Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Izslēdziet telefonu un brauciet!”. Pierobežā ierobežojumus neņem par pilnu

Labos laikos sestdienās iepirkšanās braucieni no Priekules novada uz tuvējo kaimiņpilsētu Skodu Lietuvā bija ierasta lieta. Tagad ceļš patukšs, paretam aizbrauc kāds kravas auto. Tomēr vairāki cilvēki, kuriem pēc Lietuvas apmeklējuma būtu jāievēro 10 dienu pašizolācija, neliekas ne zinis par šo ierobežojumu vai obligāto elektroniskās anketas aizpildīšanu, pierobežā novēroja “Kurzemes Vārds”.

“Izslēdziet telefonu un brauciet!”. Pierobežā ierobežojumus neņem par pilnu
Kādreizējais Latvijas–Lietuvas robežkontroles punkts Plūdoņos nu kļuvis par ātru un slepenu tikšanos vietu. Te arī pirms braukšanas uz kaimiņvalsti var labi novērot, vai nav manāmi robežsargi. (Foto: Linda Kilevica)
26.11.2020 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Brauc trīsreiz nedēļā

Pirmais todien redzētais vieglais auto ar Latvijas numurzīmi burtiski aizlido garām, šķērso Apšes tiltu un pazūd Lietuvas pusē. Vēl pēc laiciņa tuvojas cita vieglā automašīna, apstājas. Izkāpj pusmūža vīrietis, sasveicinās. “Brauciet droši!” viņš man uzsauc. Noprotu, vīrietis nodomājis, ka arī es vēlos tikt Lietuvas pusē, tikai neesmu sadūšojusies.

Vaicāju, kāpēc viņš uzskata, ka var bez baiļu doties pāri robežai. “Robežsargu tur nav. Es iepriekš no kalniņa binoklī paskatījos. Braucu te bieži. Man vienmēr mašīnā binoklis līdzi. Apstājos un paskatos, vai nav robežsargu. Ja ceļš brīvs, braucu pāri. Mums jau Lietuvas pusē nekas nav jāievēro, varam iet, kur gribam,” vīrietis izstāsta.

Turpinu runīgo cilvēku iztaujāt: “Bet kā tad būs atgriežoties?” Mobilo sakaru operatori taču piefiksē ierašanos citā valstī un pēc tam atkal – pieslēgšanos Latvijas pusei. “Es izslēdzu telefonu, lai nefiksē, ka tas atrodas Lietuvā,” atklāj vīrietis. Tāpat viņš vienmēr Latvijā bankomātā izņemot skaidru naudu pirkumiem Lietuvā. Arī man viņš iesaka bankas karti Lietuvā nelietot.

Lietuvas pusē pie robežas piebrauc tumšs busiņš. Nogriežas un apstājas ar priekšgalu pret ceļu. No attāluma izskatās tumši zaļš, kā robežuzraudzības dienestiem.

Drīz vien Lietuvas pusē tiltam tuvojas vieglais auto. Apstājas, izkāpj vīrietis un aiziet runāties ar cilvēkiem busiņā. Nebija manāms, ka tie būtu kaut kādā veidā lūguši viņam apturēt spēkratu. Bet man jau nav binokļa…

Pēc minūtēm desmit automašīna lēnā garā iebrauc Latvijas teritorijā un apstājas. No Gramzdas puses piebrauc melns apvidus auto. Vadītājs, vīrietis ap 50–60 gadiem, izkāpj un krieviski apvaicājas atbraucējam no Lietuvas, vai neesot manīti robežsargi. Neesot vis. “Vai tad var tā vienkārši braukt uz Lietuvu? Ir taču ierobežojumi?” jautāju džipa vadītājam. Vīrietis plaši un izteiksmīgi atmet ar roku. “Es te braucu vismaz trīs reizes nedēļā,” viņš paziņo, iesēžas spēkratā un aizbrauc.

Kapitālistu izdomājums

Viesi no Lietuvas apgriež automašīnu un novieto ceļa labajā pusē, atpakaļceļa braukšanas virzienā. Izkāpj vīrietis un sieviete. Krieviski abi runā bez lietuviešu akcenta. “Jūs arī kādu gaidāt no tās puses, ja?” jautā sieviete. Nesagaidījusi manu atbildi, sāk stāstīt sava Latvijas apciemojuma iemeslus. Abi ar vīru no Skodas atbraukuši satikt radiniekus. “Ziniet, mums Latvijā vairāk radu nekā Lietuvā,” viņa smejas.

Agrāk, pirms ierobežojumiem un robežu slēgšanas uz laiku pavasarī, regulāri braukuši šurp, tāpat radinieki uz Lietuvu.

Kundze ir pikta par to, ka radīti kaut kādi muļķīgi aizliegumi: “Tas viss ir kapitālistu izdomājums, tas kovids. Jo vairāk saslimušo, jo vairāk Eiropas Savienība dod naudu. Valdībai tikai vajag naudu. Mums Lietuvā viss ciet, nav iespējams tikt pie ārsta, poliklīniku nevar sazvanīt. Bet žurnālistus nelaiž iekšā slimnīcās. Vieniem izdevās slepeni nofilmēt – tur nav neviena! Stāv tukšas, saklātas gultas.”

Arī šī sieviete mani nokonsultē, kā droši aizbraukt uz Lietuvu: “Telefonu atstājiet mājās, maksājiet tikai skaidrā naudā. Jums pie mums nekas nav jāievēro, nav jāizolējas. Robežsargi? Nē, tie šeit ļoti reti parādās, neesmu redzējusi. Kas tas tur par busiņu? Tā ir muita. Viņi neko nepārbauda.”

Braukt pie radiem dziļāk iekšzemē pāris baidoties Latvijas stingro noteikumu dēļ. “Mums taču ir jāreģistrējas,” saka vīrietis. Viņa paziņa atbraucis pēc alus, pieķerts, piespriests 500 eiro sods. “Tā neko, aliņu padzēra,” viņš smejas.

Zivis un kāposti

Kamēr pļāpājam, satikšanās vietā ierodas Latvijas radi. Lietuvieši atveduši skābētus kāpostus un vēl kaut ko no pārtikas, latvieši – zivis, jo viņiem esot savi dīķi. Pārkrauj maisus un spaiņus un bēdājas, ka nevar doties ciemos. “Mēs jau pirtiņu iekūrām,” saka no Lietuvas atbraukusī sieviete, kuru radi sauc par Ņinu.

Visi četri apspriež variantus, kā varētu doties ciemos. Sakāptu vienā mašīnā, aizbrauktu, taču bail, ka noķers un būs jāmaksā sods. Latviešu radi apzinīgāki, nēsā sejas maskas, par ko Ņina pasmejas, lai neākstoties.

Brīdi parunājušies, radi dodas atpakaļ uz mājām. Ņina mani joprojām iedrošina Lietuvas apmeklējumam. Mūsu sarunas laikā vēl kāds auto ar Latvijas numurzīmi pagūst aizlidot uz Lietuvu un arī atgriezties tikpat lielā ātrumā.

Iespējams, šāda vienkāršota robežas šķērsošana nenotiek masveidā.

Gramzdas veikalā uzzinu, ka vietējie uz Lietuvu vairs nebraucot, lietuvieši uz šejieni – arī ne. Ciema bodē nu iegriežoties vairāk pircēju, jo arī uz Liepāju cilvēki tagad braucot retāk. Aizvīķu veikalā arī neesot dzirdējuši par ļaudīm, kas izmanās braukāt uz Lietuvu. Tiesa, veikals no tā ne iegūst, ne zaudē, jo Aizvīķos cilvēku palicis pavisam maz. Aprunājoties Priekules tirdziņā, iedzīvotāji pārsvarā brīnās – kā, vai tad tagad kāds vēl brauc uz Lietuvu? Nākas arī secināt, ka cilvēki nemaz īsti nezina, vai robeža ir slēgta, vai arī atļauts to šķērsot.

Policija rīkos reidus

Valsts policija jau ir veikusi kontroles pasākumus Covid-19 ierobežošanai. Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova pastāsta: “Viens no tiem ir transportlīdzekļu apturēšana un pārbaudīšana, un arī turpmāk Valsts policija iespēju robežās rīkos profilaktiskos pasākumus pierobežā, apturēs automašīnas, kuras iebrauc Latvijā no Lietuvas, un gadījumā, ja cilvēks nebūs aizpildījis ieceļošanas karti jeb tā saukto Covid-19 pasi, kurā jānorāda personas dati un vieta, kur tiks pavadīta pašizolācija, tad viņam tas būs jāizdara likumsargu klātbūtnē.”

Viņa skaidro, ka lietuviešu automašīnas varot vieglāk pamanīt un apturēt un policija var uzdot jautājumu, kad persona iebraukusi Latvijā un vai ir aizpildīta Covid-19 pase, taču ar latviešiem esot sarežģītāk. Tāpēc pirmais profilaktiskais pasākums notikšot jau tuvākajā laikā. 

Uzziņai

Iebraukšana Latvijā no ārvalstīm

  • No 19. septembra, iebraucot Latvijā no Lietuvas, nepieciešams ievērot 10 dienu pašizolāciju.
  • Ieceļojot Lietuvā no Latvijas, pašizolācija nav jāievēro.
  • No 12. oktobra personām, kas šķērso Latvijas robežu, obligāti jāaizpilda elektroniskā anketa.
  • Administratīvā atbildība par elektroniskā apliecinājuma neiesniegšanu – no 10 līdz 2000 eiro.

Avots: Ārlietu ministrija

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz