Pilsētas pašvaldība 3.jūnijā izsludinājusi Liepājas pilsētas
pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam
var pieteikties līdz šā gada 30.augustam, portāls uzzināja pilsētas domē.

Konkursa objekts ir pilsētas pludmales attīstības
tematiskā plānojuma izstrāde 2013.-2014.gadam. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa
organizators – Būvvalde.

Lai veicinātu
plānveidīgu un vienotu dizaina
telpisko risinājumu
pludmalē, pamatojoties
uz likuma ”Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktu un
Liepājas pilsētas attīstības stratēģiju
2008.līdz 2014.gadam, izskatot pilsētas
galvenā arhitekta
2013.gada 17.janvāra
vēstuli domes
Finanšu komitejas 2013.gada 14.februāra
lēmumu ”Par Liepājas pludmales tematiskā plānojuma izstrādi”, nospriests organizēt pludmales tematiskā plānojuma izstrādi, paredzot tam secīgu tehnisko projektu izstrādi
un to īstenošanu,
teikts pilsētas domes mājas lapā.

Līdz
2013.gada 15.septembrim paredzēts konkursa kārtībā noskaidrot pludmales
tematiskā plānojuma izstrādātāju.
Savukārt līdz
2014.gada 15.maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Pludmalei 2012.gada sezonā veikta vizuālā inventarizācija, kuras ietvaros
formulēti tās trūkumi un vajadzības, kas jāatrisina tematiskajā plānojumā. Norādīts, ka labiekārtojums ir fiziski
nolietojies un arhitektoniski novecojis, bet Dienvidu mola tuvumā vidi degradē nepabeigta jaunbūve. Bet nūdistu pludmalei
nav pat piebrauktuve. Tāpat norādīts, ka Ziemeļu pludmale, kur ir Ziemeļu mols,
kas ir iecienīts
liepājnieku atpūtai visos gadalaikos, un
kur atrodas vienīgā sērfošanas vieta Liepājā, nav
labiekārtota – ir tikai
automašīnu stāvlaukums un viena
atkritumu tvertne.

Tāpat 2012.gadā
izstrādāts pludmales zonējums, izdalot tirdzniecības vietu novietnes, inženierkomunikācijas.  

Vēsturiskie dati liecina, ka Liepājas pludmale atpazīstamību
ieguvusi 19.gadsimta otrajā
pusē un
20.gadsimta sākumā. Liepāju vairākkārt apmeklējis
Krievijas cars, kam sekojuši ierēdņi, galms un aristokrātija. Liepāja
uzplaukusi kā kūrortpilsēta. 1870.gadā jūras
piekrastē atklāta Nikolaja siltā jūras ūdens
vannu iestāde un
iesvētīts Jūrmalas parks, kam 19.gadsimta
90.gados Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts izstrādājis projektu. 1902.gadā pabeigta Peldu iestāde (arhitekts Pauls Makss Berči), kas darbojusies līdz 1994.gadam, kā arī
izveidots vasarnīcu
kvartāls ar Gulbju dīķi. 1886.gadā jūras krastā
uzcelta pilsētas
slimnīca (arī arhitekts
Pauls Makss Berči), kas
kopš 2005.gada ir ”Piejūras
slimnīca”.

Pludmales attīstības metu konkursa mērķis ir attīstīt pilsētas
pludmali par augsti progresīvu
publisko telpu, labiekārtot
jūrmalas pilsētvidi un piedāvāt liedagam laikmetīgus pakalpojumus, kā arī
izveidot pilsētnieciskas
pludmales zīmolu, ko
atpazīst Baltijas jūras reģiona valstīs.

Tematiskā
plānojuma
izstrādes galvenais
uzdevums – sagatavot efektīvu
ilgtermiņa plānošanas
dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Tādēļ,
izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt
pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus. ”Izstrādājams plāns,
kas nosaka funkciju izvietošanu un tematiku (piemēram: kūrorts,
klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki,
aktīvais sports,
serviss, dziedniecība,
tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts,
fortifikācija un
citas tēmas
atbilstoši pludmales perspektīvajam
attīstības redzējumam,” norādīts attīstības
metu konkursa nolikumā.

Turpat teikts, ka, veidojot metus, jāparedz inženierkomunikāciju (ūdensvads, kanalizācija, elektroapgāde) perspektīvos trasējumus, jāiesaka, kā padarīt pludmali sasniedzamu, jārisina
drošības un vides
pieejamības
jautājums, paredzot vismaz vienu īpaši
aprīkotu peldvietu cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām.

Liepājas
pludmale sastāv no
divām telpiski atdalītām daļām
— dienvidu un ziemeļu. Dienvidu pludmale ir 6,1 km gara teritorija no pilsētas dienvidu robežas līdz Dienvidu molam. Ziemeļu
pludmale ir 5,9 km gara teritorija no Ziemeļu mola līdz pilsētas
ziemeļu robežai.

Dienvidu pludmale, atbilstoši esošajam pludmales zonējumam, iedalāma piecās daļās – sērfotāju un kaitbordistu
pludmale (starp Kūrmājas prospektu un Dienvidu
molu), Vecliepājas
pludmale (starp Pērkones
ielu un Kūrmājas prospektu), Dienvidrietumu
pludmale (starp Vaiņodes ielu un Pērkones
ielu), sērfotāju un kaitbordistu
pludmale (starp nūdistu
pludmali un Vaiņodes ielu) un nūdistu
pludmale (pie dienvidu robežas).

Savukārt Ziemeļu pludmale, atbilstoši esošajam pilsētvides plānojumam, iedalāma sešās daļās.

Tematiskais plānojums
konkursa dalībniekiem jāizstrādā, ņemot vērā LR likumus un būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus, kā arī nacionāla līmeņa, Kurzemes plānošanas reģiona un Liepājas pilsētas plānošanas dokumentus,
tostarp teritorijas attīstības plānošanas likumu, aizsargjoslu
likumu u.c.