Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 22. septembris

+16°C
Vējš: A 5.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Maigurs, Mārica, Māris

Jārāda, ka esi latvietis, nevis jāslēpj  (34)

Atslēgvārdi valsts svētki | jaunsargi

"Esam liela klase, kurā ir trīs novirzieni – matemātiskais, vispārējais un militārais. Mēs esam izvēlējušies militāro," skaidro jaunieši, kas tērpušies jaunsardzes formastērpos. RŪTA ŠTĪBELE, HENRIJS VASIĻJEVS, LINDA PUTNE, LAURIS FRIŠFELDS UN VIKTORIJA APSE ir Liepājas 15. vidusskolas 12. klases skolēni, kuri desmitajā klasē izvēlējās militāro novirzienu, šobrīd viņu klasei jau ir jaunāki sekotāji. "Jaunsardze mūsu skolā ir bijusi vienmēr, bet jaunākajām grupām. Mēs bijām tādi kā izmēģinājuma trusīši. Šobrīd esam deviņi, sākumā militāro novirzienu izvēlējās desmit skolēni, bet viens aizbrauca uz ārzemēm, pārējie esam palikuši," stāsta jaunsargi.

Formastērps jāprot nest

Katru pirmdienu trīs stundas šie puiši un meitenes piedalās Jaunsardzes nodarbībās, arī brīvdienās piedalās dažādos pasākumos un nometnēs. Tāpat viņi, tērpušies formastērpos, savu skolu pārstāv arī svinīgos sarīkojumos. Tieši novembris jaunsargiem ir visdarbīgākais mēnesis, jo notiek daudz dažādu pasākumu. Turklāt novembra beigās jaunsargi gatavojas nometnei Dobelē, kas būs kā gala eksāmens.

Lai pilnveidotu savas prasmes un gūtu vēl labāku pieredzi vienības vadīšanā, šie jaunieši vada nodarbības arī mazajiem jaunsargiem. "Reiz vadījām nodarbību mazajiem un nodarbības beigās ar humoru pateicu mazajiem, lai nobļaujas: "Linda, Edijs, Henrijs paši foršākie!", vēlāk izrādījās, ka viena no meitenītēm ir manas klasesbiedrenes māsa, kura stāstījusi, ka nodarbības ir foršas un viņai ļoti patīk. Protams, patīkami to dzirdēt," gandarīta ir Linda. Arī Lauris apstiprina, ka mazie tagad uz vecākajiem jaunsargiem skatās pavisam citām acīm: "Katru reizi mūs skolā un arī uz ielas sveicina, var redzēt, ka viņiem ir cieņa pret mums." Pieredzējušākie jaunsargi arī apstiprina, ka mazie ir disciplinētāki, nekā citu klašu skolēni.

Jautāti, kādēļ paši izvēlējās militāro novirzienu, jaunieši atbild dažādi, bet visi uzsver, ka galvenā motivācija bijusi izmēģināt kaut ko jaunu un nebijušu. "Mēs paši par sevi esam klase ar odziņu, tāpēc mums arī gribējās iesaistīties un izmēģināt kaut ko jaunu, pašiem priekš sevis pamēģināt, kā tas ir," atzīst Viktorija. Daļa no klases arī nolēmuši savu nākotni saistīt tieši ar militāro jomu. "Šo gadu laikā esam iemācījušies tādas lietas, kā nekur citur, domāju, šīs prasmes ļoti dzīvē noderēs. Tā pati disciplīna – varam paši savu klasi saorganizēt, savākties, nostādīt kaut vai kolonnās, jo ne visiem tas tā izdodas," stāsta Linda.

Bijība un cieņa pret jauniem cilvēkiem formastērpos ir ne vien mazākajiem skolas biedriem, bet arī pieaugušiem cilvēkiem. Viktorija stāsta, ka arī sabiedriskajā transportā gadās, ka kāds pieaugušais pajautā, vai viņa kaut kur dienē, vecāka gadagājuma cilvēki parasti pasmaida, redzot jaunos formās. "Arī pats nevari atļauties darīt lietas, ko, piemēram, darītu staigājot vienkārši civilajās drēbēs," bilst Viktorija un pārējie piebalso, ka tieši disciplīna un uzvedība, ko pieprasa formas tērps ir pats pirmais, ko jaunsargiem iemāca. "Uzvelkot formas tērpu, visi uz tevi skatās savādāk, līdz ar to arī jādomā par to, kā tu izturies un izskaties," bilst jaunsargi.

Par patriotu nepiedzimst, par tādu kļūst

Grūti iedomāties, ka kāds no jaunsargiem nebūtu savas dzimtenes patriots, un šie jaunieši patiešām to apstiprina un ar lepnumu stāsta par savu valsti un valsts svētku nozīmību. "Valsts svētki, manuprāt, ir jāsvin katram. Mēs dzīvojam savā dzimtenē un man šie svētki liekas svarīgi, jo es esmu šeit dzimusi un uzskatu, ka viss, ko es daru, paliek Latvijas pēdās," uzsver Rūta.

"Man Latvijas un Liepājas svētki nozīmē ļoti daudz, jo es sevi uzskatu par piederīgu šai saimei. Saka, ka par patriotu nepiedzimst, par tādu kļūst. Manī ir ieaudzināts tas, ka esmu patriots, ir jāiet un jārāda, ka esi latvietis, nevis jāslēpjas aiz kaut kurienes un jārunā sliktu par savu valsti. Ir jāciena, jāmīl sava Latvija un jādara viss labākais tās labā, ja tiešām esi īsts latvietis," uzskata Henrijs.

Savukārt Lauris saka: "Latvija ir mana dzimtene, līdz ar to tās ir arī manas mājas un ļoti liela daļa no manas ģimenes, jo ģimenes saknes ir augušas un pilnveidojušās šeit, Latvijā, tādēļ esmu lepns, ka varu dzīvot brīvā valstī, justies droši un, iespējams, nākotnē arī aizstāvēt savu zemi, ja tas būs nepieciešams. Bet, protams, ceru, ka nekas tāds nenotiks. Varu droši teikt, ka es mīlu savu valsti."

"Man Latvija ir īpaša ar to, ka tās ir manas mājas, mana dzimtene, bet, galvenokārt, ar to, ka tā ir tik maziņa un mēs visi esam tik vienoti, kaut vai skatoties un piedaloties dziesmu un deju svētkos. Kā var nepārņemt prieks un mīlestība sirdī par to, ka tu šeit esi? Tā nav viena liela un milzīga Amerika, bet gan mazā Latvija ar vien diviem miljoniem iedzīvotāju. Tu vari aizbraukt jebkur citur, bet tu zini, ka tu atgriezīsies un tikai te būs māju sajūta," savās emocijās dalās Linda.

"Man valsts svētki nozīmē ļoti daudz, kopš esmu Jaunsardzē katru gadu apmeklēju gan 11. novembra, gan 18. novembra svinīgos pasākumus un sajūta, kad esi starp visiem cilvēkiem, skan himna, pats esi formastērpā un vari turēt valsts karogu – tās sajūtas pat grūti aprakstīt. Tiešām ir siltums sirdī un sajūta, ka visi tajā brīdī esam vienoti," gandarīta ir Viktorija. Savukārt Linda vēl bilst, ka sajūtas Latvijas dzimšanas dienā ir gluži kā savā.

Patriotisms nāk no ģimenes

Runājot par patriotismu, visi sarunas dalībnieki apstiprina, ka tas ieaudzināts jau no bērnības. "Mamma un tētis man no pašas bērnības jau ieaudzinājuši, ka jāmīl sava zeme un, ja tu šeit dzīvo, tās ir tavas mājas un tās pieder tev," stāsta Henrijs. Tagadējie jaunsargi jau kopš bērnības kopā ar vecākiem apmeklējuši valsts svētkus. "Droši vien visvairāk patriotismu mūsos ir ielikuši vecvecāki, jo bērnībā lielu daļu laiku uzturējos pie viņiem un klausījos par to, kā viņi ir uzauguši, dzīvojuši Latvijā," stāsta Lauris.

Arī Viktorija ar prieku atminas, cik priecīgs un smaidīgs vienmēr bijis viņas vecaistēvs, kad meitene, vēl maza būdama, gāja jaunsargos. "Viņam bija liels lepnums par to, ka es kaut ko daru Latvijas labā." Savukārt Lindas mamma šobrīd ir Norvēģijā, bet vienmēr pauž lepnumu par meitu un viņas darbību Jaunsardzē.

Paši jaunsargi kā vienu no svarīgākajiem ieguvumiem min kopības sajūtu, kas valda gan nodarbībās, gan dažādos pārgājienos un nometnēs, kā arī iegūtos draugus un paziņas. "Atceros savu pirmo nodarbību, kad sākumā fiziskos uzdevumos gāja grūtāk. Par mani nevis pasmējās, bet zēni pieskrēja klāt, palīdzēja un uzmundrināja. Kad sajūti tik lielu atbalstu no pārējiem, arī pašam ir lielāka motivācija iet un darīt. Esot kopā ar jaunsardzi, man nekad nav bijusi sajūta, ka es varētu padoties."

Turklāt jau piekto reizi pēc kārtas šie jaunsargi kopējiem spēkiem izcīnījuši Lāčplēša balvu. "Tagad mums skolā stāv gan vairogs, gan zobens. Labas sajūtas, kad skolā ej tiem garām un tur tavs vārds virsū rakstīts. Arī nesot tos iekšā skolā emocijas bija neaprakstāmas, vairāki skolotāji stundās arī pateica paldies un paslavēja," priecājas jaunieši un uzsver, ka šie panākumi ir tikai pateicoties komandas darbam.

  • Komentāri (34)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!