Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas pilsētas un rajona nodaļa ir kļuvusi par vienu no vietām, kur kopš vasaras sākuma var redzēt drūzmējamies desmitiem cilvēku. Un, protams, prieka gaidītāju sejās pamaz. Kāds kavē darbu, kāds iznieko atvaļinājuma dienas. Kāpēc tā notiek? “Tas ir cilvēka dabā – atstāt visu uz pēdējo mirkli,” situāciju komentē nodaļas vadītāja Vija Vilmane. Arī viņa pati, tāpat citi darbinieki, lai rinda ritētu raitāk, atstājusi savu darba vietu un apkalpo klientus.

Vairums klientu nākuši, lai iesniegtu dokumentus jaunas pases saņemšanai. Jūnijā tās izsniegtas 2024 cilvēkiem, iesniegumus to saņemšanai rakstījuši 2226. Ap 700 cilvēku nākuši uz nodaļu, lai noformētu ielūgumus ciemiņiem un apstiprinātu izsaukumus uzturēšanas atļaujas saņemšanai cilvēkiem no citām valstīm. Bez tam noformētas 102 uzturēšanās atļaujas. Tas nozīmē, ka nodaļas darbinieki mēnesī apkalpojuši vairāk nekā 5000 cilvēku. Un, protams, apstrādājuši dokumentus, tos sūtījuši uz Rīgu, uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī veduši atpakaļ, lai tos izsniegtu pieprasītājiem.

Un līdztekus tam viņiem jāveic citi darbi – operatīvā kārtībā jāuztur iedzīvotāju reģistrs, jāstrādā ar pašvaldībām, dzimtsarakstu nodaļām, policiju utt. Īpaši gara dokumentu kārtošana ir tad, ja cilvēks nozaudējis pasi. Jāraksta iesniegums, jāsavāc daudz dažādu dokumentu. Apmēram 6–7 procenti no visām pasēm tiek izsniegtas nozaudēto vietā. 16.jūlijā vien pieteiktas 8 nozaudētās. Iespējams, cilvēki tik vieglprātīgi pret pases glabāšanu izturas tāpēc, ka sods par tās nozaudēšanu ir ļoti mazs. Kad sodi bijuši lielāki, pases zudušas mazāk. Pases bieži pazūd tirgū, sabiedriskajā transportā. Nereti veci cilvēki aizmirst, kur tās nolikuši. Atnāk, piesaka, ka nozaudēts, sāk kārtot dokumentus, un tad pasi atrod. Bet, ja pases dati ievadīti nederīgo dokumentu reģistrā, tā jau ir nederīga.

Padoms tiem, kam šodien dusmojoties jāstāv rindās, tikai viens – dokumenti jākārto laikus, negaidot, kad sākas atvaļinājums un gribas aizbraukt tālāk par Latvijas robežu. Pieteikt veco pasi apmaiņai pret jaunu var jau divus mēnešus pirms vecās derīguma termiņa beigām. Turklāt šos divus mēnešus veco pasi var lietot, un cilvēks 20 dienas nepaliks bez dokumentiem, kā notiek, kad vecās termiņš beidzies. To pašu var teikt par dokumentiem maziem bērniem. Ja pasi bērnam izņems pāris mēnešu pirms vasaras atvaļinājuma sākuma, nevajadzēs nervozēt rindās. Taču janvārī pēc pasēm gājuši tikai 1200 cilvēki, bet februārī, martā un aprīlī vēl mazāk – ap 800.

Liela daļa no pasēm, ko tagad pieprasa, ir pirmreizējās. Vecums visdažādākais – no mazulīšiem trīs mēnešu vecumā līdz 15 gadu sasniegušiem, kam nav dzīvošanai derīga dokumenta. Ja bērnam līdz piecu gadu vecumam pase jāņem katru gadu, tad no piecu līdz 20 gadu vecumam tā derīga piecus gadus. Rindas būtu daudz īsākas, ja māmiņas un viņu bērni laikus atcerētos, kad bērnam īsti paliks 15 gadu, kad bez derīgas pases vairs nevarēs ne turpināt mācības, ne legāli dzīvot. No 20 līdz 60 gadu vecumam pase derīga 10 gadu, no 60 gadiem – 50 gadu (valdība plānojusi, ka cilvēki dzīvo 110 gadu).

Lai kaut cik mazinātu rindas, nodaļas vadītāja Vija Vilmane Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei lūgusi nodaļas telpās iekārtot elektronisko rindas regulēšanas iekārtu, līdzīgi kā tas ir bankās un pastā. Diemžēl tam neesot līdzekļu. Rindas reizēm pagarina arī neveiksmes Valsts informācijas tīkla aģentūras darbā. Vakar ap pusdienas laiku Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā cilvēku nebija, jo nedarbojās datori, ko apkalpo šī aģentūra. Tas nozīmē, ka šodien rindas būs garākas. Vija Vilmane cilvēkiem iesaka arī nesteigties pēc dokumentiem no paša rīta. Pēcpusdienās klientu mazāk.

Ja laikus nesakārto dokumentus, ir jāstāv rindā.