Tik aukstā
laikā, kāds ir patlaban, putni cenšas taupīt enerģiju, kā vien iespējams, tie
arī kustas pēc iespējas maz. Tādēļ cilvēkiem var rasties priekšstats, ka tie
piesaluši pie ledus, uz kura apmetušies, saka ornitologs Dmitrijs Boiko. Viņš
norāda, ka putni – pīles un gulbji – ledū iesalt nevar. Ja tiem šeit paliek par
daudz auksti, tie lido tālāk – uz Zviedrijas piekrasti, Poliju, atrod arī kādus
neaizsalušus ūdeņus tepat Lietuvā. “Pilna Vācija mūsu gulbjiem,”
ornitologs atsaucas uz paša vadītā ziemeļu gulbju izpētes projekta rezultātiem,
kas ļauj to secināt. Vietās, kur siltāks, tie meklē sazēlušus rapša un
kukurūzas laukus.

Pīles un gulbji
spēj lidot arī naktī, tāpēc var gadīties, ka vakarā tie, piemēram, uz ezera vēl
ir, bet no rīta vairs nav. Ļaudis tad var iedomāties, ka tos noķērusi lapsa,
bet, visticamāk, tā tas vis nebūs bijis, saka D. Boiko.

Nelabu galu var
ņemt vienīgi kāds jaunais putns, kas vēl nav apguvis lidošanu un citas izdzīvošanas
mākas. “Bija bažas vēlā pavasara dēļ – vai gulbji pagūs visu iemācīties.
Bet rudens atkal bija garš, un laika pietika.” Tā ka ja tagad kāds no
jaunajiem putniem aiziet bojā, tad tas ir pat labi, jo izdzīvo stiprākie un
gudrākie, bet neattapīgākie dabiski atsijājas, skaidro ornitologs.