Jānis Reirs: Mums nav izaugsmes budžeta
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Pēc pašvaldības uzaicinājuma ieradies Liepājā, apskatījis ostu, apmeklējis vairākus pilsētas rūpniecības uzņēmumus, iepazīstināts ar ostas nākotnes projektiem, Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs vakar paziņoja, ka noteikti neatbalsta Liepājas ostas pārvaldības modeļa maiņu, jo šis modelis ir dzīvotspējīgs un ”tas, kas strādā, nav jālauž” – viņš teica, atbildot ”Kurzemes Vārdam” pēc tikšanās ar pilsētas domes vadību.
”Varu apliecināt – ”Jaunā Vienotība” neatbalsta šādā veidā ostas pārvaldības modeļa maiņu Liepājā, jo katrs var pārliecināties, ka šis modelis strādā, kuģu ir daudz, ir beramās kravas, sūknējamās, ieliekamās kravas, visa veida, viss notiek. Šis modelis, piesaistot gan uzņēmējus, gan pašvaldību, gan valsti, ir ļoti veiksmīgs un tam jāturpuina strādāt,” uzskata J. Reirs, vienlaikus atzīstot, ka ir jāturpina meklēt pareizu ostu pārvaldības modeli Rīgā un Ventspilī.
Taču, runājot ar žurnālistiem, viņš atzina, gan pašvaldībām, gan valstij kopumā nākamais gads nebūs izaugsmes gads. ”Mums ir krīze, un nav izaugsmes budžeta,” teica ministrs. Jau ziņots, ka Liepājas pašvaldību, tāpat kā citas, neapmierina fakts, ka 2021. gadā valsts plāno atstāt pašvaldībām mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu nekā pašreiz. Pēc pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša teiktā, Liepājai tādēļ nākošgad budžets varētu sarukt par apmēram 3,6 miljoniem eiro.
Pašreiz vēl nav runas par to, kā šo ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām varētu samazināt, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, taču valdība plāno pašvaldībām atvieglināt aizņemšanās nosacījumus: aizņemoties skolu, bērnudārzu, ceļu remonta vajadzībām pašvaldības līdzfinansējumu samazinās no 25 procentiem uz 15 procentiem; pašvaldībai vienai prioritātei ļaus aizņemties līdz 400 tūkstošus eiro, ja pašvaldības budžets nepildīsies, tā varēs aizņemties naudu savu funkciju veikšanai, un valsts garantēs tos ieņēmumus pašvaldības budžetā, kas ir tai paredzēti – stāstīja J. Reirs. Svarīgi, lai neapstājas investīciju projekti, viņš uzsvēra.
”Atgādinu, ka šogad valsts ir aizņēmusies un budžeta deficīts ir tuvu pie 2 miljardiem, nākamajā gadā plānojam budžeta deficītu 1,2 miljardu eiro apjomā. Lielākie ieguvēji nākamā gada budžetā ir mediķi un pedagogi, kuriem ir algu palielinājums gan vispārizglītojošajās, gan augstākajās mācību iestādēs. Šogad jau ir pusmiljards ieņēmumu mazāk, līdz ar to ne visiem attīstības projektiem pietiek, bet, kur redzam, ka tās ir investīcijas nākotnē, tur atbalstām. Jābūt arī kaut kādai solidaritātei,” uzskata J. Reirs – ja valsts aizņemas, tad arī pašvaldībām no savas puses jāsniedz kāds ieguldījums. Pašvaldībām iedzīvotāju ienākumu nodokļa budžeta samazinājums kopumā būs 90 miljoni eiro, un ”meklējam kā kompensēt”. Pēc J. Reira domām, ieguvums ar šo nodokļa pārdali valstij nebūt liels.
Ko ministrs krīzes apstākļos iesaka vienkāršajam iedzīvotājam? ”Turpināt strādāt, mazgāt rokas, turpināt distancēšanos, lai neievazātu Covid-19 ražošanā, uzņēmumos, skolās, bērnudārzos, lai darbus nevajadzētu apturēt. Vissvarīgākais ir darbs un darbavietas, mums šie rādītāji ir labi. Tāpēc jāievēro visas higiēniskās prasības, lai mēs nezaudētu darbavietas saslimšanas dēļ,” teica J. Reirs.
J. Reirs ir arī partijas ”Jaunā Vienotība” valdes loceklis, un, vaicāts par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, viņš teica, ka vispirms partijai jāizvērtē Rīgas domes vēlēšanu rezultāti, jāizvērtē partijas nodaļu izvietojums jaunajā pašvaldību kartē pēc teritoriālās reformas, un tad jāvērtē iespējas partijai startēt pašvaldību vēlēšanās. Liepājā partijai savas nodaļas pašreiz nav. Iepriekš ”Kurzemes Vārdam” J. Vilnītis sacījis, ka viņam biedrība ”Liepājnieki” devusi mandātu turpināt sarunas par iespējamo sadarbību ar ”Jauno Vienotību”. J. Reirs teica, ka partijas valdē šādu diskusiju līdz šim nav bijis.
Kopā ar J. Reiru vizītē uz Liepāju bija devies arī Liepājas partijas pārstāvis, Saeimas deputāts Māris Kučinskis. Abus pilsētas viesus uz rūpnīcas ”Caljan” jumta satika arī autosportists, domes vicemēra Ulda Seska dēls Mārtiņš Sesks, kurš šo ministra un parlamentārieša vizīti vēlējies izmantot, lai J. Reiram un M. Kučinskim pasniegtu pateicības suvenīru par to, ka valdība atbalstījusi Eiropas rallijčempionāta norisi Liepājā.