Mīnu kuģu eskadras štāba un apgādes kuģi A-53 ”Virsaitis” ministrei izrādīja Jūras spēku komandieris Māris Polencs un ”Virsaiša” komandieris Mareks Kibeļskis.

Kuģis uzbūvēts 1978. gadā Norvēģijā, Bergenā, kā piekrastes mīnu licējs, tā vārds bija ”Vale”. Šādi kuģi uzbūvēti divi, viens ir Lietuvas Jūras spēku rīcībā. ”Latvijas Jūras spēki saņēma šo kuģi 2003. gada 27. janvārī, to arī skaitām par kuģa dzimšanas dienu,” pastāstīja M. Kibeļskis.

Kuģis ir 64,8 metrus garš, 12 metrus plats, 4,6 metru iegrime, maksimālais ātrums ir 14 mezgli (ap 26 km/h). Šāds kuģis var droši pārvarēt līdz 10 metru augstus viļņus, sānsvere var būt 48 grādi. Kuģa apkalpe ir 42 karavīri, no tiem seši virsnieki.

NATO uztur divas kuģu grupas, vienu Vidusjūrā, bet otru – Baltijas un Ziemeļjūrā.

”Šādi kuģi ir liels deficīts, tāpēc esam tikuši uzrunāti iet uz Vidusjūru, kam nepiekritām, paliekam savā reģionā,” teica M. Polencs.

Atbalstot Ukrainu Krievijas uzsāktajā karā, Latvija nosūtījusi ieročus šīs valsts aizstāvjiem, nesen izziņota arī atlikušo pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu ”Stinger” nodošana Ukrainai. ”Jāuzsver, ka vietā mēs saņemam modernākus ieročus. Sūtām stingerus, bet saņemam ”RBS 70” sistēmas, sūtām helikopterus, bet vietā saņemam ”Black Hawk”,” norādīja I. Mūrniece.

Tāpat Latvijas aizsardzības nozare šobrīd koncentrējas uz ļoti ambiciozu Ukrainas karavīru apmācības programmu. ”Pirmajā kara gadā sapratām, ka varam sagatavot ap tūkstoti Ukrainas karavīru, šogad bijām plānojuši apmācīt ap diviem tūkstošiem, bet pieprasījums no Ukrainas nāk ļoti liels, un ir plāni apmācību trīskāršot, tie būs jau trīs tūkstoši karavīru,” teica ministre.

Jūras spēkiem ir jāattīstās, jo, Somijai un, cerams, drīz arī Zviedrijai pievienojoties NATO, Baltijas jūra kļūs par NATO iekšējo jūru.

Sadarbība kļūst arvien ciešāka, tomēr pagaidām tas viss ir sarunu un projektu līmenī, vaicāta par Jūras spēku bāzes nākotni Liepājā, viņa skaidroja.

Militārās industrijas spēju attīstība paredz arī vietējās industrijas spēju attīstību, taču par iecerēm Liepājā ministre pagaidām atturoties runāt.

Valsts aizsardzības spēju stiprināšanu I. Mūrniece vērtē pozitīvi, jo, tiekoties ar jauniešiem, jutusi lielu interesi par valsts aizsardzības dienestu. ”Pirms nedēļas uz galda bija ap 90 pieteikumu, šonedēļ vidū – jau divi simti, un droši vien skaits jau ir stipri lielāks. Bažas, iespējams, vairāk nāk no vecākās paaudzes, bet jaunieši saskata gan nākotnes karjeru, gan laiku apdomāt, kādu profesiju izvēlēties,” viņa pauda.

Par civilās aizsardzības sistēmas veidošanu esot ļoti liela pašvaldību interese. Projektā vadošā ir Iekšlietu ministrija, taču Aizsardzības ministrija rīko konsultācijas un mācības pašvaldībām, un Kurzemē vienmēr bijusi liela atsaucība, kā arī kompetence esot augsta, norādīja aizsardzības ministre.