Svētdiena, 23. februāris Haralds, Almants

Janvāris bez sniega, bet ar sniegpulkstenītēm

Janvāris bez sniega, bet ar sniegpulkstenītēm
2020. gada 19. janvāris. Liepājā jau zied sniegpulkstenītes. (Foto: Egons Zīverts)
23.01.2020 07:00

Daiga Lutere

"Kurzemes Vārds"

“Sniegpulkstenītes jau pumpuros, ka tik nesāk ziedēt arī pienenes!” – tādi un līdzīgi komentāri, salīdzinot savus novērojumus par silto janvāri, dzirdamai daudzviet. Pat nepieredzējušie dabas vērotāji atzīst, ka šī ziema ir rekordiste siltuma ziņā.

Janvārī daudziem krūmiem un kokiem pumpuri jau krietni sabrieduši, parasti tas notiek tikai martā, aprīlī. Zāle zaļāka par zaļu, un viens otrs augs jau izveidojis ziedpumpurus, grasīdamies drīzumā ziedēt. Privātmāju dārzos mostas prīmulas un sniegpulkstenītes. Dažviet ziedlapas raisījušas pat rozes. Ne tikai laiks pieturas plus grādu robežās, bet arī dienas kļūst arvien garākas un gaišākas, un tas viss kopā veicina dabas atmodu. Latvijā saules spīdēšanas ilgums, salīdzinot ar gada īsāko dienu 22. decembrī, nu jau palielinājies par veselu stundu.

Latvijas Dabas fonda dabas datu koordinatore Ilze Priedniece pastāsta, ka siltā ziema iezīmējas ar vairākiem interesantiem novērojumiem, piemēram, šur un tur Latvijā jau zied lazdas, parastās zalktenes un vēl citi augi. Siltās ziemas dēļ pārziemot nav devušies vairāku sugu putni. Tā šoziem (kopš 1987. gada) Latvijā novērotas somzīlītes, redzētas baltās cielavas, ķīvītes, baltie tārtiņi u.c. “Šie un citi tā saucamie tuvie migranti tomēr izvēlējušies pārziemot pie mums. Gājputni, kuru ceļš rudenī ved, piemēram, uz Āfriku, protams, ir aizlidojuši. Tiem, kas palikuši, acīmredzot barības pietiek. Ja nu gadījumā paliks krietni vēsāks, šie tuvie migranti var arī uz kādu laiku doties dienvidrietumu virzienā, bet izskatās, ka putni diezin vai tērēs enerģiju tāliem pārlidojumiem, visticamāk, paliks līdz pavasarim tepat,” skaidro I. Priedniece.

Kā vakar apliecināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidrometeoroloģijas prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, ne janvārī, ne februārī Latvijā neiezīmējas būtiskas laikapstākļu izmaiņas, tātad nav gaidāmi ilgstoša sala periodi, it sevišķi pie mums, Latvijas rietumpusē. Šobrīd nevar prognozēt, kāds būs pavasaris un vasara, jo sezonas griezumā laikapstākļu mainība esot ļoti liela.

LVĢMC klimatologs Edgars Maļinauskis saka: “Šobrīd jāsecina, ka šī ziema ir siltākā un ar sniegu nabadzīgākā pēdējo 60 gadu laikā. Latvijā fiksēts, ka gaisa temperatūra ir sešus grādus virs ziemas gaisa temperatūras normas. Sniega sega austrumu rajonos bijusi, bet noturējusies vidēji tikai četras diennaktis. Vidējais sniega segas biezums – 1 centimetrs.” Uz jautājumu, kādēļ ziema tik silta, E. Maļinauskis atbild, ka tas ir stipras ciklonu plūsmas ietekmē, kas pie mums virzās no Atlantijas okeāna, kā arī tādēļ, ka no Arktikas dienvidu virzienā neplūst arktiskās gaisa masas. Klimatologs norāda, ka daudz precīzāk par to, kādas ir siltās ziemas labās un ne tik labās iezīmes, varētu pastāstīt katras konkrētās nozares speciālisti, taču varot pieminēt to, ka neparastie laikapstākļi atstāj un vēl atstās ietekmi uz lauksaimnieku ikdienu. Piemēram, ja ziemājiem turpinās veģetācijas periods, tie var apsalt, ja tomēr uznāk sals. Turklāt sējumi šobrīd ir viegli pieejami meža dzīvniekiem. Daudzi grants ceļi ir izmirkuši, un ne vienam vien šo ceļu posmam jau uzlikti braukšanas ierobežojumi. Tāpat ar problēmām saskaras mežu izstrādātāji. Tad, kad zeme sasalusi, tā netiek tik ļoti bojāta un ietekmēta mežizstrādes tehnikas pārvietošanās dēļ. Pozitīvais: šoziem daudz mazāk darba un problēmu ir ceļu uzturētājiem. Ceļi, ielas nav jākaisa ar pretslīdes materiāliem, un līdz ar to augsnē nonāk mazāk sāls. Nav vajadzīgs tērēt tik daudz enerģijas apkures ražošanai kā citus gadus.

Astronomiskais pavasaris Latvijā sāksies naktī no 20. uz 21. martu, un 18. martā diena kļūs garāka par nakti. Tā kā nav bijis noturīga sala, ir grūti konkretizēt meteoroloģiskā jeb termālā pavasara sākumu, jo tas tradicionāli iestājas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles. Pētījumā par gaidāmajām gadalaiku izmaiņām Ziemeļeiropā somu zinātnieki definējuši, ka gados, kuros neiestājas termālā ziema, 25. janvārī rudeni nomaina pavasaris. Šis datums izvēlēts, jo pētnieki secinājuši, ka 25. janvāris Ziemeļeiropā atbilst gada aukstākajam punktam.

6 komentāri

2020-01-23 07:23

jokaini: super laicins ,loti patikami nav tas riebigais sniegs

2020-01-23 07:48

Mudzis: Nu, ja riebjas sniegs un ziema, tad brauc un dzivo Āfrikā!

2020-01-23 12:36

tiem: Ziemas riepu bizness iet secen... un simts rievas arī paliek seklākas. :D

2020-01-23 17:06

rakaris :): ja tu par saeimas 100 deģenerātiem , tad rievas viņiem jau sen seklākas par nobrauktām vasaras riepām !!

2020-01-24 02:01

Juhans: Jo ātrāk šeit zaļos palmas, jo labāk! Varēs braukt ar ričuku un peldēties visu gadu :)

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli