Iestājoties vēsākam laikam aizvien biežāk ir gadījumi, kad
ēkās dūmvados deg sodrēji, gruzd vai deg pārsegums pie dūmvada. Tas liecina par
to, ka neesam sagatavojušies ziemas sezonai – dūmvadi nav iztīrīti, apkures
sistēmas bojātas, portālam pastāstīja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību
nodaļas priekšniece Inga Vetere, piebilstot, ka svētdien, 28.septembrī, Latvijā
kopumā reģistrēti 24 ugunsgrēki, no kuriem četros gadījumos dūmvadā dega
sodrēji.

Kā liecina VUGD pēdējo gadu statistika ik gadus notiek
vairāk nekā 1000 ugunsgrēku, kuru iespējamais iemesls ir netīrīti dūmeņi,
bojātas apkures sistēmas vai to lietošanu, pārkāpjot ekspluatācijas noteikumus.
Vairāk nekā pusē gadījumu tā ir sodrēju degšana dūmvadā. Tā, piemēram, 2012.
gadā reģistrēti 598 ugunsgrēki, 2013. gadā – 588, bet šogad jau 361 gadījums.

”Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram
cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un
darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures
ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu
šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu,
vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C.
Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku
ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām
sienu, griestu un jumta konstrukcijām,” skaidro I.Vetere.

Saskaņā ar ”Ugunsdrošības noteikumiem”, apkures iekārtas un
ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts
citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu
un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne
retāk kā reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām
apkures ierīcēm.

Ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām ar apkures sistēmu
saistītām problēmām nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji,
kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju, atrast speciālistu, kurš
varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsniņu un dūmvadu, vai nav
radušās plaisas. VUGD aicina pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt
šos cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpat aicinām pašvaldībās
izvietot informāciju par ugunsdrošību apkures sezonā, kā arī tālruņa numurus,
kur atrast kvalificētu skursteņslaucītāju.

VUGD aicina visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecākā
gada gājuma piederīgos, pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs drošas un
siltas. Tāpat līdz ar ciema kukuli atvediet un uzdāviniet dūmu detektoru. Pat,
ja apkures sistēma ir kārtībā, nereti tieši vecāka gada gājuma cilvēkiem pirms
došanās gulēt piemirstas aizvērt krāsns durtiņas, kā rezultātā var izkrist kāda
oglīte, piemirstas uz krāsns atstātais dvielis, kas var aizdegties. ”Dūmu
detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu un tātad iespējamo ugunsgrēku, un
tas var glābt pat cilvēka dzīvību,” uzsver VUGD pārstāve.

Viņa stāsta, ka šajā sezonā jau bijis gadījums, kad
aizdegušās uz krāsns novietotās mantas: ”Nākas sastapties ar gadījumiem, kad uz
krāsns tiek žāvēts apģērbs vai apavi, kas augstajā temperatūrā var aizdegties.
Tāpat ugunsdzēsējiem nācies dzēst ugunsgrēkus arī tādos mājokļos, kur ne vien
malka atrodas kurtuves priekšā, bet arī pati krāsns ir apkrauta ar dažādām
sadzīves mantām. Rezultātā dzirkstelītei iekrītot sadzīves mantās sākas
gruzdēšana, bet, ja tas netiek pamanīts arī degšana. Ja cilvēks ir atstājis
krāsni un devies gulēt, tad ugunsgrēks var beigties gaužām traģiski arī pašiem
mājokļa iemītniekiem.”