Svētdiena, 11. aprīlis Hermanis, Vilmārs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Jārunā, lai zinātu un atcerētos

Jārunā, lai zinātu un atcerētos
26.03.2009 07:04

Vakar, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, arī Liepājā atcerējās 1949.gada 25.marta notikumus. To, kā 33 ešelonos pirms 60 gadiem uz Sibīriju un citiem Krievijas ziemeļu apgabaliem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku, katrā vagonā  40 – 50 cilvēku.

Piemiņas pasākumā Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” par aizvesto moku ceļiem stāstīja tās vadītāja Aina Burija, pasākuma dalībniekus uzrunāja Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, fragmentus no topošās atmiņu grāmatas, kas veltīta 1949.gada izsūtītajiem, lasīja aktieri Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats, bet folkloras kopas “Vēlava” dalībnieces dziedāja sibīriešu dziesmas. Starp tām pirmo reizi skanēja bijušās izsūtītās Antonijas Lukažas iemācītā izsūtīto pašu sacerēta dziesma, ko nu dziedāja arī viņas meita Velta Jaunzeme, kura 1949.gada 25.martā bija gadu un četrus mēnešus veca.

25.marta traģēdijas atceres turpinājums bija Tores stacijā. Te bija sapulcējušies ap diviem simtiem cilvēku, kuri paši vai kuru radinieki bija starp tiem, kuri todien tika aizrauti svešumā. Daudziem notrīsēja sirds, kad pirms piemiņas brīža kā dvēseli plosošs atgādinājums līdzās uz sliedēm stāvēja preču vilciens ar tādiem pašiem sarkaniem vagoniem, kādi bija tie, kuros viņi jaunībā vai bērni būdami tika ieslodzīti. Mācītājs Arnolds Šterns, viens no jaunekļiem, pretošanās kustības “Kursa” dalībniekiem, kas gribēja izsūtīto vilcienus Kalvenes mežā apturēt un visus atbrīvot, uzrunādams klātesošos, mudināja viņus ar savu dzīves pieredzi palīdzēt šodien tautai izdzīvot un teikt paldies Dievam, ka tas viņiem palīdzējis izdzīvot. Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs, teikdams paldies represētajiem cilvēkiem par to, ka izturējuši, ka pratuši reizēm dienā iztikt ar vienu kartupeļu mizu un atgriezušies Latvijā, pateicās arī trim vīriem – Imantam Lagzdiņam, Oskaram Kliečim un Jurim Gustam, kuri 1989.gadā izveidoja Tores stacijā piemiņas vietu, un Intai Heinackai, kura to pašaizliedzīgi kopj. Sapulcējušos uzrunāja arī Grobiņas Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis, Liepājas Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde un “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļas vadītājs Arturs Vīdners. Atmiņu ceļos dalījās un savu attieksmi pret vēsturi un šodienu pauda Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētāja vietniece Velta Blauzde. Viņa īpaši uzsvēra cerību, ka takas uz piemiņas vietām neaizaugs arī nākotnē, ka Latvijas skolās mācīs Latvijas vēsturi, ka netiks aizmirsts tas, ko divas svešās lielvaras nodarījušas tautai. 

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Daudziem notrīsēja sirds, kad pirms piemiņas brīža kā dvēseli plosošs atgādinājums līdzās uz sliedēm stāvēja preču vilciens.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz