”Pamatuzdevums šodienas mācībām ir uzņemošās valsts atbalsts, kur mēs atbalstām ienākošos spēkus, kas mums dodas palīgā,” stāsta pulkvežleitnants, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris Viktors Kareckis.

Visu Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbildības teritorijā esošo pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju kopējas mācības iekļautas visaptverošās valsts aizsardzības mācībās ”Namejs 2023”.

”Dažāda rakstura uzdevumos iesaista visu jomu speciālistus, piemēram, tas var būt ceļa sastrēgums, kur jāmaina maršruti, varbūt saslimušie – dažāda veida, ne tikai ar nemierniekiem saistītie,” norāda V. Kareckis.

Vienmēr liekoties, ka īstais brīdis, kad mācībās apgūtais jāpielieto praksē, ir tālu, taču kaut vai kovidlaikā iemācītais bieži vien palīdzējis atrast pareizākos risinājumus, stāsta Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

”Ja ir izstrādātas instrukcijas un vadlīnijas, krīzes situācijā rīkoties ir vienkāršāk nekā mēģināt izdomāt kaut ko no jauna,”

viņš pauž.

Komunikācijai starp dažādiem dienestiem un iestādēm jābūt pēc iespējas sekmīgākai, atzīmē Dienvidkurzemes novada pašvaldības Ugunsdzēsības dienesta vadītājs Andris Jefimovs.

Mācībās tam tiekot atrasti veiksmīgākie risinājumi. ”Nezinām, kas mūs līdz dienas beigām sagaida. Negaidītības moments ir ļoti vajadzīgs, lai spētu novērtēt zināšanas, ko ikdienā apgūstam,” viņš uzsver.

Liepājā šādas mācības notiek jau gadus piecus. ”Ar katru gadu mēs vairāk un vairāk, savstarpēji koordinējot, saprotam, kas mums būtu jādara.

Es teiktu viennozīmīgi, ka esam auguši un pilnveidojušies,”

norāda V. Kareckis.

Liepājas domes vecākā eksperte starptautiskās sadarbības jautājumos Nataļja Vecvagare atzīst, ka ļoti uzlabojas izpratne par jomu kopumā.

”Sākumā dienesti un iestādes vairāk klausījās un uzdeva jautājumus, bet šajās mācībās jau uzreiz piedāvā risinājumus, priekšlikumus un atbildes.

Mācības ir vienīgais veids, kā varam trenēt gatavību, praktiskās iemaņas. Tad, kad jau ir krīzes situācija, mums vairs nav laika mācīties, ir jārīkojas,”

viņa saka.

Pēc postošajiem plūdiem Jēkabpilī Valsts kontrole norādīja uz pašvaldību civilās aizsardzības plānu neatbilstību realitātei un formālu pastāvēšanu tikai uz papīra. ”Ir ļoti labs teiciens – plāni ir nekas, plānošana ir viss,” saka N. Vecvagare.

”Nevar uzrakstīt universālus plānus visām krīzes situācijām, ir jābūt gataviem nestandarta risinājumiem. Plāns ir kā apvalks, kā maiss, kurā salikti pēc iespējas vairāk algoritmu. Jo vairāk ir izstrādāti algoritmi jeb rīcības un katrs zina, par ko jāatbild, jo vairāk būsim gatavi tad, kad krīzes būs.”

Uzlabot civilās aizsardzības plānu arī ir viens no mācību uzdevumiem, un jaunākā sadaļa tajā ir tieši sadarbība ar militārajām struktūrām krīzes gadījumā, pauž D. Jēriņš.

Liepājas un Dienvidkurzemes civilās aizsardzības grupā veiksmīgi radīts operatīvās saziņas kanāls, ko izmanto 24 stundas diennaktī.

”Informācijas sniegšanai iedzīvotājiem mūsu komisija bija pirmā Latvijā, kura iekļāva sabiedrisko attiecību speciālistu. Pareiza vēstījuma komunicēšana nodrošinās to, ka sabiedrība būs informēta, būs izskaidrots, kas notiek, un būs mazāk dīvainu jautājumu,” norāda N. Vecvagare.

Svarīga loma iedzīvotāju sasniegšanā ir sociālajiem tīkliem un citiem pašvaldību saziņas kanāliem.

D. Jēriņš uzsver beidzamo jaunumu – lietotnē ”Liepājas pilsēta” lietotājs var arī saņemt paziņojumus. ”Piemēram, pirms tām trim dienām, kad slēdza tramvaju kustību, atnāca paziņojums. Tas ir labs veids, tendēts, lai ziņas saņemtu konkrēti vienas pašvaldības iedzīvotāji,” viņš saka.

Kā ārkārtas situācijā apzināt plašā novada iedzīvotājus? A. Jefimovs norāda, ka cilvēkiem pirmkārt jau vajadzētu uzticēties oficiāliem plašsaziņas līdzekļiem un informācijas avotiem pašvaldībā.

”Ir jau sagataves informēšanai caur valstī oficiāli reģistrētiem medijiem,”

viņš pastāsta.

N. Vecvagare piekrīt, ka ir cilvēki, kas nelieto sociālos medijus un nelasa presi, taču Latvijā 99 procentiem iedzīvotāju esot mobilais tālrunis.

”Saziņa ar to starpniecību ir solis pēc iespējas lielākas auditorijas sasniegšanai, tā ir jāattīsta. Kritiskās situācijās pie sakaru pārrāvuma darbojas agrīnās brīdināšanas sistēmas, tās ir sirēnas, apziņošana skaļruņos, un neviens nav atcēlis klātienes komunikāciju,” viņa norāda.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.