Jahtu osta iegūst jaunas aprises
Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Turpmāk vienkopus ap 25 jahtām, kuteriem un jūras laivām Liepājas Tirdzniecības kanālā varēs pietauvoties pie peldošajām piestātnēm, kas uzstādītas, īstenojot jahtu ostas modernizācijas projektu.
“Pontoniem jākalpo vairāki desmiti gadu,” saka Liepājas SEZ Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis.
Jaunās konstrukcijas kanālā atradīsies visu gadu – pontoni ar enkuriem nostiprināti tā, lai tie spētu izturēt arī stipras vēja brāzmas. Taču, ja pavasarī kanālā intensīvi sāks iet ledus, pontonus, visticamāk, cels krastā. “Lai tie netraucētu ledus iešanai no ezera uz jūru,” pauž K. Poņemeckis, pieļaujot, ka šāda situācija varētu veidoties reizi piecos gados.
Ņemot vērā pasaules praksi, peldošās tauvošanās vietas norobežotas, lai jahtām nevarētu piekļūt nepiederošas personas. Iepriekš Liepājā jau bijuši incidenti, kad iereibuši atpūtnieki kāpuši uz krastmalā pietauvotām jahtām, traucējot atbraucēju mieru. Jahtu ostā uzstādīs arī videonovērošanas sistēmu.
Paredzēts, ka oktobrī sāks montēt jahtu centra servisa ēku, kurā būs birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava.
Perspektīvā jahtu piestātņu skaitu Tirdzniecības kanālā iecerēts vēl palielināt.
“Viss būs atkarīgs no tā, cik aktīvi būs burātāji,” spriež SEZ pārstāvis, piebilstot, ka šobrīd liela interese par Liepājas jahtu ostas piedāvājumu esot tieši no vietējiem burātājiem. “Tas mani priecē visvairāk. Es pat nezināju, ka mums ir tik daudz burātāju, kuri pašlaik savas jahtas tur Rojā, Engurē, Pāvilostā un citviet. Tūristi, protams, mums ir svarīgi, taču mēs ļoti vēlētos piesaistīt tieši vietējos burātājus,” teic K. Poņemeckis.
Būvdarbus projektā “Jahtu ostas infrastruktūras būvniecība, 1. kārta”veic SIA “Rere meistari”, kas uzvarēja SEZ rīkotajā iepirkumā.
Līguma summa ir 569,2 tūkstoši eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Rekonstrukcija notiek, īstenojot “Interreg” Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā”.