SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” ārsts traumatologs-ortopēds Jānis Vozņesenskis titulam “Gada liepājnieks 2018” nominēts par sirsnīgu un iejūtīgu attieksmi, sniedzot profesionālu palīdzību pacientiem.

Jānis atzīst, ka izvirzīšana “Gada liepājnieks 2018” titulam ir bijis negaidīts, taču ļoti patīkams pārsteigums. “Sākumā es biju pārsteigts un prātoju – vai tiešām tā varētu būt, ka cilvēks, kurš nav dzimis liepājnieks varētu saņemt tādu godu? Es biju tiešām jauki pārsteigts. Ir ļoti patīkami, ka cilvēki novērtē to, kā tu strādā savu darbu. Nevienā brīdī nebiju gaidījis, ka varētu saņemt šādu apbalvojumu par to, ko es daru. Tas man tiešām bija, tā kā sniegs uz galvas.”

Ārsts stāsta, ka lielākā motivācija sava darba veikšanai ir meklējama attieksmē. “Mana motivācija manam arodam ir laba darba veikšana. Es vairāk domāju par to, ko un kā es daru, nevis cik par to saņemšu. Es nedomāju par darba augļiem, es vienkārši strādāju. Tie cerams būs pēc kādiem gadiem 30,” smej J. Vozņesenskis.

Viņš secina, ka aizvadītais gads gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē ir bijis notikumiem bagāts. “Pagājušajā gadā man bija ļoti daudzi notikumi tieši privātajā dzīvē. Darbā arī tas pats – no rezidenta esmu kļuvis par sertificētu ārstu. Taču es biju gaidījis un cerējis, ka tā notiks. Ja tu tendenciozi dodies uz saviem mērķiem, tad ir tikai loģiski, ka tie agrāk vai vēlāk arī piepildās.” piebilst J. Vozņesenskis un papildina, ka gads ir bijis ļoti darbīgs un pamats tālākai nākotnei. 

Neskatoties uz saspringto grafiku, Jānis saglabā pozitīvu attieksmi pret dzīvi. “Ja godīgi, es vienmēr cenšos priecāties par sīkumiem un nefokusējos tikai uz lielām lietām. Tas, kas citiem cilvēkiem varētu būt it kā nieks, man droši vien ir stipri nozīmīgāk. Un atkal notikumi, kas citiem šķistu kā liels sasniegums, man varbūt ir tikai kārtējā lieta, kura bija jāizdara. Ļoti nekonkrēti, bet tajā pašā laikā konkrēti. Manā gadījumā tik tiešām pavisam nelielas lietas tajā pašā privātajā dzīvē bija stipri nozīmīgākas, nekā tas varētu likties cilvēkiem, skatoties no malas.”