Pirms diviem gadiem, reaģējot uz akūtu nepieciešamību uzlabot mediju kvalitāti un patērētāju izpratni par kvalitatīvām ziņām, Baltijas valstu žurnālisti Tallinā nodibināja Baltijas Mediju izcilības centru. Tā izpilddirektore Rita Ruduša norāda, ka situācija mainās ļoti strauji – ja pirms gada terminu “viltus ziņa” lietoja retais, pašlaik šis fenomens ir izaudzis, pārņēmis mediju telpu, un grūti prognozēt, kā tas attīstīsies.

Atpazīstamākā Baltijas Mediju izcilības centra kampaņa ir “Iegūglē, pirms cepies”, tā veltīta sociālo tīklu lietotāju izglītošanai. Sociālie tīkli ir platforma, kurā viltus ziņas atradušas sev auglīgu augsni, un bieži vien auditorija, žurnālistus ieskaitot, tām notic. “Pirmā viltus ziņa bija par Donu, kurš startēs pašvaldību vēlēšanās. Minūti garā video beigās ir izskaidrots, ka tā nav patiesība, aicinot šādu informāciju vispirms pārbaudīt. Kad šo publicēja delfi.lv, pirmie komentāri bija par to, kādēļ mūziķi lien politikā. Cilvēki nebija tikuši tālāk par virsrakstu!” skaidro R. Ruduša. Tas bijis tikai viens no pierādījumiem, ka darbs pie sabiedrības izglītošanas medijpratībā ir īstais virziens, kurā lūkoties.

Izveidotais centrs primāri apkalpo žurnālistus, taču strādāt atrauti no auditorijas nav jēgpilni. R. Ruduša skaidro, ka žurnālisti strādā saviem lasītājiem, klausītājiem un skatītājiem, tādēļ svarīgi, lai patērētāji saprot, kas ir kvalitatīva žurnālistika un kas tāda nav. Izpratne par medijpratību veicināta arī īpašos kursos skolotājiem, piemēram analizēts kāds Latvijā izdots žurnāls, nosakot, cik lielu tā satura daļu var dēvēt par žurnālistiku. “Mediju patērētājs ikdienas steigā nemaz nepiedomā, cik daudz ir slēptās jeb pasīvās reklāmas, kas izskatās pēc žurnālistikas produkta, bet tāds nav.” Skolotāji bijuši paškritiski un atzinuši, ka zinājuši maz.

Grūti izvērtēt, cik lielu ietekmi uz sabiedrību atstāj medijpratībai veltītā kampaņa sociālajos tīklos. Izmērāmie lielumi ir gūtā publicitāte un atgriezeniskā saikne komentāru sadaļā. Nozares speciāliste neslēpj, ka rezultātu vieglāk redzēt, strādājot ar nelielām mērķa grupām, piemēram, projektā “Pilna doma” skolēniem mācīti žurnālistikas pamati, rosinot veidot mediju projektus par savā kopienā svarīgiem jautājumiem. Šī projekta pamatideju plānots uzturēt arī turpmāk.

Par Baltijas Mediju izcilības centra un Latvijas Radio sadarbībā tapušo medijpratības raidījumu “Tīri fakti” interesi izrādījuši igauņi. Šo un līdzīgus projektus veido profesionāla žurnālistu komanda, balstoties uz aktuālām problēmām. “Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, domāju, ka aktivitātes būs vērstas uz to, lai cilvēkiem palīdzētu “nenoslīkt” informācijā,” uzsver R. Ruduša.

Centrs nākotnē plāno strādāt arī ar sākumskolas vecuma bērniem. To nozīmību uzsver viens no centra atbalstītājiem – Ziemeļvalstu Ministru padome. Bērniem un jauniešiem bieži trūkst spēju patstāvīgi un kritiski analizēt mediju un citu informatīvo kanālu vēstījumus. “Tas nozīmē, ka jābūt zinošiem pedagogiem, kam šie aspekti nav sveši un kas apzinās, cik svarīgas ir kritiskās domāšanas prasmes drošas, atvērtas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā,” atklāj Ziemeļu Ministru padomes pārstāve Ieva Hermansone. Viņa norāda, ka sadarbībā ar medijpratības speciālistiem Lietuvā izstrādāti metodiskie līdzekļi skolotājiem un jau rīkotas dažādas mācības, iepazīstinot ar medijpratību kā vispārējās izglītības neatņemamu sastāvdaļu. Bet rudens pusē paredzēti semināri topošajiem un esošajiem pedagogiem reģionālajās augstskolās Daugavpilī, Rēzeknē un citviet.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.