.

Vislielāko atsaucību saņemam no kādas Lauras Tēraudas, kas mums uzreiz izstāsta savu ideju. Viņa raksta: “Tēma izklausās samērā interesanta. Varētu rakstīt par konkrētu interneta mediju, piemēram, kādu Latvijas ziņu portālu. Teorijas daļa sastāvētu no mediju, interneta aspektiem un analīzes, t.sk. arī nedaudz no satura aspektiem – tā veidošanu un žurnālistiku. Savukārt attīstības iespējas, kas sastāvētu no vadlīnijām, būtu tieši balstītas uz lietotāju aptaujas datiem, kā arī esošās situācijas izpētes jeb konkrētā interneta portāla analīzi un iespējas uzlabojumiem identificēšanu – satura uzlabojumi, dizaina uzlabojumi, mārketinga aktivitātes ar mērķi palielināt reklāmas ienākumus, kā arī auditorijas piesaisti, piemēram ar jaunu reklāmu un kvalitatīvu saturu, t.sk. rakstiem.” Cena šādam darbam – 900 eiro.

Kāda noslēguma darbu rakstītāja, kas vēlējās palikt anonīma, portālam skaidroja, ka ar to nodarbojas jau vairākus gadus. “Biju nesen pabeigusi augstskolu, kad pieteicās bērniņš. Sākumā paziņa lūdza palīdzību bakalaura darba noformēšanā, tad sapratu, ka ar to varu nopelnīt.” Jautāta, vai viņa ir maksājusi nodokļus, sieviete smej, piebilstot: “Kāds to arī dara?” Tā kā viņas interešu loks esot ļoti plašs, sieviete raksta par dažādām tēmām. “Ir, protams, tukšāks laiks, taču vidēji uzrakstu aptuveni vienu darbu mēnesī. Man kā mājās sēdošai māmiņai ar to pietiek,” viņa atklāj.

Cīņa ar pārdevējiem

Augstskolu mācībspēki arvien biežāk runā par šo problēmu, meklējot veidus, kā ar to cīnīties. Piemēram, bijušais Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis aicinājis tiesībsargājošās iestādes pievērsties studiju noslēguma darbu tirgošanas izskaušanai. Barševskis aģentūrai LETA pauda, ka viņš ir satraukts par sludinājumu portālos ievietotajiem sludinājumiem par iespēju studentu vietā uzrakstīt studiju noslēguma darbus.

Viņaprāt, šādam biznesam nevajadzētu pastāvēt ne legāli, ne nelegāli, savukārt akadēmiskajam godīgumam ir jākļūst par Latvijas augstākās izglītības sistēmas vienu no pamatakmeņiem. Barševskis arī uzsvēra, ka augstskolu iekšējos normatīvajos aktos ir jābūt paredzētām sekām, kas studentam iestājas, ja tiek konstatēts, ka studiju darbs ir nopirkts. Patlaban ir noteiktas sekas situācijām, kad studentu darbos tiek konstatēts plaģiāts. “Manuprāt, par studiju darbu pirkšanu jābūt bargākajam sodam – atskaitīšanai,” pauda Barševskis.

Savukārt Liepājas Universitātes docente Inga Sprice jau sociālajos tīklos pauda savu neapmierinātību ar sludinājumu ievietotājiem. Viņa raksta: “Diez kas seko šim līdzi, pieķer un soda? Ja studentu pieķer, sods seko. Bet kāpēc šiem piedāvātājiem ir brīvas iespējas sevi reklamēt?”

I.Sprice portālam pastāstīja, ka viņas pieredzē nav tiešu gadījumu, kad būtu pieķērusi kādu studentu, kura darbs bijis nopirkts.

“Manuprāt, to vajadzētu kontrolēt Valsts ieņēmumu dienestam. Man šķiet, ka tā ir nelikumīga darbība, jo viņi taču diez vai maksā nodokļus. Arī policija varētu tam pievērsties, taču jautājums – vai viņiem tam ir laika? Šo problēmu noteikti vajag kustināt, jo svarīgi ir pabiedēt tos, kas raksta.”

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte portālam sniedza skaidrojumu, ka studiju darbu pirkšana ir akadēmiskā godīguma jautājums. “Pēc būtības vienas personas piedāvājums izdarīt par labu otrai zināmu darbību, kam ir mantiska vērtība, proti, studentu vietā uzrakstīt, piemēram, studiju noslēguma darbu, pats par sevi nav prettiesiska darbība, vērtējot to kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa kontekstā. Ne Krimināllikums, ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz atbildību par šādu darbību, tādējādi Valsts policijai nav iespēju vērsties pret šādiem pakalpojumu sniedzējiem vai pakalpojuma izmantotājiem. Studiju darbu pirkšana ir akadēmiskā godīguma jautājums, kas jārisina augstskolas iekšienē, paredzot iekšējos normatīvajos aktos kārtību, kādā tiek konstatēti akadēmiskā godīguma pārkāpumi un sekas, kas iestājas, ja tiek konstatēts akadēmiskā godīguma pārkāpums. “

Taču I.Sprice skaidro, ka arī pasniedzēji nevar visus pieķert. “Citās augstskolās ir bijušas situācijas, kad students aizstāv savu noslēguma darbu, taču viņš nevar ne vārda pateikt, ja viņam tiek uzdoti jautājumi. Cilvēks ir tik slinks, ka nevar ne vien uzrakstīt, bet pat izlasīt to darbu,” stāsta I.Sprice.

Docente gan novērojusi gadījumus, kad arī citus svešus darbus studenti nodevuši kā savus. Ir bijis, ka vīrietis nodod darbu, kurš rakstīts sieviešu dzimtē. Tāpat bijuši darbi, kuriem īsti nav bijusi sasaiste ar autoru, tādēļ viņa kādu teikumu no darba ierakstījusi interneta meklēšanā. “Ieraudzīju, ka “Atlantā” ir tāds pats darbs. Students to nopircis un nodevis kā savu.”

Kaimiņvalstī Lietuvā gan uzsākta cīņa pret šo problēmu – krāpšanās ar akadēmiskajiem darbiem tiek pielīdzināta dokumentu viltošanai. Abām iesaistītajām pusēm var nākties maksāt ievērojamus naudas sodus.